Sociālie mediji, meklētājprogrammas un citas digitālās platformas ir neatņemama mūsu ikdienas dzīves sastāvdaļa: tās ne tikai ietekmē to, kā mēs mijiedarbojamies viens ar otru, bet arī to, kā mēs uztveram pasauli un veidojam savu viedokli.
Saskaņā ar prof. Dr. Birgitas Stārkas ziņojumu sociālo mediju platformas tagad ir tikpat spēcīgas kā tradicionālie mediji, un digitālo platformu dominēšana kopumā ir drauds kopējam mediju tirgum. To zinot, vai ir veidi, kā Eiropas plašsaziņas līdzekļi varētu atgūt savu spēku un aizsargāt augstas kvalitātes profesionālo žurnālistiku? Viena pieeja var būt sadarbība starp Eiropas plašsaziņas līdzekļiem. Piemēram, ziņu kanālu Euronews 1992. gadā izveidoja desmit valstu raidorganizācijas ar mērķi veidotu visas Eiropas perspektīvu par finanšu tirgus situāciju. Savukārt Francijas-Vācijas televīzijas kanāls Arte tika dibināts, lai veicinātu vācu un franču sabiedrībā veicinātu kultūras izpratni.
Vācijas valdības pasūtītajā zinātniskajā 2021. gada mediju un komunikācijas pārskatā eksperti ir pētījuši šīs sadarbības stratēģijas un rekomendē kooperatīvas mediju platformas, kas orientētas uz kopējā labuma veidošanu. Šādas platformas, ekspertuprāt, varētu savienot TV, digitālo, radio un drukāto mediju saturu, palielinot tā redzamību un pieejamību tiešsaistē un tās varētu pārvaldīt uz saskaņotu vērtību pamata. Profesors, Dr. Kristofers Noibergers (Christoph Neuberger) no Berlīnes Brīvās Universitātes un Vaizenbauma Institūta, ir viens no šī ziņojuma autoriem.
Intervijā EJO stipendiātei Olīvijai Samnikai Dr. Noibergers runā par sociālo mediju un meklētājprogrammu radītajiem draudiem un skaidro Eiropas mediju tiešsaistes platformas koncepciju.
EJO: Ir grūti iedomāties, ka lielākā daļa cilvēku pavadītu dienu, neieskatoties Facebook, Instagram vai neizmantojot Google. Cik liela ir digitālo platformu ietekme uz žurnālistiku Eiropā?
Dr. Noibergers: Liels! Ar platformām es domāju gan sociālos medijus, gan meklētājprogrammas, piemēram, Google. Šīs platformas lielā mērā nosaka to, kā cilvēki izmanto ziņas. Pārliecinoša ceturtā daļa jauniešu apgalvo, ka izmanto sociālos medijus kā savu galveno ziņu avotu.
Ikviens, kas lieto šīs platformas – ne tikai mediji, bet arī uzņēmumi, pilsoniskās kustības, politiķi – var tikt uztverti kā vienlīdzīgi ziņu izplatītāji.
EJO: Kāpēc tā ir problēma?
Dr. Noibergers: Pirmkārt, pašreizējās platformās katra paša ziņā ir izlemt, kas ir vai nav ziņas. Viltus ziņas, sazvērestības teorijas un īstās (profesionālās – red.) ziņas var tikt viegli sajauktas. Otrkārt, žurnālistika ir atkarīga no šīm platformām.
EJO: Cik lielā mērā žurnālistika ir atkarīga no šīm platformām?
Dr. Noibergers: Žurnālisti un mediju uzņēmumi mijiedarbojas ar auditoriju digitālajās platformās. Viņi tajās reklamē savu saturu un veic satura izpēti. Platformas nodrošina infrastruktūru šīm aktivitātēm. Tajā pašā laikā žurnālistikai nav nekādas ietekmes uz to, kā šī infrastruktūra darbojas.
EJO: Kā paļaušanās uz šīm platformām ietekmē žurnālistiku?
Dr. Noibergers: Gan auditorijas sarūkošā vēlme maksāt par žurnālistikas saturu, gan reklāmas tirgus lejupslīde ir saistīta ar pieaugumu digitālo platformu segmentā. Sociālo mediju lietotāji ir pieraduši pie bezmaksas satura. Tiešsaistes reklāma rada spiedienu uz tradicionālo reklāmas tirgu, caur kuru galvenokārt tika finansēta žurnālistika.
