Sociālo mediju un citu ziņu agregatorvietņu attīstība pēdējos pāris gados ir būtiski mainījusi tiešsaistes ziņu patērēšanas dabu. Saskaņā ar Reuters žurnālistikas pētījumu institūta (Reuters Institute for the Study of Journalism) jaunāko digitālo ziņu pārskatu (Digital News Report 2018), pārsteidzošs skaits – 65% interneta ziņu lietotāju 37 pasaules valstīs – izvēlas iegūt ziņas meklētājprogrammās, sociālajos medijos vai ziņu agregatorvietnēs.

Šajā kontekstā nezūdošs jautājums ir, vai šī tendence ietekmē cilvēku uztveri par to, no kurienes patiesībā nāk viņu patērētās ziņas. Jo, būsim godīgi, dažādu atšķirīgu zīmolu saturs Facebook jaunumu sadaļā (newsfeed) vai Twitter platformā izskatās ļoti līdzīgi. Mūsu jaunākajā pētījumā centāmies analizēt šo jautājumu, mērot, vai cilvēki atceras ziņu mediju zīmolu, ko izmantoja, piekļūstot ziņām medija vietnē vai pa apkārtceļiem – meklētājos un sociālajos medijos.

Lietotāji reti atceras avotu ziņām, kurām tie piekļūst sociālajos medijos

Lai noskaidrotu, vai cilvēki atceras, kuru mediju saturu viņi ir izmantojuši, tika izmantots YouGov panelis PULSE, kas mums 2017.gada pavasarī ļāva  izsekot aptuveni 3000 britu pārlūkošanas paradumus. Pāris stundas pēc tam, kad viņi bija atvēruši kādu ziņu stāstu, mēs viņiem jautājām, vai viņi atceras medija nosaukumu, kura saturu bija patērējuši.

Rezultāti rāda, ka 81% gadījumu, kad cilvēki pa tiešo apmeklēja ziņu mediju interneta vietnes, viņiem nebija problēmu atcerēties medija zīmolu, kuru tie bija patērējuši. Turpretim gadījumos, kad cilvēki ziņu vietnē nonāca ar meklētāju starpniecību, tikai 37% varēja atcerēties medija nosaukumu, kura saturu bija lietojuši. Savukārt, kad ziņām tika piekļūts ar sociālo mediju (Facebook vai Twitter) starpniecību, 47% spēja precīzi atcerēties mediju, kura saturs tas bija.

Kad lūkojāmies, kas ietekmē zīmola atcerēšanos, atklājām, ka cilvēki biežāk spēj atcerēties ziņu zīmolus, ja tās ir vietnes, kuras tie parasti apmeklē. Gados jaunāki ziņu lietotāji biežāk nekā gados vecākie spēja pareizi identificēt ziņu mediju, kuru tie bija patērējuši ar sociālo mediju starpniecību. Tam, vai medijs darbojas tikai tiešaistē vai tas ir kāda tradicionālā medija interneta atvasinājums, nebija lielas nozīmes.

Svarīga ietekme uz ziņu organizācijām

Ko iesākt ar mūsu pētījuma rezultātiem? Pirmkārt, šiem rezultātiem var būt svarīga ietekme uz mūsu izpratni par uzticēšanos ziņām, kā arī par ziņu organizāciju biznesa modeļiem. Mūsu iepriekšējie pētījumi jau ir norādījuši uz to, cik svarīgi mediju zīmoliem ir tas, kā auditorija nonāk pie ziņām un kā tie sasaista uzticēšanos ar ziņu saturu. Ja, kā šķiet, saikne starp mediju lietotāju un ziņu zīmolu kļūst vājāka, var sagaidīt arī, ka uzticēšanās mediju zīmoliem samazināsies.

Bez tam ziņu medijiem, kuriem nav augstas zīmola vērtības, var būt grūti izdzīvot informācijas vidē, kas lēni, taču noteikti virzās uz maksas satura ieviešanu tiešsaistē, vidi, kurā lietotāju lojalitāte un zīmola atpazīstamība ir nozīmīga, lai varētu monetizēt saturu. Jo mazāk lietotāju spēj atcerēties zīmolu, kura saturu ir lasījuši, jo grūtāk varētu būt atrast maksāt gatavus lietotājus. Bez tam, vidē, kurā mediju zīmoliem samazinās nozīme, vieglāk ir izplatīt dezinformāciju, kas ir jo satraucošāk.

Pilna raksta versija, kas publicēta New Media & Society, ir lasāma šeit.