Polijas mediji politiskās ietekmes ielenkumā

2017. gada 6. April • Ētika un kvalitāte, Galvenais raksts, Mediji un politika • by

Polijas mediji atrodas nepārtraukta spiediena apstākļos, jo turpinās valdības reformas, kuru mērķis ir iegūt lielāku politisko kontroli pār medijiem. Kopš izteikti konservatīvās partijas “Likums un Taisnība” (PiS) uzvaras 2015.gada prezidenta un parlamenta vēlēšanās, atsevišķi notikumi ir būtiski mainījuši Polijas mediju sistēmu.

2015.gada nogalē Polijas plašsaziņas līdzekļu likumā tika veikti grozījumi, kas Valsts kases ministrijai deva iespēju izvirzīt divu valstij piederošo raidsabiedrību – Polijas Televīzijas (TVP) un Polijas Radio (PR) valdes. Pēc šo izmaiņu stāšanās spēkā pārmaiņas ir piedzīvojušas gan šo mediju programmas, gan daudzi zināmi un respektēti žurnālisti un redaktori ir bijuši spiesti pamest savas darbavietas.

Pagājušā gada jūlijā tika izveidota Nacionālā mediju padome (NMP). Šai padomei, kuras sastāvā darbojas parlamenta un prezidenta izvirzīti pārstāvji, ir tiesības iecelt TVP, PR un Polijas preses aģentūras vadību un uzraudzības padomes. Šis gājiens visus Polijas sabiedriskos medijos ir pavilcis zem parlamenta un valdības lietussarga. Praksē tas nozīmē, ka šie mediji atrodas nepārtrauktā “Likums un Taisnība” politiķu, kam ir pārsvars NMP (trīs no pieciem padomes locekļiem), “aprūpē”.

NMP ir arī paziņojusi, ka vēlas stiprināt sabiedrisko mediju “nacionālo misiju”. Polijas vēsturei ir jākļūst par nozīmīgāku šo mediju programmu satura sastāvdaļu, lai veicinātu poļu patriotisko sajūtu veidošanos, paudusi padome. Mediju speciālisti ir pārliecināti, ka nākotnē neviens sabiedriskais medijs neatļausies kritizēt Polijas vēsturi. Daudzi ir norūpējušies, ka jau šobrīd šis uzsvars uz “nacionālo” saturu ir novedis pie žurnālistu pašcenzūras.

Bailes par to, kāda varētu būt ietekme valdošās partijas lielajai interesei par medijiem, nesen ir apstiprinājušās: trīs TVP kanālu satura analīze ir atklājusi būtiskas atšķirības tajā, cik daudz ētera laika tiek veltīts valdošās partijas līderu atspoguļojumam un cik daudz opozīcijas pārstāvjiem. Šīs atšķirības ir vēl izteiktākas, ja salīdzina ar to, cik daudz ētera laika valdošajiem politiķiem tika veltīts pirms neseno mediju reformu ieviešanas.

Dažas no PiS ierosinātajām pārmaiņām ietver arī finansējuma pieaugumu sabiedriskajiem medijiem. NMP spriež par jauna audiovizuālo mediju nodokļa ieviešanu, kas būtu jāmaksā teju katram nodokļu maksātājam. Šis nodoklis varētu aizstāt pašreizējo licences maksu, kas sastāda aptuveni 48 eiro gadā, taču ko maksā tikai vidēji katrs trešais Polijas iedzīvotājs.

Vērojot no malas parlamenta un valdības reformas, varētu domāt, ka privātās TV un radio stacijas ir pasargātas no politiskās ietekmes, tomēr nesen kļuva zināms par PiS neveiksmīgo mēģinājumu nopirkt no amerikāņu Scripps Networks Interactive vienu no Polijas lielākajām komerciālajām televīzijām – TVN.

Daudzos gadījumos valdošās partijas politiskie līderi ir norādījuši, ka valsts vēlas atgūt jeb, precīzāk, “pārpoļot” dienas avīzes, īpaši, reģionālos laikrakstus. Kopš 2013.gada vācu laikrakstu izdevējs Verlagsgruppe Passau tā meitas uzņēmuma Polska Press Grupa personā ir lielākais poļu reģionālo laikrakstu īpašnieks. Šķiet, ka tas ir kā dzelonis valodšajai PiS.

Taču Nacionālā mantojuma ministra vietnieks Jaroslavs Sellins (Jarosław Sellin) un Barbara Bubula, PiS pārstāve, nesen ir norādījuši, ka plāni mediju īpašnieku sastāvā atgūt kontroli pār Polijas medijiem nav tikai runas.

Šajā kontekstā, problēmas plašsaziņas līdzekļu likumos (tā iesauktā, mazā plašsaziņas līdzekļu likumprojekta daļa nesen tika atzīta par neatbilstošu konstitūcijai) vai pretrunīgi vērtējamos ierobežojumus žurnālistiem uzturēties parlamenta ēkā, var uzskatīt par gandrīz nenozīmīgiem.

 

Foto: Filip Bramorski, Flickr, Creative Commons licence

Print Friendly, PDF & Email

Atslēgvārdi:, , , , , , , , , , ,

Send this to friend