Kara žurnālistika šobrīd dominē daudzās Eiropas ziņu telpās un tās tvērums ir plašāks par klasisko nosūtījām “kara korespondentu” uz kara zonu, lai saņemtu ziņas no notikumu epicentra. Kopš Krievijas uzsāktā iebrukuma Ukrainā, mēs esam bijuši liecinieki dažādām žurnālistikas stratēģijām, lai tikai mediji sniegtu sabiedrībai orientāciju “nekārtīgajā kara biznesā”, kā to ir raksturojis mediju zinātnieks Kevins Viljamss (Kevin Williams).

Mācoties no inovācijām, kas darbojās Covid pandēmijas laikā, mediju redakcijas plaši izmanto interaktīvas infografikas, tiešu sabiedrības iesaisti un faktu pārbaudi jeb fact-checking. Daudzās valstīs raidieraksti jeb podkāsti ir kļuvuši par būtisku konfliktu atspoguļošanas sastāvdaļu. Šajā pārskatā Eiropas Žurnālistikas observatorijas tīkls piedāvā īsu apskatu par efektīviem un radošiem mediju risinājumiem un projektiem Eiropā, kas īstenoti ar mērķi ziņot par karadarbību Ukrainā.

Latvija

Ziņu speciālizlaidumi un ziņas ukraiņu valodā

Krievijas iebrukums Ukrainā jau pirmajās stundās pārņēma Latvijas mediju vidi, visiem plašsaziņas līdzekļiem aktīvi strādājot, lai atspoguļotu notikumus Ukrainā. Daži mediji, lai paustu atbalstu Ukrainai, pielāgoja savu mediju logotipus. Daudzi tiešsaistes mediji ir izveidojuši speciālas sadaļas un sākumlapas izcēlumus, kuros ziņo par konfliktu un, īpaši, konflikta pirmajās dienās un nedēļās, “ietērpa” savas vietnes īpašās tematiskās “ādiņās”. TV kanāli šajā laikā ir veidojuši neskaitāmus ziņu speciālizlaidumus, diskusijas, tiešraides no dažādiem pasākumiem. Drukātajiem medijiem ir bijuši ļoti spēcīgi vāku dizaina risinājumi.

Tradicionālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi uz kopējā mediju fona ir bijuši pamanāmi visspēcīgāk, īpaši, Latvijas sabiedriskie mediji – Latvijas Televīzija un Latvijas Radio. Viņu darbība, ziņojot par karu Ukrainā, ir bijusi īpaši aktīva, tūlītēja un kaut kādā mērā pat inovatīva.

Piemēram, Latvijas televīzija 24. Februārī nomainīja ierasto studijas gaismu dizainu uz jaunu, Ukrainas karoga krāsās ieturētu, kas ir saglabājies pat mēnesi pēc iebrukuma sākuma.

Tāpat, kopš pirmajām iebrukuma dienām, televīzija savās pārraidēs sāka izmantot interaktīvas karadarbības gaitu attainojošas kartes, lai skatītājiem labāk demonstrētu militāro notikumu gaitu un ģeogrāfiju. Šāds karšu izmantojums līdz šim nav bijis aktīvi izmantots.

Tomēr sabiedriskā televīzija neaprobežājās, ja tā var teikt, vien ar vizuāliem risinājumiem, tā piedāvāja ļoti daudz ziņu speciālizlaidumus, dažādas ekspertu diskusijas, kā arī piedāvāja sižetus un tiešās pieslēgšanās Ukrainai, kur konflikta sākumposmā atradās arī Latvijas televīzijas filmēšanas grupa. Par nozīmīgu mediju notikumu kļuva 25. februāra koncerts Ukrainas brīvībai, kas norisinājās laukumā pie Kongresu nama, pretī Krievijas vēstniecībai Latvijā, un pulcēja tūkstošiem cilvēku. Tiešraide, ko nodrošināja Latvijas Televīzija, tika retranslēta arī kanālā TV3. Saīsinātā versijā šī atbalsta akcija bija skatāma arī Eiropas kultūras TV kanāla ARTE interneta platformā.

