Vairums eiropiešu piekļūst ziņām internetā, bet tradicionālie ziņu avoti, īpaši, televīzija, arī saglabā savu nozīmību.  Tas gan nozīmē, ka ziņu telpa ir pārpildīta, jo gan avīzes un raidorganizācijas, gan digitālie izdevumi sacenšas par vietu tajā un tiecas piesaistīt auditorijas uzmanību.

Jauns Oksfordas Universitātes Reitera (Reuters) Žurnālistikas pētniecības institūta pētījums atklāj, ka Eiropā ir vērojamas pārmaiņas tajā, kā auditorija piekļūst ziņām. Pētījumā, kas ir tapis kā papildinājums ikgadējam ziņojumam par digitālajiem ziņu medijiem, iekļauti dati par Austriju, Čehiju, Nīderlandi, Poliju, Portugāli un pirmo reizi arī par Turcijas pilsētām. Šā gada sākumā šajās sešās valstīs vairāk kā 8000 respondentu tika aptaujāti. Ar šiem datiem tika papildināts jau esošais pētījums par situāciju 12 citās valstīs, padarot to par šobrīd plašāko un autoritatīvāko digitālo ziņu pētījumu pasaulē.

Šis pētījums atklāj atšķirības, kādā mērā un intensitātē Eiropā tiek patērētas digitālās ziņas. Vācijā 60% aptaujāto teica, ka viņi ir patērējuši ziņas tiešsaistē iepriekšējās nedēļas ietvaros. Čehijā tādi bija 91%. Arī Turcijas pilsētās šis skaitlis bija augsts (88%).

Ir vērojamas atšķirības tajā, kādas ierīces lietotāji izmanto, lai piekļūtu  ziņām internetā. Aptaujātie Čehijā (78%), Polijā (75%) un Portugālē (69%) galvenokārt izmanto stacionāros vai portatīvos datorus, nevis izmanto mobilās ierīces (planšetes vai viedtālruņus). Tikmēr Lielbritānijā tikai 48% šiem mērķiem izmanto stacionāros vai portatīvos datorus.

Ir vērojams, ka pieaug sociālo mediju izmantošana, lai sekotu līdzi ziņām, tomēr arī šie dati no valsts uz valsti atšķiras. Piemēram, Turcijas pilsētās (67%) un Portugālē (61%), salīdzinot ar  Japānu (21%) un Vāciju (25%), ir vērojams augstākais respondentu skaits, kas izmanto sociālos tīklus, lai piekļūtu ziņām.

Galvenie secinājumi:

• Tradicionālie mediji saglabā savu nozīmību, TV pārspēj laikrakstus popularitātē
  Ziņu patērēšana tiešsaistē ir novērojama visās pētījumā iekļautajās valstīs, tomēr arī tradicionālie mediji, īpaši, TV saglabā savu popularitāti. Polijā 81% ziņas saņem ar televīzijas starpniecību, 22% ar laikrakstu starpniecību un 84% – tiešsaistē.
  Pētījums rāda, ka laikraksti tiek patērēti retāk. Austrijā gan drukātie ziņu izdevumi arvien saglabā savu popularitāti, jo 67% aptaujāto tos lasa nedēļas ietvaros, salīdzinot ar vidēji 37% respondentu visās pētījumā iekļautajās 18 valstīs.
• Mobilo ierīču pielietošana ziņu sasniegšanai attīstās atšķirīgos tempos
  Ziņu patērēšana mobilajās ierīcēs atšķiras sešās nesenāk analizētajās valstīs. Sekošana ziņām viedtelefonos ir īpaši izplatīta Polijā (52%), bet planšetdatoru izmantošana – Nīderlandē (25 %), kamēr vienlīdz augsts viedtelefonu un planšešu izmantojums ir vērojams Turcijā, attiecīgi, 57% un 24%.
  Tikmēr viedtālruņu un planšešu izmantojums ir salīdzinoši zemāks Portugālē (34% un 21%) un Čehijā (34% un 16%), kur liela daļa digitālo ziņu tiek patērētas ar klēpjdatoru vai stacionāro datoru starpniecību. Čehijā (83%), Polijā (81%) un Portugālē (78) novērojamais datoru pielietojums ziņu patērēšanai ir stipri virs vidējā (68%) šo ierīču izmantojuma, ja salīdzina ar visām 18 apzinātajām valstīm.
  Dr. Ričards Flečers (Richard Fletcher), vadošais šī pētījuma autors skaidro: “Šie dati liecina, ka pat starp digitālo ziņu patērētājiem pāreja uz mobilo ierīču izmantošanu šiem mērķiem notiek ļoti atšķirīgos tempos.”
  
