Ziņu organizācijas, kuras gūs panākumus 2020.gadā

2014. gada 18. March • Jaunie mediji, Mediju žurnālistika • by

Turpinot rakstu sēriju, kas veltīta Eiropas Žurnālistikas observatorijas desmitajai gadadienai, Dāvids Levijs (David Levy), Oksfordas Universitātes Reuters žurnālistikas pētījumu institūta (Reuters Institute for the Study of Journalism) vadītājs piedāvā savu skatījumu par ziņu industrijas nākotni.

Ziņu organizācijas vaino internetu gandrīz visās savās likstās, sākot ar pārdošanas apjomu kritumu, beidzot ar lasītāju pārliecināšanu par to, ka ziņām jābūt pieejamām bez maksas, un par tradicionālās reklāmas nogalināšanu. Daudz mazāk tiek runāts par interneta pozitīvo ietekmi, piemēram, samazinot ziņu veidošanas izmaksas, radot globālu auditoriju un mudinot žurnālistus būt tuvāk un pat mācīties no saviem klientiem.

Tātad jautājumam nevajadzētu būt par to, vai internets ir labs vai slikts, bet gan par to, kā laikrakstiem vislabāk pielāgoties videi internetā. Reuters institūta Digitālo ziņu 2013.gada ziņojums apliecināja, ka dažām ziņu organizācijām izdodas būt veiksmīgām kā tradicionālajā formātā, tā interneta vidē. Tādiem lielajiem Lielbritānijas ziņu medijiem kā The Guardian, Sky News, BBC un Daily Mail diezgan labi izdodas saglabāt drukāto mediju tirgus daļu arī tīmeklī, The Guardian uzrādot īpaši labus rezultātus. Tikmēr Francijā Le Monde un Le Figaro, kam abiem ir samērā zemas drukāto versiju pārdošanas apjoms, daudz labāki rezultāti ir tieši tiešsaistē, kamēr Vācijā Der Spiegel, šķiet, ir lielākais ieguvējs tiešsaistē, jo raidorganizācijas te piekāpjas izdevējiem un tādiem servisiem kā Google News.

Ziņu organizācijas, kuras būs veiksmīgas 2020.gadā, koncentrēsies uz četrām lietām: saturu, ērtībām, patērētājiem un naudu. Ņemot vērā to, ka satura bizness kļūst pārsātināts, ziņu organizācijām vajadzētu koncentrēties uz saturu, kas tiešām lasītājam sniedz pievienoto vērtību. Tas nozīmē iet tālāk par seno žurnālistikas lozungu “Kas, ko, kur, kad?”, uzdodot jautājumus – kāpēc, kā, ko tālāk un izskaidrojot lasītājam ziņu kontekstu un paskaidrojot, kāpēc tas tiešām ir svarīgi. Vienlaikus ir nepieciešams ieguldīt tajās nišās, ar kurām auditorija identificē katru konkrēto ziņu organizāciju.

Ērtībai ir lielāka nozīme kā jebkad agrāk. Ziņām jābūt pieejamām, kad un kur vien lietotājs varētu gribēt tās lietot – datorā, mobilajās ierīcēs, planšetēs vai drukātā formātā. Tas ir dārgi, taču būtiski, jo uzvedība mainās ļoti strauji. Labums ir tajā: jo vairāk ierīces ir lietotāja rīcībā, jo biežāk tas lietos ziņas. Taču pat tas pats lasītājs dažādās situācijās vēlas iegūt atšķirīgu pakalpojumu: dažreiz gribas tikai ātru jaunumu pārskatu, dažreiz – padziļinātu rakstu, dažreiz turpretim gribas paturēt rokās fizisku avīzi.

Ziņu organizācijām, kas vēlas būt biznesā un būt plaukstošas 2020.gadā, jāzina savus patērētājus labāk nekā jebkad agrāk. To var izdarīt apkopojot un analizējot klientu radīto saturu, lai veidotu tālāk attiecības ar viņiem. Šīm attiecībām vajadzētu veicināt un paplašināt ziņu vākšanas iespējas.

Neraugoties uz visām šīm izmaiņām un drukāto mediju pārdošanas apjomu kritumu, ziņu organizācijām ir nepieciešams rast gudrus veidus, kā palielināt ieņēmumus no digitālā satura. Nākotnē nebūs jautājums, vai maksas saturs internetā ir labi vai slikti, bet gan par maksas satura risinājumiem, cik caurlaidīgi tie būs, vai būs jāmaksā par noteiktu rakstu skaitu, par rakstiem ar pievienoto vērtību, par speciālu nišas saturu. Esmu pārliecināts, ka ir veidi, kā turpināt sniegt augstas kvalitātes ziņas, kas rada pievienoto vērtību, un piesaistīt ievērojamu skaitu cilvēku, kuri ir gatavi par to maksāt.

Foto creditsEltpics / Flickr Cc

Print Friendly, PDF & Email

Atslēgvārdi:, , ,

Send this to friend