ASV prezidenta vēlēšanas izgaismoja sociālo mediju lomu nepatiesu ziņu un propagandas izplatīšanā. Tāpēc nav jābrīnās par to, ka atsevišķas ziņu organizācijas iegulda redakciju e-pastu izveidē, lai tieši uzrunātu savu auditoriju.

Hilarijai Klintonei aizvadītajās Amerikas prezidenta vēlēšanās nācās secināt, ka e-pasti joprojām ir spēcīgs instruments mūsdienu dzīvē. Lielā mērā dēļ bijušās Valsts sekretāres nevēlēšanās atteikties no sava Blackberry izmantošanas par labu drošiem valdības sakariem, tika nopludināti vairāki ziņojumi, kas pakļāva viņu politiskiem sāncenša uzbrukumiem.

Un gluži tāpat kā Klintones apgalvojumi, ka šie e-pasta nesatur informāciju, par ko pret viņu varētu tikt celtas apsūdzības, tika apslāpēti, apslāpēti tika arī kvalitātes mediju centieni nodrošināt faktu pārbaudi, lai sniegtu līdzsvarotas ziņas par šo tēmu. Tradicionālā žurnālistika saskārās ar pieaugošo partizānu prasību un pat melu dominanci Facebook.

Tas arī izraisīja sīvas diskusijas par sociālo tīklu lomu, tai skaitā, par to izstrādāto algoritmu potenciālo bīstamību, nosakot satura prioritātes, izplatot un izkropļojot informācijas vidi. Šajās diskusijās arī uzsvērta redakcionālo e-pastu nozīme pretsvara nodrošināšanai.

Kā atklāj nesen veikts Reuters žurnālistikas pētījumu institūta (Reuters Institute for the Study of Journalism) pētījums, pieaug to mediju organizāciju skaits, kas atgriežas pie redakcionālo e-pastu jeb apkārtrakstu izsūtīšanas. To dara gan tradīcijām bagātās mediju grupas, piemēram, New York Times un Financial Times, gan digitālie projekti, piemēram, BuzzFeed un Apple News.

Tam ir vismaz divi iemesli. Pirmkārt, neraugoties uz dažādajiem ierobežojumiem, e-pasts sniedz lasītājiem koncentrētu un vērtīgu saturu, kas veidots balstoties pārbaudītos redakcionālajos spriedumos. Otrkārt, tas ir veids, kā saglabāt tiešu saikni ar lasītājiem, kuri, informācijas un daudzveidīgo mediju izplatīšanas kanālu nogurdināti, pēc noklusējuma pievēršanas sociālo mediju videi.

E-pasti ir sava veida drukātā un digitālā medija hibrīds, kam raksturīgas gan abu priekšrocības, gan trūkumi. Gluži kā raksti, kas nodrukāti avīzē, tie nevar tikt tūlītēji laboti, papildināti vai arī pārveidoti pēc to izsūtīšanas. Tie piedāvā ierobežotu, skaidru drukas versijai līdzīgu izkārtojumu, kas var ietvert atsevišķas ilustrācijas, tomēr reti piedāvā sarežģītāku “dinamisko saturu”, piemēram, video.

Vienlaikus e-pasta ierobežojumi palīdz piešķirt fokusu, jo to formāts un limitētās satura atlases iespējas palīdz lasītājiem šajā informācijas pārbagātības laikmetā “atklāt” rakstus; atklāj žurnālistu sagatavoto satura un kontekstu; piedāvā saistīto rakstu izlasi; un nodrošina “tikšanu līdz galam”, jo lietotājiem ir ierobežots laiks, ko veltīt e-pastu lasīšanai.

Līdzīgi kā citiem digitālajiem risinājumiem, e-pastiem ir zemākas ražošanas un izplatīšanas izmaksas nekā drukātajiem produktiem. Tie nodrošina plašākas interakcijas iespējas, jo īpaši, ar hipersaitēm novirzot uz galveno saturu. Tie arī rada redakcijām ļoti noderīgus datus, tai skaitā, par to, cik daudz saņēmēju vispār atver e-pastu, to izlasa un uzklikšķina uz piedāvātajiem linkiem.

Laikā, kad satura izplatīšana pāriet uz Facebook platformu, e-pasti ir veids, kā mediju organizācijām saglabāt tiešo saikni ar saviem lasītājiem un ļauj saglabāt savu vērtību un ienākumus. Ja e-pasti tiek savienoti ar lasītāju reģistrācijas sistēmām un rakstā iekļautos metadatus izmanto, lai klasificētu un strukturētu saturu, tad tie var palīdzēt iegūt labāku izpratni par lasītājiem un viņu meklēšanas paradumiem, lai varētu precīzāk analizēt lietotāju uzvedību un intereses un piedāvātu tām atbilstošas personalizētas satura rekomendācijas. E-pasti kā neatņemama ikdienas dzīves sastāvdaļa pēc noklusējuma (vairāk kā jebkurš cits digitālais risinājums) ir forma, kā nodot “grūdiena” paziņojumus saviem lasītājiem.

Salīdzinājumā ar citiem digitālajiem medijiem, e-pasts bieži vien cieš no salīdzinoši zemām investīcijām un tehnoloģiskās kapacitātes vai atbalsta, tos bieži vien izkonkurē inovatīvākas un uzmanību piesaistošākas jaunās digitālās platformas, un tos ierobežo normatīvās prasības. Tie ir arī mazāk pievilcīgi gados jaunākajai auditorijai, kas ir orientēta uz sociālajiem medijiem.

Ilgtermiņā, ja vien e-pasti paši tālāk neattīstīsies vai arī gados jaunie lietotāji, kļūstot vecākiem, neatgriezīsies pie elektroniskā pasta, tas ziņu organizācijām, protams, var likt atteikties no e-pasta kā ziņu izplatīšanas kanāla. Taču savu īpašību dēļ un vērtības, ko tie sniedz, e-pasti būtu pelnījuši tikt saglabāti.

The medium is not the only message
pic credit: Flickr CC licence Andy Langager