Populārais iknedēļas pētnieciskās žurnālistikas raidījums Nekā personīga kanālā TV3 tika plaši apspriests sociālajos medijos pēc tam, kad viens no tā vadītājiem, Jānis Kerēvics, ēterā izgāja džemperī, kuru rotāja spēcīgais vēstījums krievu valodā “Русский военный корабль, иди наx*й” (tulkojumā – “Krievu karakuģi, ej dir**!”). Dažas dienas iepriekš Ukrainas Čūsku salas aizstāvji izmantoja šo frāzi, kad Krievijas militārie spēki lūdza viņiem nolikt ieročus. Šī frāze kļuva par pamatu neskaitāmām interneta mīmēm dažādās valodās.

Radio segmentā, LR programma mazākumtautību valodās LR4, kas raida galvenokārt krieviski, savu programmu operatīvi papildināja ar diviem Ukrainas sabiedriskā radio jaunāko ziņu izlaidumiem ukraiņu valodā.

Pamanāms bija arī nedēļas žurnāls Ir, kas nedēļu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, nodrukāja žurnālu ar Ukrainu atbalstošu vāka dizainu un vēstījumu ukraiņu valodā “Слава Україні!” (Slava Ukrainai!).

Vēl nedēļu vēlāk tas startēja ar vēl spēcīgāku vāka dizainu, kas vēlāk tika pārveidots par plakātu “Ko sēsi, to pļausi”, ko ikviens varēja lejuplādēt un izmantot protesta gājienos.

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs, kura ēka atrodas līdzās Krievijas vēstniecības ēkai, izgatavoja tā lielformāta plakātu, ko izkāra pie sienas tieši pretī ieejas durvīm Krievijas vēstniecībā.

Lielbritānija

Projekti Full Fact un Ukrainecast

Pieaugot pieprasījumam pēc uzticamas informācijas par Krievijas iebrukumu Ukrainā, Apvienotajā Karalistē ir divi projekti, kuri izceļas ar pārbaudītiem un objektīviem ziņojumiem par notiekošo karadarbību. Tie ir Full Fact un BBC projekts Ukrainecast.

Faktu pārbaudes iniciatīvu pastiprināšanās

Pēdējo nedēļu laikā faktu pārbaude ir kļuvusi arvien nozīmīgāka. Kā vēsta Euronews, pirms 24. februāra realizētā Krievijas masu dezinformācijas kampaņa bija vērsta uz to, lai Ukrainu padarītu par agresoru un leģitimizētu savu iebrukumu.

Organizācija Full Fact tiecas atspēkot šādu dezinformāciju. Tā ir 2009. gadā dibināta nevalstiskā organziācija, kas atrodas Londonā, un tās neatkarīgo faktu pārbaudītāju komandas mērķis ir pārbaudīt un labot nepatiesus apgalvojumus ziņās un sociālo mediju platformu saturā. Viens no šīs iniciatīvas faktu pārbaudītāju baušļiem ir strādāt objektīvi un būt politiski neitrāliem.

Šī nav pirmā reize, kad platformas saturā parādās Ukraina, taču šobrīd tā ir pastiprinājusi savu uzmanību šai valstij un publicē ikdienas faktu pārbaudes pārskatus par Ukrainā notiekošo karu. Tas atspēkoja, piemēram, videoklipu ar sprādzienu, kas it kā noticis Ukrainā, bet patiesībā pirmo reizi bija parādījies internetā pēc sprādziena Beirūtas ostā 2020. gadā.

Analīze un notikumu apskats

Otrs nozīmīgs Lielbritānijā bāzēts satura projekts ir Ukrainecast, sabiedriskās raidorganizācijas BBC izveidots raidieraksts jeb podkāsts, kas tika sākts pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tas piedāvā auditorijai kompaktu ziņu pārskatu, kā arī aktuālo notikumu analīzi, un ir īpaši nozīmīgs, ņemot vērā, ka Krievijā ir bloķētas BBC interneta vietnes.