• Pašmāju digitālie ziņu zīmoli vs. globālie un tradicionālie ziņu mediji
  Pētījums atklāj dažas pozitīvas iezīmes pašmāju digitālo ziņu zīmolu (tādi, kas veidojušies paši par sevi un nav saistīti ar tradicionālajiem drukātajiem vai elektroniskajiem medijiem) virzienā. Sešās analizētajās valstīs daudzi pašmāju ziņu servisi ir daudz populārāki par tādiem starptautiskajiem zīmoliem kā BuzzFeed, Vice un Huffington Post.
  Starp visām 18 projektā iekļautajām valstīm augstākais tikai tiešsaistē funkcionējošu ziņu zīmolu lietojums ir Polijā (75%), bet zemākais Austrijā (21%). Tiešsaistes ziņu mediji ir populāri arī Portugālē (62%) un Turcijā (67%).
• Sociālie mediji ar Facebook priekšgalā ir populārs ziņu avots
  Šis ziņojums vieš zināmu skaidrību arī par daudz apspriesto sociālo tīklu lomu un tiem, kā ziņu avotiem. Turcijas pilsētās, Portugālē un Polijā sociālos tīklus kā ziņu avotu respondenti min ievērojami biežāk nekā vidēji visās 18 analizētajās valstīs. Sociālo tīklu kā ziņu avota loma ir zemāka tirgos, kuros tradicionālo ziņu mediju lietojums ir augstāks. Tāda ir, piemēram, Nīderlande, Čehija un Austrija.
  Pētījuma autori atklāj, ka Facebook ir plašāk izmantotais sociālais tīkls ziņu sasniegšanai, kam seko YouTube, Google+ un Twitter. Twitter lietojums ir ļoti augsts Turcijā (33%), taču ievērojami zemāks Portugālē (7%) un Polijā (9%), valstīs, kurās sociālo mediju lietojums kopumā ir salīdzinoši augsts.
• Neliela daļa maksā par ziņām internetā, taču jaunākais poļu un holandiešu modelis vieš cerības
  Digitālo ziņu monetarizēšana ir globāls izaicinājums visiem ziņu medijiem, ņemot vērā, lietotāju nevēlēšanos maksāt par interneta saturu. “To respondentu skaits, kuri pēdējā gada laikā ir maksājuši par saturu tiešsaistē, dažās valstīs ir ārkārtīgi zems,” saka Niks Ņūmens (Nic Newman), kurš bijis šī pētījuma padomdevējs un ir bijis vadošais autors un redaktors ziņojumam par digitālajiem ziņu medijiem (12 valstis).
  Iemesli tam ir atšķirīgi, tomēr pētījums, atklājot Polijā veiktos eksperimentus ar maksas satura ieviešanu internetā un parakstīšanās ieviešanu, kā arī Blendle mikromaksājumu modeli Nīderlandē, piedāvā ieskatu tajā, kā interneta satura maksas modeļi varētu attīstīties tuvākajā nākotnē.

Metodoloģija

Visi dati, ja vien nav norādīts citādāk, ir no YouGov Plc. Aptaujas, kas tika realizēta Polijā, Čehijā, Austrijā, Nīderlandē, Turcijā un Portugālē.
Kopējā izlase ietvēra 8181 pieaugušos šajās sešās valstīs. Dati tika ievākti 2015.gada janvāra beigās, februāra sākumā.
Salīdzinošos valstis līdzās šīm sešām ir Vācija, Lielbritānija un Spānija.
Vietās, kur piedāvāta informācija par vidējo līmeni 18 valstīs, tie ir balstīti uz datiem par šīm padziļināti pētītajām sešām Eiropas valstīm, kā arī Ameriku, Lielbritāniju, Vāciju, Franciju, Spāniju, Itāliju, Dāniju, Somiju, Īriju, Brazīliju, Japānu un Austrāliju. Šajās 18 valstīs izlasi kopumā veidoja 31 738 tiešsaistes ziņu lietotāji.

Pētījumu ir iespējas bez maksas lejupielādēt šeit >>.