Tik daudzi mediju darbinieki pēdējos gados ir zaudējuši darbu mediju organizācijās, tāpēc situācijas, kad vadošs žurnālists, kā piemēram Alans Rasbridgers (Alan Rusbridger), Guardian galvenais redaktors 20 gadu garumā, aiziet no darba pēc paša vēlēšanās šķiet drīzāk kā izņēmums, nevis norma.

Mūsdienās reti kuram žurnālistam ir šī privilēģija lemt par savu aiziešanu no mediju organizācijas. Tā vietā ir piedzīvots augsta profila speciālistu atlaišanu vilnis, kad pat daudzi ģeniāli žurnālisti ir bijuši spiesti meklēt jaunu darbu.

Piemēram, Volfgangs Buhners (Wolfgang Buchner) vēl salīdzinoši nesen bija Der Spiegel galvenais redaktors, kuram nācās pamest darbu tikai 18 mēnešus pēc tam, kad viņa vadībā tika sākta ziņu žurnāla drukātās un interneta vietnes redakciju integrēšana. Viņa ierosinātās izmaiņas sanaidoja Der Spiegel drukātās versijas žurnālistus, kuri ir arī šī izdevuma akcionāri. Viņa plānus labāk pieņēma žurnāla interneta platformas žurnālisti, tiesa, viņiem nav tiešas intereses Der Spiegel finansiālajā situācijā.

Neue Zürcher Zeitung un arī vācu žurnāla Stern, vai New Republic izdevēji Amerikas Savienotajās valstīs, šķiet, cieš zaudējumus. Tie meklē grēkāžus, jo nav atraduši jaunu, pelnošu žurnālistikas biznesa modeli.

Tomēr tā nav redaktoru vaina, ka lasītāji kļūst par „lietotājiem”, kuri gaida, ka internetā viss ir pieejams bez maksas. Tā nav arī redakcijas darbinieku vaina, ja reklāmdevēji dod priekšroku savu ziņojumu izplatīšanai sociālajos tīklos, piemēram, Facebook, vai meklētājprogrammās, piemēram, Google. Tagad viņi var sasniegt mērķa grupas bez tradicionālās reklāmas ziņu vietnēs vai drukātajā presē, kur auditorija bieži tika bombardēti ar izpārdošanu reklāmām, kuras tā nemaz nevēlējās redzēt.

Tomēr, neraugoties uz to visu, vācu žurnālu izdevēji Gruner + Jahr, Bertelsmann meitasuzņēmums, ir pārsteidzis visus. Salīdzinoši nesen kompānija atlaida pilnīgi visu redakciju darbiniekus. Visspilgtākais piemērs ir sieviešu žurnāls Brigitte (lasa 1 no 4 vācu sievietēm), kurā tikai redakcijas vadībai bija ļauts saglabāt darbu un kur, domājams, nākotnē saturu radīs tikai brīvie žurnālisti. Ņemot vērā to, cik intensīvi pēdējos mēnešos Amerikas žurnālistikas profesionālajā vidē ir diskutēts par robotu žurunālistiku, var apgalvot, ka Gruner + Jahr ir pieņēmis paredzamu lēmumu.

Tomēr līdz brīdim, kad roboti pārņems vadību redakcijās, varam tikai novēlēt redaktoriem un mediju menedžeriem biežāk atļauties ieturēt pauzi. Viņiem vajadzētu ieklausīties zinātniskajos skaidrojumos par redakcionālo menedžmentu. Tādējādi dzīve vismaz dažās redakcijās kļūtu normālāka un cilvēcīgāka.

Šis raksts oriģinālā ir publicēts Tagesspiegel 21.12.2014.