Ziņu rakstiem ir spēcīgāka ietekme uz uzvedības nodomiem salīdzinājumā ar to pašu saturu, pasniegtu video formātā, liecina Amsterdamas Universitātē veikts pētījums. Neraugoties uz masveidīgo video satura radīšanas un patērēšanas pieaugumu, eksperimenti pierāda, ka nozīmīgais līdzekļu ieguldījums video satura radīšanā var nesniegt gaidītos rezultātus.

Pētījuma ietvaros 2016.gada vasarā tika veikts interneta eksperiments saistībā ar bēgļu krīzi Eiropā. Sākotnēji pētījumā tika iekļauti 1123 holandiešu pieaugušie (noslēgumā – 923 pētījuma dalībnieki) vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Viņiem tika sniegti ziņojumi par Sīrijas bēgļiem gan ar teksta, gan video starpniecību un izmantojot rāmējumu, kas ietvēra gan vizuālo cietušā vai miera traucētāja rāmējumu, gan verbālo cietušā, uzraudzības vai miera traucētāja rāmējumu. Pētījuma autori centās panākt, lai rāmējums gan rakstos, gan video sižetos būtu līdzīgs.

Pētījuma rezultāti rāda, ka izteiktāki nodomi palīdzēt bēgļiem bija tiem pētījuma dalībniekiem, kuri lasīja rakstus, nevis skatījās video. Tas pētniekiem liek secināt, ka rakstus auditorija uztver labāk, tie iegūst dziļāku izpratni par doto jautājumu un, pretēji gaidītajam, emocionālā reakcija bija izteiktāka ziņām, kurās ietverts verbālais rāmējums tekstā, nevis video. Pētījums arī parāda, ka raksti vairāk ietekmēja auditorijas politisko uzvedību.

Šim pētījumam varētu būt būtiskas sekas, īpaši šobrīd, kad medijos ir tendence vairot ziņu video saturu. Tas papildina PEW Research Center 2016.gadā veiktu pētījumu, kas parādīja, ka jaunie ziņu patērētāji dod priekšroku rakstiem, nevis ziņām video formātā. Tajā pašā gadā arī Digitālo ziņu pārskats (Digital News Report) demonstrēja, ka trīs ceturtdaļas respondentu (78%) apgalvoja, ka joprojām vairāk uzticas tekstam, nevis video. Holandiešu pētnieki šim visam ir piešķīruši arī ietekmes un uzvedības aspektu, demonstrējot, ka auditorija ne tikai dod priekšroku tekstam, bet ka šim žurnālistikas formātam ir arī lielāka ietekme uz auditoriju.

Pētījuma autori ir doktora grāda kandidāts Toms Povels (Tom Powell), profesors Hajo Būmgārdens (Hajo Boomgaarden), doktors Knuts de Sverts (Knut De Swert) un profesors Klās de Vrīss (Claes de Vreese) no Amsterdamas universitātes. Viņi oficiāli prezentēs pētījuma rezultātus 2017.gada maijā Starptautiskās komunikācijas asociācijas konferencē Sandjego, Kalifornijā.

Foto kredīts: Flickr.com, CC – Cate Turton / Department for International Development