BBC katru dienu publicē vienu raidieraksta sēriju, piedāvājot pretēju dizainu ātrajai ziņu plūsmai, kas parasti ir pieejama tiešsaistē. Pojekta ideja ir dot iespēju Ukrainā esošajiem žurnālistiem un civiliedzīvotājiem dot iespēju izteikties un atbildēt uz jautājumiem, kas, iespējams, ir cilvēku prātos, bet var nebūt atbildēti klasisko ziņu plūsmā.

Tas cenšas uzdot svarīgus jautājumus. Kāpēc Putins sāka šo karu? Kā tas ietekmē tos, kam ir ģimene Ukrainā? Kā cilvēki Ukrainā cīnās? Kurām pilsētām tiek uzbrukts?

Čehija

Multimediju stāstniecība fokusā

Čehijas mediji aktīvi atspoguļo karu Ukrainā. Vēl vairāk, teju visa mediju vide, iespējams, izņemot tikai sporta nodaļas, ir pievērsusi uzmanību Krievijas agresijai Ukrainā. Lasītāji, klaustītāji un skatītāji iegūst teju pa minūtei var izsekot notiku attīstībai teksta tiešraidēs, infografikās, kartēs, datu vizualizācijās un tiešraidēs  par karu Ukrainā un tā efektiem, piemēram, bēgļu situāciju vai notikumu ekonomisko ietekmi uz Ukrainu, Krieviju. Čehiju un Eiropu.

Tiešsaistes laikraksts Aktuálně.cz veido ziņu plūsmu multimediju stāstniecības stilā. Viņi ļoti gudri un prasmīgi vienuviet saorganizē un savieno visu saturu par karu Ukrainā. Tas auditorijai ļauj viegli piekļūt dažādu formātu saturam – video, raidierakstiem, fotogrāfijām.

Daži Čehijas mediji piedāvā saturu par karu Ukrainā svešvalodā. Sabiedriskā televīzija, Čehijas Radio ir nodrošinājis iespēju tiešsaistē pārrraidīt Ukrainas sabiedriskā radio. Šo pārraižu mērķis ir nodrošināt informācijas pieejamību par karu Ukrainā tās bēgļiem vai ukraiņiem, kas dzīvo Čehijā.

Čehijas Radio arī veido raidierakstu “Ziņas ukraiņiem Čehijā”, lai sniegtu praktisku informāciju cilvēkiem, kuri ir iebraukuši valstī. Ukrainā raidierakstu publicē Starptautiskais Radio Prāga.

Drukāto mediju segmentā laikraksts Novinky.cz piedāvā dienas kopsavilkumu par svarīgākajiem notikumiem Ukrainā, nodrošinot saites uz to interneta vietnes sākumlapa.  Kopsavilkumi ir sagatavoti krievu valodā un paredzēti galvenokārt auditorijai no Krievijas. Kā norādīts šajā vietnā, tās mērķis ir “ar necenzētiem ikdienas kopsavilkumiem par aktuālajiem notikumiem” “nodrošināt tik nepieciešamo caurskatāmību par Ukrainas konfliktu”.

 Vācija

Katapult un Correctiv ‘sankciju izsekotājs’

Katapult

Vācijā lielu daļu satura par karu Ukrainā veido Katapult, neliela redakcija mazā ziemeļaustrumu Vācijas pilsētiņā Greifsvaldē (Greifswald). Žurnāls, kas specializējas uz infografiku formātu un kartēm, velta savus resursus, lai atspoguļotu karu Ukrainā, piedāvājot ieskatu un analīzi.

Šis medijs tiecas atbildēt uz nozīmīgiem jautājumiem. Kuras Ukrainas daļas ir okupētas? Kādas ir Vācijas oficiālās spējas uzņemt bēgļus? Un cik cilvēku ir aizturēti Krievijas pilsētās par piedalīšanos pretkara protestos?

Iespējams, tā nozīmīgākais pienesums ir vairāku darbinieku lēmums atteikties no daļas savas algas, lai finansētu un aprīkotu ar visu nepieciešamo līdz pat divdesmit Ukrainā strādājošu žurnālistu, kuri ziņo Katapult no kara zonām, no slēptuvēm vai bēgļu gaitām.

