Sabiedriskajiem plašsaziņas medijiem ir jāuzņemas risks, jāizmēģina jaunas lietas un jābūt iespējai kļūdīties.

Kas ir būtiskākie elementi, lai sabiedriskajos plašsaziņas medijos (public service media – PSM, latviski turpmāk – SPM) veiksmīgi attīstītos digitālās ziņas? Jaunā Reuters žurnālistikas pētījumu institūta (Reuters Institute for the Study of Journalism) pētījumā analizēti astoņi digitālo ziņu projekti, ko izveidojuši sešu Eiropas valstu sabiedriskie mediji.

Ziņojumā izvirzītas galvenās iezīmes, ko intervētie minējuši kā būtiskas ceļā uz panākumiem. Tās ietver spēcīgu valsts pārvaldes atbalstu, redakcionālo vienotību, uz auditoriju orientētu pieeju. Saskaņā ar kāda intervētā teikto, arī kļūdīšanos, jo, lai sabiedrisko mediju organizācijas gūtu panākumus digitālo ziņu segmentā, tām ir jābūt gatavām riskēt, izmēģināt jaunas lietas un, neizbēgami, arī izgāzties.

Izaicinājumi

Sabiedriskie mediji Eiropā saskaras ar dažādiem izaicinājumiem, tai skaitā, diskusijām par to finansēšanu, to atbildību, sabiedrisko labumu un lomu. Bažīgus dara arī spiediens no privātajā sektorā strādājošajiem konkurentiem, digitālo platformu uzņēmumu uzplaukums un pastāvīgas izmaiņas plašsaziņas līdzekļu patērētāju mediju lietošanas paradumos.

Alesio Kornias (Alessio Cornia), Rasmusa Kleisa Nīlsena un mans sagatavotais ziņojums “Digitālo ziņu attīstīšana sabiedriskajos medijos” jo īpaši pēta to, kā sabiedriskie mediji reaģē uz šiem izaicinājumiem.

Balstoties uz atbildīgo par digitālo risinājumu attīstīšanu teikto, mūsu pētījums identificēja iekšējos faktorus, kas kavē jaunu sabiedrisko mediju ziņu produktu attīstīšanu.

Mēs pētījām, kā sabiedrisko mediju organizācijas:

• ierosina un uzsāk jaunus digitālo ziņu projektu;
• veido komandas un attīsta jaunus digitālo ziņu projektus;
• risina problēmas tad, kad šie projekti tiek ieviesti.

Septiņi faktori

Pētījums atklāj četrus fundamentālus veiksmīga projekta priekšnoteikumus un trīs papildfaktorus, kas to sekmē.

Četri priekšnoteikumi ir:

1. Spēcīgs un publisks augstākās vadības atbalsts;
2. Atbalsts no redakcijas;
3. Starpnozaru komandas izveide, kurai ir autonomija, prasmes un resursi vadīt un ieviest projektus;
4. Uz mērķauditoriju orientēta pieeja.

Trīs papildinoši, veiksmīgus projektus sekmējoši faktori ir:

1. Speciāla ziņu attīstības nodaļa uzņēmumā;
2. Iespēja piesaistīt medijam jaunus talantus;
3. Sadarbība ar ārējiem partneriem.

Ārējie izaicinājumi un plašākas mediju vides pārmaiņas ir faktori, pār kuriem mūsdienu SPM ir niecīga vai nekāda ietekme, arī iepriekš uzskaitītos iekšējos faktorus tiem var būt grūti ietekmēt, tomēr SPM spēkos ir tos mainīt. Šo mediju lielums un struktūra kopā ar to raidorganizāciju būtību vienlaikus var būt gan to priekšrocība, gan nasta.

Brīvība kļūdīties?

Savā ziņojumā mēs runājam par SPM nepieciešamību uzņemties risku, izmēģināt jaunas lietas un būt brīviem arī kļūdīties. Kā viena no intervētajiem, Itālijas sabiedriskā medija RAI digitālās nodaļas direktora vietniece Antonella di Lacaro (Antonella Di Lazzaro) saka: “Mēs zinām, ka digitālajā pasaulē pieļaut kļūdas ir teju tas pats, kas saņemt goda medaļu. Ir teiciens, ka ir jākļūdās, jo, ja tu nekļūdies, tas nozīmē, ka tu necenties darīt neko.”

Šajā sakarā, jaunu risinājumu attīstība ir process, nevis kāds noteikts stāvoklis vai gala iznākums. Lai to nodrošinātu, mediju organizācijām ir jāstrādā pie iekšējo faktoru nodrošināšanas, piemēram, augstākās vadības atbalsta digitālo risinājumu izstrādei un plašāka redakcijas darbinieku atbalsta, pat ja arī ārējie apstākļi tobrīd ir izaicinājumiem pilni.

Politiķi ar sabiedrības atbalstu var veidot SPM atbalstošu vidi, taču tikai pašu SPM spēkos ir rast jaunus un efektīvus veidus, kā nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus.

Pētījums: sešas Eiropas valstis, atšķirīgas mediju sistēmas

Šis pētījums ir balstīts uz 36 intervijām, kas veiktas laika posmā no 2016.gada decembra līdz 2017.gada februārim un kurās piedalījušies gan mediju vecākie redaktori un vadītāji, gan redakciju darbinieki, kuri strādā pie konkrētiem ziņu attīstības risinājumu projektiem.

Valstis, kuru SPM organizācijas ir pārstāvētas pētījumā, ietver: Somiju (Yle), Franciju (France Télévisions and Radio France), Vāciju (ARD un ZDF), Itāliju (RAI), Poliju (TVP) un Lielbritāniju (BBC). Šīs valstis pārstāv dažādas Eiropas mediju sistēmas, tajās ir atšķirīgi tehnoloģiskās attīstības līmeņi un ir atšķirīgas sabiedrisko plašsaziņas mediju tradīcijas.

Pilns pētījuma teksts lasāms šeit.

Foto kredīts: Jonathan, Flickr CC licence