Ja varētu panākt, ka tikpat ilgu laiku, ko cilvēki pavada iepazīšanās portālos, viņi pavadītu arī lasot ziņas, pasaulē būtu daudz vairāk informētu un zinošu cilvēku.

Iepazīšanās portālu pārlūkošanai piemīt kaut kas atkarību izraisošs. Lielas bildes. Liels skaits cilvēku ar līdzīgām interesēm. Cilvēki, kas vēlas atrast partneri. Sajūta, ka ir bezgalīgi daudz iespēju, kas notur cilvēkus šajos portālos līdz pat rīta gaiļiem, cerot, ka ar nākamo peles klikšķi tiks atrasts Īstais vai Īstā.

Ziņu vietnes pēdējos gados ir piedzīvojušas grūtības, cenšoties atrast līdzsvaru starp nopietnajām žurnālistu balsīm un jautriem, gaisīgiem aprakstiem, kas šo vietņu apmeklēšanu spētu padarīt pēc iespējas saistošāku un laika ziņā ilgāku.

Neviens nesaka, ka visām pasaules vadošajām ziņu vietnēm vajadzētu iesaistīties dažādās iepazīšanās spēlītēs (izņemot The Guardian, kas 2004.gadā izveidoja savu iepazīšanās portālu Soulmates, kam nu ir jau vairāk par 650 000 reģistrēto lietotāju), tomēr ir lietas, ko šīs vietnes var mācīties no iepazīšanās portāliem.

Jārada mācīšanās iespējas
Vecāka gadagājuma cilvēki joprojām ir vieni no uzticamākajiem laikrakstu lasītājiem. Neraugoties uz to, ka pat viņu interneta lietošanas intensitāte aug, jaunāko paaudžu interneta lietošanas rādītāji vēl nav panākti. Iepazīšanās portāli saskaras  ar līdzīgu problēmu: vecāki cilvēki nelabprātāk meklē otro pusīti internetā. Brāļi Mets un Tims Konoliji (Matt, Tim Connolly) Apvienotajā Karalistē nolēma darīt kaut ko lietas labā, lai palīdzētu viņu „mīļajai, vientuļajai mātei”, kura bija sasniegusi jau 60 gadu vecumu, satikt jaunus cilvēkus. Viņi izveidoja interneta vietni MyLovelyParent.com, kas ļauj bērniem pārlūkot savu vecāku profilus un atlasīt tos, kas varētu būt laba partija viņu mātei vai tēvam.

„Tas dod tev iespēju iesaistīties mātes mīlas dzīvē tik daudz vai tik maz, cik viņa vēlas,” tā The Independent teicis Mets Konolijs. „Mamma var mani uzaicināt, lai es drošībai redzētu viņas aktivitātes, piemēram, to, ar ko viņa uztur kontaktus.”

Ideja pielāgot ziņu lasīšanu dažādām vecuma grupām varētu patikt lasītājiem, kurus atbaida nepieciešamība virzīties caur interneta vietnēm. Piemēram, Google Chrome New York Times lietošanai piedāvā īpašu platformu Ochs, kas tradicionālo laikrakstu lietotājiem ir daudz pievilcīgāka, piemēram, ar daudz vairāk brīvajiem laukumiem, lapas izklājumu, kas atvērumā piedāvā tikai rakstu bez papildu liekas informācijas. Lai piesaistītu vecāka gadagājuma auditoriju, ziņu vietnes kopumā varētu piedāvāt ne tik sadrumstalotus lapu atvērumus.

Vēl iespēja ir ļaut ģimenes locekļiem vai draugiem veidot sarakstu ar lasāmajiem tekstiem, lai ziņu vietņu saturs sasniegtu vecāka gadagājuma lasītājus. Tas palīdzētu jaunajiem interneta lietotājiem pierast pie interneta ziņu patērēšanas, “neiemetot” viņus jau no paša sākuma portālu neaptveramajā informācijas gūzmā.

Pamudinājums lietot Facebook
Bēdīgi slavenais foto, kas 2010.gadā apceļoja internetu, parādot to, cik smieklīgi daudz un bezjēdzīgi The Washington Post lūdz lietotājus izmantot Facebook savā interneta vietnē. Viena raksta atvērumā Facebook ikonas, ieteikšanas vai pieminēšanas pogas parādījās pat 12 reizes, kas, kā salīdzināja daudzi interneta lietotāji, atgādina izmisīgu vientuļnieku iepazīšanās portālā, kas lūdzas, lai tu viņam piezvani.