Katru dienu Katapult rada jaunus grafikus dominējošajās zili dzeltenajās Ukrainas karoga krāsās. Viens no šādiem grafikiem atklāj, kā laika gaitā ir pieaudzis pret Krieviju vērsto sankciju skaits. Šī vizualizācija balstās uz vēl citu nozīmīgu mediju projektu: “sankciju izsekotāju”, ko izveidojis dažādu fondu finansētā pētnieciskās žurnālistikas organizācija Correctiv.

Correctiv

Correctiv pārvalda interneta vietni, kas veidota, lai izsekotu pret Krieviju noteiktajām sankcijām, izmantojot OpenSanctions datus. Šī vietne piedāvā informāciju infografiku veidā un meklēšanai draudzīgas tabulas veidā. Vietne piedāvā arī vispārīgu fona informāciju par sankciju mērķiem, neatkarīgi no tā, vai tā ir fiziska persona, piemēram, Arturs Matiass Varnigs (Artur Matthias Warnig), Nord Stream gāzes projekta vadītājs, vai tāds uzņēmums kā Sberbank – Krievijas lielākā banka. Savā saturā organizācija atkārto vēstījumus, ka sankcijas pašlaik ir Rietumu nozīmīgākais ierocis, vienlaikus uzdodot jautājumus par to efektivitāti.

Šie divi piemēri īpaši izceļas Vācijas mediju vidē, kurai raksturīga duālā sabiedrisko un komerciālo plašsaziņas līdzekļu sistēma un dažu vadošu laikrakstu esamība. Kā salīdzinoši jauni, mazi bezpeļņas mediju jaunuzņēmumi, Katapult un Correctiv, protams, ir salīdzinoši veikli un spēj īstenot idejas ātrāk nekā daudzi no viņu zināmajiem, ilggadējiem konkurentiem. To sakot, vienlaikus jājautā, vai tādas iniciatīvas kā darbinieku atteikšanās no savas algas patiešām ir labākā pieeja žurnālistikas finansēšanai, ņemot vērā, ka Katapult ir finanšu rezerves, ko tam varētu novirzīt.

Kopumā, spēja ātri pielāgoties ir kļuvusi par arvien nozīmīgāku raksturlielumu Vācijas mediju vidē, ziņojot par karu Ukrainā, īpaši, ņemot vērā, nesenos notikumus ar Kremļa ieviesto “viltus ziņu” likumu un to, ka Vācijas sabiedriskās raidorganizācijas ARD un ZDF ir nolēmuši uz laiku apturēt ziņošanu no Krievijas iekšienes.

Itālija

“Stāsti”: ikdienas raidieraksts no Ukrainas

Dati rāda, ka 2021. gadā jūnijā aptuveni deviņi miljoni itāļu bija klausījušies vismaz vienu raidierakstu un to, ka šis mediju formats valstī kļūst populārāks. Kopumā Itālijas raidierakstu tirgus ir aktīvs un virkne žurnālistu veido savus audio projektus, kuros koncentrējas vai nu uz dienas ziņu pārskatu veidošanu vai “lēno žurnālistiku” ar garākām reportāžām un pētniecību. Viens no šādiem raidierakstiem ir “Stories”, ikdienas ārzemju ziņu raidieraksts, ko veido Chora Media, 2020.gadā dibināts mediju uzņēmums, kas koncentrējas tikai uz raidierakstu un audio projektu veidošanu. “Stories” autore ir itāļu ārzemju ziņu žurnāliste Cecīlija Sala (Cecilia Sala). Ukrainas konflikta sākumā Sala devas uz Ukrainu un sāka veidot raidierakstu no notikumu epicentra. Kopš tā laika viņa ir izveidojusi jau vairākus desmitus epizožu ierakstu no Kijevas un citām konflikta teritorijām.

Prātīgi, precīzi un emocionāli

Salas raidieraksts piedāvā ieskatu un jaunumus par galvenajiem konflikta un ar to saistītajiem notikumiem, piedāvājot savu, pirmās personas skatījumu, ukraiņu aculiecinieku stāstus un aizkulišu skaidrojumus. Vienā no epizodēm viņa ziņoja no bunkura zem Okhmadyt bērnu vēža slimnīcas Ukrainas galvaspilsētā, uz kuru Krievijas uzbrukuma rezultātā pārvietoti pacienti, sniedzot auditorijai ieskatu dažās ārkārtīgi sarežģītajās situācijās valstī.

