Populārā prese jeb tabloīdi un kvalitātes laikraksti (broadsheet) arvien vairāk izmanto līdzīgu valodu, liecina jauns Lielbritānijā veikts pētījums.

Pētījums par britu populārajiem preses izdevumiem jeb tabloīdiem un kvalitātes laikrakstiem rāda, ka abu tipu izdevumu valoda un vērtības arvien vairāk sāk līdzināties. Kvalitātes avīzes pieņem valodu, kas reiz bija raksturīga tabloīdiem, kamēr pēdējo virsrakstos vērojama valoda, kas reiz raksturoja kvalitātes izdevumus. Kā vieni, tā otri arvien vairāk savos tekstos izmanto tiešās runas formas.

Pētījums “Tabloidizācija vai duālā saplūšana, tiešā runa britu populārajā un kvalitātes presē 1970-2010”, pēc tā autoru rīcībā esošās informācijas, ir pirmais, kas savienojis apjomīgu laikrakstu tekstu analīzi ar dažādām žurnālistikas vērtībām. Pētījuma ietvaros tika analizēti četri laikraksti, kas publicēti 40 gadu ilgā periodā. Pētījuma mērķis bija rasts apstiprinājumu apgalvojumiem par šķietamām žurnālistikas vērtību izmaiņām.

Tabloidizācijas ir fenomens, kas ir gan kritizēts, gan cildināts, tomēr bieži tas tiek aplūkots, balstoties uz sajūtām un intuīciju, nevis empīriskiem datiem. Tā nozīmība ir atvasināta no bieži citētajām žurnālistikas funkcijām demokrātijā, kas par vienu no laikrakstu pienākumiem uzskata informēt un iesaistīt iedzīvotājus, lai tie būtu gatavi piedalīties demokrātiskajos procesos. Tādējādi, izmaiņām žurnālistikas vērtībās var būt fundamentāla ietekme uz demokrātiskajām sabiedrībām.

Sistemātiskās lingvistiskās analīzes ietvaros tika aplūkoti gandrīz 500 abu tipu (tabloīdi un kvalitātes prese) izdevumu raksti, kuros atsevišķas runas daļas tika marķētas kā tabloīdu vai kvalitātes izdevumu vērtības raksturojošas konstrukcijas.

Tabloidizācijas process bieži tiek raksturots ar arvien pieaugošu informācijas sensacionalizēšanu un personalizāciju kvalitātes presē. Tomēr pētījumā atklātais liek secināt, ka tā ir daļa no duālās konverģences procesa, kurā abu mediju tipu valoda un tiem piedēvētās vērtības kļūst arvien līdzīgākas viena otrai, jo katra no pusēm pieņem īpašības, kas reiz tās vienu no otra atšķīra.

Piemēram, šis izrāvums no 2010.gada The Times raksta:

“Es redzēju sāpes viņa acīs. Viņš teica, ka viņš nezināja. Viņš teica, ka priesteris ir nodevis savus solījumus Dieva priekšā. Mēs joprojām gribam taisnīgumu…” (Ovens, Ričards un Sammuts, Ostins. 2010. “Pāvests apraudas pirmo reizi satiekot vardarbībā cietušos.” The Times, 19.aprīlis),

parāda personas vietniekvārdu, personīgo darbības vārdu un īsāku teikuma formu lietojumu, kas savulaik raksturoja tabloīdu virsrakstus.

Tiešā runa tika izvēlēta par pētījuma analīzes fokusu. Pilotpētījumā tika secināts, ka laika gaitā citētā diskursa apjoms ir būtiski pieaudzis un kļuvis par neatņemamu laikrakstu valodas daļu. Kas attiecas uz laikrakstu demokrātiskuma nodrošināšanas funkciju, tiešai runai piemīt spēja novadīt (pat, ja tikai šķietami) faktus un citēto viedokli, tādējādi tā ir nozīmīgs veids, kā informēt un iesaistīt sabiedrības locekļus.

Duālā konverģence, kas tika konstatēta citētajā tekstā, liecina, ka abu tipu izdevumos parādās arvien vairāk citātu no indivīdiem vai dažādām grupām, taču apgriezti proporcionāli tam, kā tas ir bijis kas savulaik. Tādējādi, ir ļoti iespējams, ka kvalitātes laikraksti citē vairāk parasto iedzīvotāju, kamēr tabloīdi arvien vairāk sāk citēt valsts oficiālos un valdības avotus.

Šīs abos virzienos novērojamās pārmaiņas var teikt, ka nozīmē arī tradicionālajā ziņu mediju hierarhijā nošķirto auditorijas demogrāfisko grupu saplūšanu.

Foto kredīts: EJO