Kopš 2013.gada Ukraina ir piedzīvojusi Eiromaidanu, Krimas aneksiju un ieilgušu bruņoto konfliktu Austrumukrainā, kas ir prasījis tūkstošiem karavīru nāves un vairāk kā miljonam iedzīvotāju licis pamest savas mājas. Šie notikumi ir ietekmējuši arī Ukrainas mediju jomu. Jauns pētījums rāda, kā piecu gadu laikā valstī ir mainījies ziņu patēriņš un viedoklis par medijiem.

Ukrainas TV – joprojām skatītākais un uzticamākais ziņu avots

Nacionālais mediju patēriņa apsekojums 2018, ko veido InMind un Internews un kas notiek kopš 2015.gada, ļauj novērtēt situācijas izmaiņas vairāku gadu garumā. InMind pārstāvji pētījuma ietvaros 2018.gada maijā un jūnijā ir aptaujājuši aptuveni 4000 respondentu.

Dati rāda, kopš 2015.gada šajā gadā pirmo reizi ir vērojams uzticības pieaugums Ukrainas televīzijai. Kopumā uzticēšanās medijiem ir pieaugusi gan nacionālā, gan lokālā līmenī. “Ukraiņi ir kļuvuši aktīvāki ziņu patērētāji un tiecas salīdzināt vairākus ziņu avotus, lai pārbaudītu informāciju, kuru tie saņem,” komentējot pētījuma rezultātus teica Intervews Ukraine direktors Veins Šārps (Wayne Sharpe).

Ciešāk palūkojoties uz pētījuma datiem redzams, ka Ukrainas drukātajiem medijiem un radio uzticas mazāk kā 40% iedzīvotāju un šo mediju auditorijas joprojām saglabājas salīdzinoši zemas. Kopš 2015.gada kopējā radio auditorija ir samazinājusies par 9% (35% 2015.gadā pret 26% 2018.gadā). Televīzija turpretim saglabā vadošo lomu gan patērētāju uzticības, gan auditorijas ziņā. Balstoties uz pētījumu, 77% aptaujāto pēdējā mēneša laikā bija skatījušies televīziju ar mērķi iegūt ziņas. Attiecībā par uzticību, nacionālā līmenī televīzijai uzticas 61% iedzīvotāju, kamēr vietējām televīzijām nedaudz mazāk – 56%. Televīzijai vairāk uzticas gados vecākā auditorijas daļa.

Interneta auditorija turpina augt

Pētījums arī rāda, ka šajā gadā ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri ir patērējuši internetu ziņu iegūšanas nolūkos. Gan ziņu mediju mājaslapām (60% 2018.gadā pret 54% iepriekšājā periodā), gan sociālajiem medijiem (53% 2018.gadā pret 45% 2017.gadā) ir bijis vērojams lietojuma pieaugums. Ziņu portāli ir īpaši populāri vecuma grupā 18-45 gadi, kamēr sociālo mediju patēriņš ziņu ieguvē prevelē vecuma grupā līdz 35 gadiem.

Attiecībā par sociālajiem medijiem, Facebook ir populārākā no platformām. Tās daļa respondents atbildēs ir augusi par 11%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (42% pret 31%), kas var būt izskaidrojams ar parlamenta 2017.gadā pieņemto lēmumu bloķēt Krievijas sociālo tīklu lapas. Twitter izmantojums ziņu ieguvei joprojām saglabājas ārkārtīgi zems (2% šajā gadā pret 1% 2015.gadā).

Kas jauns attiecībā uz Krievijas medijiem?

Krievijas realizētā agresija un ilgstošās dezinformācijas kampaņas ir atstājušas ietekmi arī uz Ukrainas mediju patērētāju ziņu lietošanas paradumiem. Pamatojoties uz TNS un Aģentūras likumdošanas izmaiņām 2011.gadā veikto pētījumu, aptuveni 37% ukraiņu tolaik galvenokārt uzticējās Krievijas medijiem, salīdzinot ar teju 46% iedzīvotāju, kuri uzticējās Ukrainas medijiem un 36%, kuri uzticējās Rietumu medijiem.

Kopš Krimas aneksijas un bruņotā konflikta sākuma Donbasas reģionā 2014.gadā situācija ir būtiski mainījusies. Jaunākais Mediju patēriņa pētījums rāda, ka uzticēšanās Krievijas televīzijai, drukātajiem medijiem un radio saglabājas zemā līmenī – vien 3-4% robežās. Krievijas tiešsaistes ziņu vietnēm uzticas vairāk – 10% Ukrainas auditorijas.

Pēdējos četros gados auditorijas uzticēšanās Krievijas medijiem Ukrainā ir pakāpeniski samazinājusies. Ja 2015.gadā 12% ukraiņu regulāri skatījās Krievijas TV kanālus un 25% regulāri apmeklēja Krievijas ziņu vietnes, tad šobrīd šie rādītāji ir samazinājušies uz pusi. Situācija ir līdzīga arī attiecībā uz Krievijas radio un drukātās preses patēriņu. To popularitāte arī ir piedzīvojusi strauju lejupslīdi.

Pilna Mediju patēriņa pētījuma 2018 rezultātu versija ir atrodama šeit.