Citā epizodē Sala ziņoja par Čerņihivas apšaudēm ar brīvprātīgā cīnītāja Denisa stāstu, kuram ir ap divdesmit gadiem. Kopumā raidieraksts “Stories” piedāvā pārbaudītu, precīzu, taču emocionālu ieskatu notikumos no frontes līnijas un atspoguļo to, kā attīstās Itālijas mediju ziņošana par konfliktu. Tas arī parāda raidierakstu žurnālistisko potenciālu.

Polija

Saturs ukraiņu valodā un informācija bēgļiem

Kopš 24. februāra Krievijas iebrukums Ukrainā ir tēma numur viens visos Polijas medijos gan vietējā, gan valsts līmenī. Tas lielā mērā ir saistīts ar konflikta ģeogrāfisko tuvumu un acīmredzami tiešajām kara sekām Polijai, jo īpaši saistībā ar milzīgo ukraiņu bēgļu pieplūdumu praktiski visos valsts reģionos — vairāk nekā viens miljons jau pirmās marta nedēļas beigās.

Šāda līmeņa ziņošanu lielākoties padarīja iespējamu Polijas mediju piekļuve valstī ieceļojušajiem bēgļiem un nepieredzēti liels Polijas korespondentu skaits, kas konflikta laikā atradas Ukrainā, jo teju visiem lielākajiem valsts medijiem ir žurnālisti Kijivā, Ļvivā, uz Polijas-Ukrainas robežas, vai frontes līnijās.

Jau pašā iebrukuma sākumā un tai sekojošās bēgļu krīzes dažas Polijas lielākās mediju organizācijas nolēma piedāvāt būtiskāko saturu ne tikai poļu, bet arī ukraiņu valodā. Daudzi mediji savās platformās sāka nodrošināt bezmaksas piekļuvi arī Ukrainas TV un radio kanāliem.

Informācija bēgļiem

Lielākais Polijas interneta ziņu portāls Onet sāka savā lapā pievienot rakstus ukraiņu valodā. Tie ietver svarīgu informāciju no Ukrainas ieceļojošajiem bēgļiem, stāstot par dažādiem atbalsta veidiem, noteikumiem utt. Šiem mērķiem viņi ir pat izveidojuši mikrovietni Onet Ukraine, kurā pieejama detalizēta pielāgotā informācija.

Sabiedriskais radio Radio 1 savā tīmekļa vietnē piedāvā jaunāko informāciju ukraiņu valodā. Sadaļa ar ziņām ukraiņu valodā atrodas viena klikšķa attālumā viņu lapā. Ziņas ukraiņu valodā tiek pārraidītas arī ēterā trīs reizes dienā – 10:06, 14:06 un 17:06.

Bez tam, ukraiņu žurnālisti ir pieņemti darbā Polijas ziņu redakcijās, ne tikai, lai tādā veidā izrādītu atbalstu, bet arī, lai padarītu ziņas uzticamākas un precīzākas.

Šveice

Galvenā uzmanība uz auditorijas iesaisti

Šveicē galvenā uzmanība tiek pievērsta saziņai ar auditoriju, ekspertu analīzei, kā arī reāllaika informācijas nodrošināšanai, izmantojot tādus pandēmijas laikā popularitāti iemantojušus rīkus kā kartes un infografikas.

Schweizer Radio und Fernsehen

Viens vērā ņemams pakalpojuma sniedzējs ir raidieraksts “News Plus”, ko veido Schweizer Radio und Fernsehen (SRF), Šveices sabiedriskais medija SRG SSR vācu valodas redakcija. Šo raidierakstu unikālu padara tā saikne auditoriju, sabiedriskā medija tiešsaistes kopienu.