Šādi pārāk uzmācīgi lietotājam tiek ziņots, ka viņš ir medija reklāmas aģents, kurš, pateicoties satura ieteikšanai, nodrošinās satura vīrsuveida izplatību. Iepazīšanās saites tikmēr piedāvā lietotājiem izmantot Facebook, lai savstarpēji sazinātos un tādējādi atvieglotu komunikācijas procesu. Iepazīšanās vietne Lovoo, piemēram, piedāvā lietotājiem papildu labumus, ja tie komunicē vietnē, izmantojot savu Facebook profilu. Šie labumi ir kredīti, kas var tikt izmantoti virtuālo dāvanu, bučiņu un citu flirtēšanai piemītošu lietu sūtīšanai. Ziņu vietnes tikmēr pēc līdzīga principa varētu mudināt lietotājus izmantot Facebook, piedāvājot viņiem par to papildu kredītus, ko tie savukārt varētu izmantot piekļuvei maksas saturam, īpašam saturam vai iecienītākā komentētāja profilam.

Kaut kas ir jādod par velti, lai rastos vēlme maksāt
Interneta ziņu vietnēs pēdējos gados teju par standartu kļūst satura sadalīšana bezmaksas saturā un maksas saturā, ko var abonēt. To ieviesuši arī tādi lieli tirgus spēlētāji kā New York Times un Daily Mail. Dažāda veida abonēšanas sistēmas jau no laika gala ir pastāvējušas arī iepazīšanās portālos. Tomēr daudzas vietnes ļauj lietotājiem pārvietoties pa iepazīšanās portālu, apskatītu cilvēku profilus, nemaksājot ne santīma, un tikai brīdī, kad lietotājs vēlas jau ar kādu konkrētu cilvēku sazināties (kas ir iepazīšanās vietņu būtība), par kontaktu iegūšanu ir jāmaksā. Dažas vietnes prasa maksāt arī par dažādu papildiespēju izmantošanu.

Līdzīgi arī ziņu vietnes varētu lietotājus vairāk iekārdināt ar savu bezmaksas saturu, pirms sāktu prasīt par kaut ko maksāt. Dažas ziņu vietnes to jau savā ziņā dara. Piemēram, New York Times ļauj ik mēnesi lasīt noteiktu skaitu rakstu, pirms liek abonēt saturu. Arī bezmaksas spēles, puzles, arhīva rakstu izlase un noteiktas laikraksta sadaļas varētu pārvērst gadījuma rakstura lasītājus par lojāliem lasītājiem.

Pievieno spēles!
Kad ziņu vietņu kontekstā tiek pieminētas spēles, parasti cilvēki ar to saprot sarežģīti sastādītas digitālās krustvārdu vai sudoku mīklas. Iepazīšanās portālos turpretim spēles parasti ir daudz dzīvīgākas, seksīgākas un izklaidējošākas. Piemēram, portāls MeetOne ir izveidojis spēles „Kurš/-a ir pievilcīgāks?” un fotogrāfiju vērtēšanu, kamēr Flirtbox ir, piemēram, spēle „Seksīgs vai nē”, kas ar apdomu ir izveidota tā, lai mudinātu lietotāju vēl vairāk flirtēt un meklēt potenciālos partnerus.

Vai būtu kaut kas slikts, ja arī ziņu vietnes piedāvātu lietotājiem šāda tipa spēles? Piemēram, foto duelis par to, kura ir pievilcīgāka, pavisam noteikti būtu vietā, ja lasītājiem lūgtu novērtēt Keitu Midltoni (Kate Middleton) un Karalieni Beatriksi (Queen Beatrix). Savukārt nedēļas labāko foto topa veidošana liktu lietotājiem mesties daudz dziļākā vietnes caurlūkošanā.

Individuāla pieeja un serviss
Viens no aktuālākajiem jaunievedums, ko pēdējos gados ir ieviesuši iepazīšanās portāli, ir mobilās aplikācijas, kas lietotājam ziņo, ja fiziski tuvumā atrodas kāds, kas atbilst viņa norādītajiem parametriem. Šīs programmas kalpo kā randiņu radari, ja vien lietotājiem ir vēlme izmantot šo informāciju. Iepazīšanās vietne Grinder šo iespēju popularizēja kā neparedzamu randiņu iespēju cilvēkiem ar netradicionālu seksuālo orientāciju; tālāk jau to attīstīja OKCupid, kas piedāvāja nosūtīt ziņu uz lietotāju telefonu, ja tuvējā apkārtnē bija kāds potenciālais intereses objekts.

Ziņu vietnēm, protams, nevajag savest kopā cilvēkus, taču tās var lasītājus savest kopā ar viņus interesējošām ziņām. Attīstoties ziņu vietņu mobilajām aplikācijām, vajadzētu rasties arī daudz individuālākiem ziņu lietošanas instrumentiem, ne tikai mobilajiem telefoniem pielāgotām jaunāko ziņu caurskatīšanas iespējām.

Tima Donelija (Tim Donnelly) raksta oriģināls publicēts Eiropas Žurnālistikas Centra (European Journalism Centre) 2012.gada 24.septembrī.

* Raksts tapis sadarbībā ar Eiropas Žurnālistikas centru