Pētījums: lielākā daļa laikrakstu Eiropā ieviesuši maksu par tiešsaistes saturu

2017. gada 31. July • Biznesa modeļi, Galvenais raksts, Īsās ziņas, Jaunie mediji • by

Lielākā daļa Eiropas laikrakstu un nedēļas izdevumu ir ieviesuši interneta satura abonentmaksu (paywall), jo ieņēmumi no abonēšanas un tradicionālās reklāmas turpina samazināties un arī reklāma digitālajā vidē arvien vairāk tiek novirzīta uz lielajiem tehnoloģiju uzņēmumiem, liecina Reuters žurnālistikas pētījumu institūta (Reuters Institute for the Study of Journalism) pētījums.

Pētnieki noskaidrojuši, ka 66% laikrakstu un gandrīz trīs ceturtdaļas (71%) nedēļas laikrakstu un ziņu žurnālu operē ar kādu no interneta satura abonentmaksas modeļiem, tai skaitā:

  • freemium modeli, kas daļu ikdienas satura piedāvā lasītājiem bez maksas, taču īpaši vērtīgu saturu piedāvā lasīt tikai reģistrētajiem lietotājiem, drukātās versijas abonentiem vai interneta satura abonentiem;
  • metered modeli, kas piedāvā maksāt par piekļuvi noteiktam tiešsaistes satura vienību skaitam;
  • hard paywall modeli, kas nodrošina pieeju tiešsaistes saturam tikai veicot abonentmaksu.

Tikmēr televīzijas un radio, kā arī tikai interneta vidē funkcionējoši ziņu portāli nodrošina bezmaksas pieeju to radītajam ziņu saturam.

Reuters institūta faktu lapa Maksāšanas modeļi Eiropas ziņu medijos analizē dažādu interneta satura abonentmaksas modeļu izplatību, salīdzinot datus par sešu Eiropas valstu (Somijas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Polijas un Lielbritānijas) 171 vadošās mediju organizācijas praksi.

Būtiskākie secinājumi:

  1. Lielākā daļa (66%) laikrakstu un gandrīz trīs ceturtdaļas (71%) nedēļas laikrakstu un ziņu žurnālu ir ieviesuši interneta satura abonentmaksu.
  2. Visas raidorganizācijas savās interneta vietnēs piedāvā bezmaksas pieeju saturam. Tas attiecas gan uz privātajām raidsabiedrībām, gan sabiedriskajiem medijiem.
  3. Gandrīz visi (97%) tikai digitālajā vidē operējošie ziņu portāli nodrošina bezmaksas pieeju savam saturam.
  4. Vidējā cena, salīdzinot lētākos mēneša abonementu plānus mediju organizācijās, kuras ir ieviesušas maksu par satura patērēšanu tiešsaistē, ir 13,64 eiro. Cenu amplitūda ir plaša un ir robežās no 2,10 eiro līdz 54,27 eiro par mēnesi.
  5. Augstākā vidējā interneta satura abonentmaksa ir Lielbritānijā (22,26 eiro), bet zemākā – Polijā (7,21 eiro).

 Attīstības tendences atšķiras no valsts uz valsti:

  1. Abonentmaksu interneta saturam daudz aktīvāk ieviesuši laikraksti un nedēļas ziņu žurnāli Francijā (95%), Polijā (90%) un Somijā (87%).
  2. Itālijā un Lielbritānijā lielākā daļa no izlasē iekļautajiem laikrakstiem un nedēļas izdevumiem saturu internetā turpina piedāvāt bez maksas. Vācijā tā rīkojas teju puse jeb 48% izdevumu.

The Times (Lielbritānija) interneta versijas abonēšanas sistēma.

Vadošais pētījuma autors Dr. Alesio Kornia (Alessio Cornia) norāda: “Mēs noskaidrojām, ka lielākā daļa laikrakstu un nedēļas ziņu izdevumu Eiropā atsakās no bezmaksas satura piedāvāšanas savās interneta vietnēs un nepaļaujas tikai uz tradicionālās reklāmas ieņēmumiem, tā vietā tie dažādo ienākumu avotus, ieviešot arī interneta satura abonēšanas sistēmas. Taču ir redzams, ka cita tipa mediju organizācijas, jo īpaši, raidsabiedrības un interneta ziņu vietnes joprojām piedāvā saturu tiešsaistē bez maksas.”

Pētījuma līdzautore Dr. Annika Sel (Annika Sehl) skaidro: “Interneta satura abonēšanas sistēmas ir īpaši izplatītas tādos tirgos kā Somija, kuros dominē ierobežots skaits mediju ar senām tradīcijām, kā arī tādās valstīs kā Polija, kur ir ļoti mazs digitālās reklāmas tirgus. Tirgos ar visaugstāko konkurenci un vislielākajiem reklāmas tirgiem, kā piemēram, Lielbritānijā saturs internetā lielākoties joprojām ir lasāms bez maksas.”

Pētījuma vadītājs, Dr. Rasmuss Klais Nīlsens (Rasmus Kleis Nielsen) atzīst: “Jo izaicinājumiem bagātāks kļūst digitālās reklāmas tirgus, jo interesantāk ir vērot to, ka arvien vairāk mediju organizāciju atļaujas eksperimentēt ar jauniem biznesa modeļiem.” Pēc viņa teiktā, pārliecināt cilvēkus maksāt par ziņu saturu internetā ir sarežģīti, un tas notiek lēnām, tomēr mēs redzam, ka cilvēki visās vecuma grupās, tai skaitā gados jaunākie, ir arvien gatavāki maksāt par kvalitatīvu mediju saturu un pakalpojumiem, kurus tie uzskata par vērtīgiem un noderīgiem.

Faktu lapu iespējams lejuplādēt šeit.

 

Foto kredīts: flickr.com, Peter Forret, CC – licence.

Print Friendly, PDF & Email

Atslēgvārdi:, , , , , , , , ,

Send this to friend