Pētījums iepazīstina ar sešiem soļiem, ko redakcijas var veikt, lai labāk kalpotu demokrātijai jauno mediju ekosistēmā.

TV, radio, laikraksti un interneta mediji vēsturiski nodrošinājuši sabiedrībai vienotus pamatus, garantējot informācijas plūsmu un platformu debatēm, kā arī nodrošinot virkni citu funkciju, kas ir būtiskas demokrātiskai sabiedrībai. Taču mēs dzīvojam visai netveramā laikmetā, un mediju attīstība un jauni mediju lietošanas paradumi maina spēli.

Jauns pētījums, ko veicis Anderss Hofsets (Andres Hofseth), uzskaita vairākas vienkāršas darbības, kas no mediju puses var tikt īstenotas demokrātijas stiprināšanas vārdā. Pētījums Make Yourself Useful: Six simple things your newsroom can do for democracy ir adresēts redakcijām – žurnālistiem, redaktoriem un mediju vadītājiem.

Hofsets, kas ir Norvēģijas raidsabiedrības NRKbeta future lab un ideju laboratorijas  stratēģiskais padomnieks, savu pētījumu ir balstījis uz intervijām, kas veiktas ar 18 vadošiem mediju praktiķiem un akadēmiķiem. Tā mērķis ir noskaidrot, kā mediji mainīgajos apstākļos var turpināt nodrošināt savu lomu demokrātijas nodrošināšanā un stiprināšanā.

“Jaunajā publiskajā sfērā, iespējams, ir mazāk nepilnību nekā tradicionālajos medijos,” norāda Hofsets, “taču ekosistēma, no kuras ir atkarīga sabiedrības informēšana un sevis orientēšana [laikā un telpā], mainās, sociālajiem medijiem esot šo pārmaiņu centrā. [Rezultātā] tradicionālajiem medijiem ir jāpielāgojas, lai nezaudētu savu nozīmi un nepieciešamību pēc tiem. Jāpielāgojas mainīgajām prasībām pret medijiem, jo ir radušās jaunas vajadzības, kamēr atsevišķas prakses vairs nedarbojas.”

“Mans pētījums koncentrējas uz praksi, kas varētu tikt īstenota lielākajā daļā redakciju, neprasot nekādas dramatiskas pārmaiņas, un sniedz padomus par tādām tēmām kā pareiza sociālo mediju izpratne, faktu pārbaudīšana un pārskatīšana, medijus vienojošās kļūdas, kuras vajadzētu novērst. Liela daļa ierosinājumu ir ļoti vienkārši, daži pat uz pašsaprotamības robežas. Taču bieži tie tik un tā netiek ievēroti. Cerams, ka apkopoti šie padomi palīdzēs to mainīt,” norāda Hofsets.

Zemāk sarindotas sešas rekomendācijas, ko Hofsets aprakstījis savā pētījumā:

1. Uzmanība nāk pie tiem, kas izprot sociālos medijus
   Piekļuve ir iegūta, saprotot un pieņemot, kā jaunā ekosistēma darbojas.
2. Klausīšanās pirms runāšanas neļaus zaudēt kontaktu
   Ieklausīšanās un reaģēšana uz sabiedrības bažām dos iespēju būt kontaktā un veicinās mediju satura atbilstības un kvalitātes pieaugumu.
3. Ja saturs nenāk pie redaktora, redaktoram ir jāiet pie satura
   Norādīt uz nepatiesu informāciju ir vērtīgi, jo nav citu organizētu interneta vides uzraugu.
4. Pārskata piedāvāšana ir tā, kas nodrošina redakcionālo ietekmi
   Kvalitatīva un dziļa pārskata piedāvāšana var palīdzēt sabiedrībai izvērtēt un saprast notikumus un lietas.
5. Izvairīšanās no iekrišanas ierastās lamatās padara visu labāku
   Neiekrišana lamatās un atteikšanās no nederīgas prakses var uzlabot visu informācijas ekosistēmu.
6. Žurnālistikai ir maza vērtība tikai līdz brīdim, kad cilvēki reāli to iegūst
   Padarīt jautājumus saprotamus, būtiskus un cilvēkus iesaistošus ir jo svarīgāk, ja ņem vērā, ka satura saņemšana notiek arēnā, kurā līdzās nopietnai informācijai ir daudz izklaides alternatīvu.

Pētījuma ietvaros intervēto personu vidū ir Emīlija Bela, Tow digitālās žurnālistikas centra direktore Kolumbijas Žurnālistikas skolā, Tins Radovanī, BBC ziņu grupas stratēģis, Volfgangs Blaus, Condé Nast International digitālais vadītājs, Endrjū Sparrovs, The Gurdian politikas korespondents, Džanīna Gibsone, BuzzFeed UK galvenā redaktore un Alans Rasbridžers, The Guardian kādreizējais galvenais redaktors.

Pētījums Make yourself useful: six simple things your newsroom can do for democracy tapa, kad 2015.-2016.gadā Anderss Hofsets bija Google Digitālās ziņu iniciatīvas žurnālistikas stipendiāts Reuters žurnālistikas pētījumu institūtā (Reuters Institute for the Study of Journalism, RISJ). EJO ir RISJ partnerorganizācija.

Foto kredīts: ‘Newsroom’ by Jeremy Zilar, Flickr.com