Eiropas ziņu telpā dominē gaišas ādas krāsas, pusmūža vīrieši. Kamēr vīrieši vecumā virs 40 gadiem parādās trijās ceturtdaļās ziņu rakstu, tikmēr sievietes ir varones tikai ceturtajā daļā ziņu, liecina jauns pētījums. Migrantiem, imigrantiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un citām minoritātēm savukārt ir sekundāras un nelielas lomas. Mediane, projekts, kas izveidots, lai meklētu veidus, kā palielināt informācijas daudzveidību Eiropas medijos, ir aicinājis nekavējoties mainīt veidu, kā žurnālisti tiek apmācīti un pieņemti darbā. Projekta autori arī norāda, ka informācijas avoti un ziņu eksperti ir jādažādo, lai labāk atspoguļotu mūsdienu sabiedrību.

Mediane ir kopīga Eiropas Padomes un Eiropas Savienības iniciatīva, kas tika īstenota vairāk kā divu gadu garumā – 2013. un 2014.gadā. Projekta gaitā tika noskaidrots, ka sievietes, kas veido pusi no Eiropas iedzīvotāju skaita, tiek atspoguļotas tikai 25% publicēto ziņu, vēl mazāk – tikai piecos procentos gadījumu – ekonomikai un zinātnei veltītos ziņu rakstos. Migranti, kas veido aptuveni desmit procentus Eiropas iedzīvotāju, tiek atspoguļoti tikai piecos procentos ziņu, liecina World Association for Christian Communication dati.

Pētījumā, ko veikusi Beļgijas Augstākā audiovizuālā padome (Conseil Supérieur de l’Audiovisuel), savukārt secināts, ka cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ziņās lielākoties ir otršķirīga loma, turklāt gandrīz vienmēr šīs ziņas ir tieši par invaliditāti. Lesbietes, geji, biseksuāļi un transseksuālas personas veido sešus procentus no visas Lielbritānijas iedzīvotāju skaita, taču to atspoguļojums ziņu plūsmā ir mazāks par vienu procentu.

Eiropas padome un Eiropas Savienība šo tendenci vēlas mainīt. Tāpēc Mediane projekta ietvaros notika daudzas apspriedes un strādāja darba grupas, kurās piedalījās gan žurnālisti, gan studenti, žurnālistikas profesori un mediju uzņēmumu pārstāvjiem no visas Eiropas. Pagājušā gada izskaņā šī divu gadu programma noslēdzās ar konferenci Briselē, kurā tikās 150 ekspertu no visas Eiropas, tai skaitā, pārstāvji no raidsabiedrībām un žurnālistu profesionālajām organizācijām, kā arī mediju pētnieki.

Šajā konferencē France Télévisions, Francijas sabiedriskā televīzija, iepazīstināja ar barometru, ko tā izveidojusies, lai analizētu informācijas avotus un ekspertuas, kas izmantoti ziņu materiālu veidošanā. Ar šī barometra datiem tiek iepazīstināti gan redaktori, gan žurnālisti. “Rezultāts bija lielāka informācijas daudzveidība un labāks sabiedrības atpsoguļojums televīzijā,” teica Francijas Televīzijas informācijas daudzveidības direktors-delegāts Štefans Bižū (Stéphane Bijoux).

Bižū ierosināja žurnālistikas skolām piesaistīt studentus, kam ir pēc iespējas dažādāks pagātnes fons, tai skaitā, tādus, kas auguši un dzīvojuši nelabvēlīgos apstākļos: “Mēs esam sabiedriskā televīzija un vairāk kā daudzveidība mums ir nepieciešams, lai pašā telesabiedrībā būtu atspoguļota visa sabiedrība. Šim pamudinājumam Francijā jau seko žurnālistikas institūts Bordeaux Aquitaine, kas ik gadu starp 800 kandidātiem izvēlas 35 pretendentus ‘ar daudzveidību prātā’. “Lai arī nāk no nelabvēlīgākām situācijām, šie cilvēki nav jūtīgāki pret sociālajām problēmām. Ikviens dod priekšroku sporta un kultūras atspoguļošanai [kad nonāk medijā]. Mums viņiem ir jāsaka, lai tie domā par daudzveidīgākām ziņu tēmām. [Šajos žurnālistos] ir novērojama sevis normalizēšanas tendence, kas savā ziņā nonāk pretrunā ar mūsu mērķiem. Tomēr fakts, ka šiem cilvēkiem ir atšķirīgs fons, bagātina visu kolektīvu un maina skatījumu un pieeju ziņām,” sacīja Brižita Bess (Brigitte Besse), atbildīgā par darbinieku atlasi Francijas sabiedriskajā televīzijā.

Šādu pašu pieeju cenšas ieviest Beļģijas franču valodā raidošais sabiedriskās televīzijas kanāls RTBF, kura vadītājam Žanam-Paulam Filipotam (Jean-Paul Philippot) jau kopš 2012.gada ir komanda, kas strādā pie ziņu monitorēšanas. “Ir jāstrādā pie inovācijām un daudzveidības,” viņš teica un raksturoja šo procesu kā “inoveidību” (innoversity – angļ. val.).

Lai arī nepieciešamība algot profesionāļus ar dažādām sociālajām un kultūras pieredzēm tika daudz pieminēta, konferencē pārstāvētās mediju kompānijas no Itālijas, Vācijas, Zviedrijas, Francijas, Anglijas, Īrijas un Beļģijas uzsvēra, ka mūsdienās vispār tiek algots mazāk žurnālistu, līdz ar to tas ir grūti sasniedzams mērķis. Tā vietā viņi atlasa praktikantus, kas atsevišķos gadījumos iegūst pagaidu darba līgumus. Par šo gan kritiski izteicās Maikls Smits (Michael Smith) no Lielbritānijas Nacionālās žurnālistu savienības: “Ir daudz jaunu cilvēkus, kurus mediju bizness ekspluatē, jo tie strādā bez maksas vai par simbolisku atlīdzību, pat ja tie veic profesionālu žurnālistu darbu… Šis ir ētikas jautājums. Kā viņi var ievērot profesionālās uzvedības normas un saglabāt profesionālo neatkarību, ja tie cīnās par izdzīvošanu un vietu uz klāja?”

Konferences laikā tika prezentēta arī projekta ietvaros radītā aplikācija Mediane Box (angļu un franču valodā). Aplikācija ir izveidota, lai palīdzētu mediju praktiķiem sekot līdzi satura daudzveidībai un visu sabiedrības grupu atspoguļošanai. Aplikācijas lietotājiem būs piekļuve arī multimediju resursiem, kas var palīdzēt mainīt līdzšinējo praksi. Mediane Box izveidotāja ir Mīrija Žioržio (Myria Georgiou), Mediju un komunikācijas nodaļas asociētā profesore Londonas Ekonomikas un politikas zinātņu skolā. Aplikācijas izstrādes gaitā viņas komandai palīdzēja aptuveni 500 profesionāļi, no kuriem 80% bija žurnālisti, bet pārējie bija pasniedzēji, mediju uzņēmumu vadītāji un profesionālo organizāciju pārstāvji.