Turklāt mediju uzņēmumiem ir grūti pārvaldīt un uzturēt savus zīmolus esot ziņu plūdos, kas apņem lietotājus. Saiknes ar auditoriju ir tā, kas žurnālistikai ļauj plaukt. Uzticība ir ļoti svarīga. Galu galā auditorijai ir ierobežotas iespējas pašai pārbaudīt to, kas ir avīzēs. Šāda saikne ar satura pirmavotu pašreizējos sociālajos medijos un meklētājprogrammu platformās nepastāv.
EJO: Kādas ir iespējas izjaukt šīs līdzatkarīgās žurnālistikas un digitālo platformu attiecības?
Dr. Noibergers: Viena iespēja ir platformu regulējošie pasākumi, piemēram, Network Enforcement Act Vācijā. Tas ir paredzēts, lai apkarotu naida noziegumus un efektīvāk cīnītos pret citu potenciāli nelikumīgu saturu sociālajos medijos. Otra iespēja ir pašiem veidot žurnālistikas platformas kā labāku alternatīvu.
EJO: Kādas varētu būt kopējas Eiropas žurnālistikas platformas priekšrocības?
Dr. Noibergers: Ekonomisko motīvu vadītās platformas, piemēram, Facebook, tiktu aizstātas ar skaidru sabiedriskā pakalpojuma misiju, līdzīgi kā tas ir sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu gadījumā. Kopīga Eiropas mēroga mediju platforma var arī palielināt katra atsevišķā medija sasniedzamību. Turklāt šāda platforma var nodrošināt tehniskos resursus, kas nepastāv pašreizējos sociālajos medijos un meklētājprogrammās. Tas dotu medijam jaunas radošas iespējas un jaunas pašnoteikšanās tiesības. Šādā platformā tiktu prezentēta arī Eiropas kultūras daudzveidība, tādējādi sniedzot iespēju veidot vienotu Eiropas izpratni.
EJO: Kā varētu izskatīties šāda vienota Eiropas mediju platforma?
Dr. Noibergers: Manuprāt, tā nebūtu viena mediju platforma, bet gan vairākas eksperimentālas platformas. Protams, ne katrs drīkstētu tajā darboties. Šādi piekļuves ierobežojumi varētu novērst pseidožurnālistikas, tas ir, ziņu, kas šķietami atgādina kvalitatīvu žurnālistiku, bet tāda nav, izplatību.
EJO: Vai ir ideja izveidot Eiropas mediju bibliotēku?
Dr. Noibergers: Manuprāt, šāda mediju platforma nebūtu tikai mediju bibliotēka, kurā dažādi plašsaziņas līdzekļi var padarīt pieejamu savu saturu. Šai platformai būtu jāiet soli tālāk.
EJO: Kā to varētu paveikt?
Dr. Noibergers: Moderēšana un navigācija internetā kļūst arvien nozīmīgāka. Viens no uzdevumiem būtu brīdināt par viltus ziņām.
EJO: Jūsu publikācija rosina, ka Eiropas mediju platformai būtu jābūt vērstai uz sabiedriskā labuma veidošanu. Cik lielā mērā vērtībām ir nozīme šī mērķa sasniegšanā?
Dr. Noibergers: Kopējais sabiedriskais labums nozīmē liberālās demokrātijas vērtības, piemēram, Vācijas pamatlikuma 5. pantu, kas garantē saziņas brīvības. Šīs vērtības būtu platformas priekšnoteikums, paturot prātā, ka atsevišķās valstīs, piemēram, Ungārijā, šādas sarunas ir ļoti sarežģītas.
EJO: Kādas vērtības vēl ir svarīgas, veidojot vienotu žurnālistikas platformu?
Dr. Noibergers: Ziņu kvalitāte, daudzveidība, vienlīdzība, iekļaušana un viedokļu nodalīšana ir dažas no vērtībām, kuras mēs apspriedām rakstā. Pašreizējās platformās tas ir bijis ļoti konkrēti.
EJO: Eiropas Savienībā vien ir atzītas 24 oficiālās un darba valodas. Ziņojumā norādīts, ka būtu būtiski jāattīsta mašīntulkošanas sistēmas, lai vienas valodas saturs varētu tikt izplatīt citās valstīs. Kas vēl būtu jāņem vērā?
Dr. Noibergers: Kādā veidā varētu notikt projekta finansēšana? Kā var tikt nodrošināts finansējums? Kā saturu veidot tā, lai tas piesaistītu plašākas auditorijas? Tie visi ir jautājumi, kas būtu jārisina papildus valodas barjerai, attīstot vienotu Eiropas mediju platformu.
