Kopš marta Amerikas Sabiedrisko attiecību biedrība (American Society of Public Relations, saīsinājumā PRSA) ir apstiprinājusi jaunu sabiedrisko attiecību definīciju. Tā skan: “Sabiedriskās attiecības ir stratēģiska komunikācija, kas veido abpusēji izdevīgas attiecības starp organizācijām un to auditoriju/-ām.”

Tā nomainījusi veco, 1982.gadā apstiprināto definīciju, kas, iespējams, ir viszināmākā un vienkāršākā līdz šim lietotā sabiedrisko attiecību definīcija: “Sabiedriskās attiecības palīdz organizācijām un tās auditorijai abpusēji pielāgoties vienai otrai.”

Sabiedriskajām attiecībām ir daudz dažādu definīciju, tomēr galvenokārt tiek izmantota tā, ko apstiprinājusi PRSA. Šo definīciju aktīvi izmanto gan pasniedzēji, gan grāmatu autori, kā arī šīs jomas profesionāļi kopumā. Pagājušā gada izskaņā PRSA ierosināja nākt klajā ar jaunu sabiedrisko attiecību definīciju. Sākot ar 2011.gada novembri, PRSA sāka ievērojamas starptautiskas aktivitātes, kurās iesaistīja 12 citas profesionālās organizācijas, to vidū, Artūra V. Peidža biedrību (Arthur W. Page Society), Starptautisko biznesa komunikācijas profesionāļu asociāciju (IABC), Karalisko Sabiedrisko Attiecību Institūtu (CIPR), kā arī neatkarīgos jomas profesionāļus, aicinot līdzdarboties un piedāvāt savu redzējumu par sabiedrisko attiecību definīcijas pārformulēšanu. Pārformulēšanas mērķis bija pielāgot 1982.gada definīciju mūsdienu apstākļiem.

PRSA iniciatīvu pavadīja virkne jautājumu. Piemēram: „Kas ir sabiedriskās attiecības?”, „Vai sabiedrisko attiecību attīstībā vai praksē pēdējās desmitgadēs ir notikušas kādas būtiskas izmaiņas?”, „Vai digitalizācija ir būtiski ietekmējusi sabiedrisko attiecību pamatus?”, „Vai sabiedrisko attiecību definīcijā būtu noderīgi parādīties vārdam ētika?”

Pēc dziļas saņemto piezīmju un  komentāru analīzes, PRSA nonāca pie „modernās” sabiedrisko attiecību definīcijas. To apstiprināja ar atklātu balsojums, kas notika laika periodā no 2012.gada 13. līdz 26.februārim. Profesionāļiem tika piedāvātas trīs definīcijas versijas, no kurām vairākums nobalsoja par otro variantu: “Sabiedriskās attiecības ir stratēģiska komunikācija, kas veido abpusēji izdevīgas attiecības starp organizācijām un to auditoriju.” No 1447 reģistrētajiem balsotājiem, par šo nobalsoja 671 jeb 46,1% biedrības biedru.

Biedrības pārstāvis Džerards Korbets (Gerard Corbett) PRSA blogā pozitīvi novērtējis balsu vairākumu ieguvušo definīciju, sakot, ka tā „ir vienkārša un godīga un koncentrējas uz sabiedrisko attiecību pamatiem – komunikācijas procesu, kas pēc savas būtības ir stratēģisks un vērsts uz „abpusēji izdevīgām attiecībām”.

Tomēr ir raisījies kāds cits ļoti svarīgs un vienlaikus arī ļoti satraucošs ir jautājums par to, vai sabiedrisko attiecību definīcijā ir vieta ētikas jēdzienam. Vairākums (57,3%) aptaujāto norādīja, ka mūsdienīgā sabiedrisko attiecību definīcijā nav vietas vārdam „ētika”, vēl vairāk, 60,3% aptaujāto norādīja, ka šim vārdam nav vietas tieši „vairākumu guvušajā” definīcijā.

PRSA reakcija bija kopumā atbalstoša šādam dalībnieku lēmumam. Lai gan PRSA „ģimene tic ētiskām sabiedriskajām attiecībām (..), mēs respektējam profesijas pārstāvju vēlmi skaidri nenorādīt ētikas vietu mūsdienu sabiedrisko attiecību definīcijā”. Jautājums, kas tādējādi ir aktualizējies: kāpēc valda šāda sabiedrisko attiecību profesionāļu attieksme? Protams, vārda „ētika” iekļaušana definīcijā nebūtu atrisinājusi pastāvošās problēmas sabiedrisko attiecību praksē, taču tā būtu vēsturiska iespēja nākotnes profesionāļu izglītošanu sākt ar šādu „ētisku” definīciju, lai jaunie profesionāļi saprastu ētiskas darbības nepieciešamību. Atsakoties definīcijā no ētiskas komunikācijas rakstura, jautājuma, par kuru Edvards L. Berbajs (Edward L. Bernays) iestājās līdz pēdējiem savas dzīves gadiem, var par šo profesiju un tās mērķiem radīt pamatīgas šaubas.