Šo spēcīgo fokusu uz auditorijas iesaisti parāda saziņas kanāli starp redaktoriem un auditoriju, kas ietver e-pastus un WhatsApp ziņas; kā arī tādu sarežģītu un sensitīvu satura tematu izvēle kā “Krievu sievietes, diskriminācija un propaganda”, “Kāpēc ir tik grūti izveidot humanitāros koridorus”, “Sociālo mediju karš no Ukrainas perspektīvas” un “Kiberkara loma Ukrainā”.

Turklāt raidieraksts velta laiku, lai izskaidrotu problēmas no žurnālistu, kara žurnālistu, pētnieku, kā arī humanitārās krīzes aculiecinieku perspektīvas Ukrainā, Krievijā un Šveicē.

Radio Télévision Suisse

Dažas redakcijas izmanto jau esošos formātus, nodrošinot vien ziņu speciālizlaidumus. Piemēram, visas Šveices sabiedriskās radio un televīzijas – Radio Télévision Suisse (RTS) – programmas sadarbojas, veidojot raidījumu par karu Ukrainā. Veidojot šo programmu, RTS izmantoja sociālo mediju platformas, lai apkopotu iedzīvotāju jautājumus, īpaši, par humanitārās palīdzības sniegšanu.

RTS ikdienas radio programma Forum, kas orientēta un ziņām un diskusijām, izmanto līdzīgu pieeju. Vienu vakaru tā veltīja dialogam ar auditoriju. Šādas izmaiņas programmā, atsaucoties uz tās veidotājiem, bija kā reakcija uz to, ka ienāca jautājumi no auditorijas.

Heidi.news

Cits pieminēšanas vērts medijs ir Heidi.news, kas izveidoja “īpašo ekspertu nedēļas” programmu, kas tika veidota ar mērķi attālināties no nepārtrauktās informācijas plūsmas un sekošanas līdzi notikumiem Ukrainā minūti pa minūtei. Medijs šo skaidroja ar vēlmi “paplašināt redzesloku, izprast citas jomas… Gan Covid-19 pandēmijas laikā, gan šobrīd kara priekšā sekošana ziņām var kļūt nekontrolēta, tāpēc pasaulei… vajag tās zinātniekus un intelektuāļus”.

24 heures un Tribune de Genève

Kopumā daudzas redakcijas pastiprināja tādu rīku un funkciju izmantošanu, kas jau Covid-19 laikā bija sākuši iegūt arvien lielāku nozīmi. Labs piemērs tam ir 24 heures un Tribune de Genève karšu, infografiku un datu vizualizāciju izmantošana. To ilustrē, piemēram, šis raksts “Kopsavilkums par Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmajām divām nedēļām”, kas vēstī par jaunāko Krievijas armijas virzību, Eiropas valstu materiālo atbalstu un pret Krieviju vērstajām sankcijām.

EJO apskata projekta komanda

Projekta vadītāja:

Ines Drefa (Ines Drefs), Erich-Brost-Institut, Dortmund, EJO Germany

Redaktore:

Natriša Dankana (Natricia Duncan), City University of London, EJO United Kingdom

Autori:

Olīvija Samnika (Olivia Samnick), EJO Fellow, EJO United Kingdom

Kolins Porleza (Colin Porlezza), Università della Svizzera italiana, EJO Switzerland (Italian)

Filips di Salvo (Philip Di Salvo), The London School of Economics and Political Science (LSE), EJO Switzerland (Italian)

Sandra Labova (Sandra Lábová), Charles University, Prague, EJO Czech Republic

Mihals Kušs (Michał Kuś) un Ādams Siznols (Adam Szynol), University of Wrocław, EJO Poland

Sesīle Detraza (Cécile Détraz), Université de Neuchâtel, EJO Switzerland (French)

Līga Ozoliņa un Ainārs Dimants, Rīgas Stradiņa Universitāte, EJO Latvija

Attēli: Shutterstock un ekrānšāviņi no Eiropas medijiem, ko nodrošinājuši EJO redaktori.

Šajā tīmekļa vietnē izteiktie viedokļi ir tikai autoru viedokļi, un tie obligāti neatspoguļo un nepārstāv EJO vai to pārstāvošo organizāciju uzskatus, politikas vai nostāju.