Laikraksti, kuri tiecas strādāt ētiski un publicēt izcilas ziņas, tiek vērtēti kā augstākas kvalitātes izdevumi, nekā tie, kas par prioritāti izvirza peļņas gūšanu.

Naudas un citu resursu pieejamība ir atslēga uz kvalitatīvu ziņu radīšanu, tomēr vienlīdz svarīgs ir arī mērķis būt kvalitatīvam, liecina nesen veikts pētījums, kurā salīdzinātas ziņas divu līdzīgu valstu – Zviedrijas un Šveices, dažādu tipu laikrakstos.

Pētījums atklāja, ka laikraksti, kuri tiecas publicēt augstvērtīgu saturu un vēlas darboties ētiski, tiek vērtēti kā augstākas kvalitātes, nekā laikraksti, kuri par prioritāti izvirza mērķi pēc iespējas vairāk nopelnīt vai arī nemitīgi paplašināt uzrunāto auditoriju.

Šī pētījuma ietvaros tika analizēts ziņu saturs astoņos laikrakstos (četros no katras valsts), kas pārstāvēja vadošos nacionālos laikrakstus, reģionālos izdevumus, bezmaksas avīzes un tabloīdus. Katru avīžu tipu raksturo kādas strukturālas iezīmes, piemēram, ieņēmumu sadalījums (abonēšana, reklāma), sasniedzamās mērķauditorijas u.c.

Tā kā mediju sistēmas Zviedrijā un Šveicē ir līdzīgas, tika pieņemts, ka būtiskākās atšķirības ziņu kvalitātē visdrīzāk būs novērojamas nevis medijos kopumā, bet gan tieši skatoties iepriekš minētā preses tipu dalījuma ietvaros.

Konteksts uzlabo kvalitāti

Tika noskaidrots, ka abu valstu vadošie nacionāla mēroga laikraksti tika novērtēti kā augstākās kvalitātes izdevumi. Tiem sekoja reģionālie izdevumi, bezmaksas avīzes un tabloīdi. Attiecīgi, pierādījās, ka mediju tips ir saistīts ar medija kvalitātes līmeni.

Tiesa, pētījums atklāja kvalitātes atšķirības jau šo četru mediju tipu ietvaros, parādot to, cik liela ietekme ir katra individuālā ziņu medija kontekstam.

Resursi arī ir svarīgi

Salīdzinot zviedru un šveiciešu reģionālos laikrakstus, Zviedrijas reģionālie izdevumi, balstoties uz pētījuma kritērijiem, tika novērtēti kā zemākas kvalitātes. Vienīgās ievērības cienīgās strukturālās atšķirības starp šiem izdevumiem bija tās, ka zviedru avīze nodarbināja mazāk darbinieku, nekā Šveices izdevums. Tas norāda uz to, ka resursu samazinājums var atstāt ietekmi arī uz kvalitāti.

Mērķis būt kvalitatīvam ir tas, kas ir no svara

Pētījumā tika salīdzināti arī divi bezmaksas izdevumi – zviedru Metro un šveiciešu 20 Minuten. Zviedru Metro ieguva augstāku vērtējumu nekā 20 Minuten un tika atzīts par kvalitatīvāku. Un tas viss, neraugoties uz faktu, ka Metro saturs daudz lielākā mērā nekā 20 Minuten ir paņemts no aģentūrām (zināmu laiku 2014.gadā Metro saturs tika pilnībā veidots no aģentūru piedāvātā satura).

Lai arī zviedru Metro nepiedāvā daudz analītisku rakstu,salīdzinājumā ar 20 Minuten tajā tiek piedāvāts vairāk nopietno ziņu, ir mazāk personalizētu rakstu par cilvēku privāto dzīvi un ir mazāk emocionāla satura. Tādējādi, pat ja Metro piedāvā apģentūru saturu, tam tomēr ir kaut kāda kvalitāte. Tikmēr 20 Minuten investē līdzekļus sava oriģinālsatura radīšanā un tajā, lai padarītu šo saturu pievilcīgāku auditorijai, piemēram, ar skaļiem virsrakstiem, kas diemžēl neizbēgami nenozīmē augstāku satura kvalitāti.

Zviedru laikraksts Metro tika novērtēts kā kvalitatīvāks nekā līdzīgs Šveices izdevums, lai gan liela daļa tajā publicētā satura ir ziņu aģentūru veidots.

Kvalitātei ir jābūt vērtībai visos mediju organizācijas līmeņos

Kvalitātes misijai ir jābūt skaidri definētai visā mediju organizācijā – gan redakcijā, gan mediju grupā kopumā. Salīdzinot divus vadošos nacionāla mēroga laikrakstus – Šveices Neue Zürcher Zeitung (NZZ) un zviedru Dagens Nyheter, tika secināts, ka NZZ ir uzskatāms par kvalitatīvāku izdevumu, nekā Dagens Nyheter. Tas varētu tikt skaidrots ar to, ka visas NZZ Mediengruppe, kas izdod NZZ, stratēģija ir piedāvāt augstas kvalitātes žurnālistiku un kvalitatīvus abonēšanas pakalpojumu piedāvājumus, un tā ir pateikusi, ka (par spīti visām grūtībām) NZZ kā vadošais izdevums tiks aizsargāts.

Tikmēr zviedru izdevēja Bonnier, kam pieder Dagens Nyheter, stratēģijā ir atrodams ievērojami vairāk norāžu uz mērķi gūt peļņu un audzēt maksimālo sasniedzamo auditoriju. Pasakot, ka Dagens Nyheter vajadzētu būt “vislasītākajai” abonējamajai avīzei Zviedrijā (Šveices NZZ šādu mērķi neizvirza), jāņem vērā, ka Bonnier pieder arī veiksmīgs tabloīds (Expressen), tam pieder daļas Zviedrijas lielākajā komerciālajā TV kanālā TV4. Līdz 2011.gadam tam piederēja arī Stokholmas bezmaksas avīze.

Rezumējot, šis ļoti līdzīgās valstīs iznākošu mediju salīdzinājums rosina domāt par to, ka viena tipa medijiem ir savas līdzības un tiem ir līdzīga kvalitāte, taču katrai mediju organizācijai ir sava izpratne par to, cik daudz pūļu tā var un grib pielikt, lai veicinātu kvalitatīvu ziņu piedāvājumu.

Metode un izlase
Analīzei tika atlasīti raksti no pētījumā iekļauto laikrakstu pirmajām lapām. Laikraksti tika atlasīti pēc nejaušas izlases principiem, taču tie visi bija izdoti 2014.gada ietvaros. Kopumā tika uzskaitīti 1600 raksti zviedru avīzēs un 1916 raksti Šveices laikrakstos.

Ziņu kvalitātes noteikšanai tika veikta kontentanalīze, vērtējot četrus kvalitātes indikatorus: nopietno ziņu daudzums pretēji izklaidējošām, vieglajām ziņām, uzmanības sadalījums starp makrolīmeņa tēmām un jautājumiem pretēji stāstiem par indivīdiem (personalizēšanai), konteksta sniegšana un faktuāli normatīvs, nevis morāli emocionāls tonis.

Pētījuma pilns teksts ir lasāms vācu valodā.

Foto kredīts: Abstrkt.ch, Flickr CC licence