Latvijā pēdējo deviņpadsmit gadu laikā žurnāli ir piedzīvojuši īstu uzplaukumu – strauji pieaudzis to skaits un daudzveidība.

Žurnāli ir pievilcīgi no reklāmdevēju viedokļa, tie saņem arvien lielāku daļu no medijiem paredzētās reklāmdevēju naudas. Tirgus informācija liecina, ka, salīdzinot ar citiem mediju tipiem, pēdējo desmit gadu laikā žurnāli Latvijā piedzīvojuši visdinamiskāko attīstību.

Ja avīzes vai citus preses izdevumus mēdz lasīt, lai sekotu notikumu attīstībai, žurnālus lasa, lai konstruētu savu personisko identitāti, būvētu ideālo eksistences modeli un strukturētu dzīves vērtību sistēmu. Žurnāli rada telpu debatēm, ideju un domu, kā arī informācijas apmaiņai, darbojas gan sabiedrības izglītošanas labā, gan kā populārās kultūras komunikatori. Bet, kā veidojas piederības sajūta noteiktam izdevumam, ko katrs individuālais lasītājs uzskata par sava žurnāla lielāko saturisko vērtību un kādas izjūtas gūst lasot žurnālu?

Auditorija ir atslēgas vārds, ja runājam par žurnālu ietekmi, lomu, attīstību. Tomēr tieši žurnālu lasītāji, viņu intereses, vēlmes un izjūtas lasot žurnālus ir visgrūtāk izskaidrojamas un vismazāk pētītas. Plašāk pieejami tieši kvantitatīvie tirgus dati par žurnālu lasītāju skaitu un izdevumu tirāžām, daudz mazāka uzmanība pievērsta lasītājiem, viņu vajadzībām, izjūtām un ieguvumiem lasot žurnālus. Mans mērķis ir noskaidrot lielāko Latvijā iznākošo, dažādu grupu žurnālu auditorijas pārstāvju žurnālu lasīšanas paradumus, izzināt ko populārāko žurnālu satura patērēšanas procesā sastop žurnālu lasītāji un kādas unikālās žurnālu īpašības nosaka lasītāju uzticību izdevumiem.

Tomēr Latvijā trūkst pētījumu, kas skaidrotu mediju auditorijas uzvedību, tās vajadzības un mediju patēriņa motivāciju. Pētnieku un mediju darbinieku priekšstati par auditoriju veidojas no kvantitatīvajiem pētījumiem un atsevišķu auditorijas locekļu atgriezeniskās saites impulsiem. Auditorija visbiežāk tiek skatīta kā kvantitatīvu datu kopums, raksturojot un uztverot lasītājus kā demogrāfisku grupu pārstāvjus. Auditorijas vēlmes un īpašības tiek interpretētas pieņēmumu veidā, vadoties pēc pārdoto vai abonēto izdevumu skaita. Jautājumi par to, kāpēc vieni žurnāli no tirgus izzūd jau pēc dažiem mēnešiem, bet citi kļūs par vairāku paaudžu neatņemamu dzīves daļu, kāpēc lasītāji veido ciešu emocionālu saikni ar žurnāliem un kā tieši konkrēti žurnāli tiek lasīti, joprojām ir tikai daļēji atbildēti, balstoties uz tirgus procesiem, nevis iedziļinoties lasītāju uzvedībā.

Anda Rožukalne, Dr.sc.soc., Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras Bakalaura studiju programmas “Žurnālistika” vadītāja savā promocijas darbā „Latvijas auditorijas žurnālu lasīšanas paradumi” ir izpētījusi piecu dažāda tipa latviešu valodā iznākošu žurnālu auditorijas grupas, lai noskaidrotu žurnālu lasīšanas pamatojumu, attieksmi pret saturu, lasīšanas laikā saņemto apmierinājumu un satura izmantojuma sociālo kontekstu. Šajā pētījumā auditorijas vērtējums un uzskati ir pretstatīti žurnālu redaktoru izpratnei par saviem lasītājiem, lai iezīmētu likumsakarības, kas veidojas starp komunikācijas procesa svarīgākajiem dalībniekiem – komunikatoru un vēstījuma saņēmēju.

Auditorijas lasīšanas paradumi šī pētījuma skatījumā nozīmē gan žurnāla izvēles pamatojumu, tā lasīšanas laiku, izvēlētos tematus, attieksmi pret žurnāla saturu, kā arī satura izmantojumu dažādās sociālās situācijās, tādējādi identificējot žurnālu lasīšanas unikālās funkcijas.

Ar visu pētījumu vari iepazīties šeit.

[2] http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2990&mark=Reklāmas|tirgus (skatīts 25.11.2009.)

[3] Preses auditorijas pētījuma rezultāti 2009. gada pavasarī, http://www.tns.lv/?lang=lv&fullarticle=true&category=showuid&id=2958 (skatīts 01.06.2009.