Pēdējo trīs gadu laikā visā pasaulē ir bijis vērojams “dziļš un satraucošs” plašsaziņas līdzekļu brīvības kritums, liecina jaunākie Pasaules preses brīvības indeksa dati, ko pagājušajā nedēļā publicēja starptautiskā organizācija Reportieri bez robežām.

Ziņojumā teikts, ka daudzās valstīs ir mainīta likumdošana, lai žurnālistus varētu sodīt par jauniem “noziegumiem”, piemēram, par “prezidenta aizvainošanu” vai “terorisma atbalstīšanu”, kā rezultātā loģiska ir arvien pieaugošā pašcenzūras klātbūtne profesijā.

Jau kopš indeksa par 2013.gadu Reportieri bez robežām aprēķina plašsaziņas līdzekļu brīvības pārkāpumu kopējo līmeni katrā pasaules reģionos un pasaulē kopumā. Jo augstāki ir rādītāji, jo sliktāka ir situācija. Kopējais pasaules rādītājs ir pieaudzis no 3719 punktiem pagājušajā gadā līdz 3857 punktiem šajā gadā, ja lūkojamies procentuāli, tad situācija pasliktinājusies par 3,71%. Ja salīdzina ar 2013.gadu, tad kritums ir vēl dramatiskāks – 13,6%.

Šo kritumu var skaidrot ar pieaugošajām autoritārajām tendencēm valsts pārvaldē tādās valstīs kā Turcija un Ēģipte, stingrāku valsts kontroli pār valstij piederošajiem medijiem pat atsevišķās Eiropas valstīs, piemēram, Polijā, kā arī drošības situācijas saasināšanos tādās valstīs kā Lībija, Burundi vai Jemenā.

Neatkarīgas ziņu sniegšanas izdzīvošana kļūst arvien apdraudētāka gan valstij piederošajos, gan privātajos medijos dēļ spēcīgajām un atstrādātajām propagandas mašīnām un ideoloģiskajiem draudiem, īpaši, no reliģisko ideoloģiju sludinātāju puses, kas ir naidīgi noskaņoti pret jebkādām preses brīvības idejām. Visā pasaulē vērojama arī tendence, ka “oligarhi” turpina iegādāties mediju organizācijas un izdara spiedienu uz žurnālistiem, kas summējas ar jau tā pastāvošo spiedienu no valsts puses.

Visos rādītājos ir vērojams kritums, ja salīdzina 2016. un trīs gadus vecākos 2013.gada datus. Īpaši tas skar infrastruktūras jautājumus. Ir valdības vai valstu vadītāji, kuri nevilcinās atslēgt internetu vai pat iznīcināt tiem nesimpatizējošo mediju telpas, filmēšanas vai drukas iekārtas. Tādējādi infrastruktūras rādītājs indeksā 2016.gadā ir nokrities par 16%, salīdzinot ar 2013.gadu.

Arī tiesiskā regulējuma rādītājam ir vērojams tikpat ievērojams kritums. Virknē valstu ir pieņemti jauni likumi vai grozīti esošie, lai varētu žurnālistus sodīt par tādām neīstām apsūdzībām kā “prezidenta apvainošana”, “zaimošana” vai “terorisma atbalstīšana”. Šīs satraucošās situācijas rezultāts ir arvien pieaugošā pašcenzūra. Attiecīgi “mediju vide un pašcenzūra” rādītājs šajā gadā indeksā piedzīvojis vairāk nekā 10% lielu kritumu.

Kas būtiski, rādītāju kritums ir vērojams visos kontinentos. Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas rādītāji ir kritušies par 20,5%, lielākoties dēļ fiziskajiem uzbrukumiem un slepkavībām, kas vērstas pret žurnālistiem Meksikā un Centrālamerikā. Eiropā un Balkānos kritums ir 6,5%, kas skaidrojams galvenokārt ar pieaugošo ekstrēmistu kustību ietekmi un ultrakonservatīvo spēku nonākšanu valstu parlamentos un pat valdībās. Centrālās Āzijas un Austrumeiropas jau tā visai sliktais rādītājs ir pasliktinājies vēl par 5%, jo valstīs ar autoritārajiem režīmiem arvien vērojams sasalums lietās, kas skar preses brīvības un vārda brīvības jautājumus.

Indeksā vadošo pozīciju ar labākajiem preses brīvības rādītājiem arvien saglabā Somija, savukārt Eritreja šo indeksu noslēdz, atrodoties 180.vietā. Polija starp Eiropas valstīm ir piedzīvojusi dramatiskāko kritumu par 29 vietām un nu ierindojusies 47.vietā, kamēr Tunisija piedzīvojusi lielāko kāpumu par 30 vietām un nu ierindojusies 96.pozīcijā.

Pasaules preses brīvības indekss, kuru kopš 2002.gada veido organizācija Reportieri bez robežām, mēra preses brīvības līmeni 180 pasaules valstīs, izdalot sekojošus kritērijus – plurālisms, mediju neatkarība, mediju vide un pašcenzūra, medijus un žurnālistu profesionālo darbību regulējošā likumdošana, caurskatāmība, infrastruktūra un noziegumi, kas vērsti pret žurnālistiem.

Latvija pozīcijas uzlabo, bet vai tam ir objektīvs pamats?

Latvija, kas salīdzinājumā ar aizvadīto gadu ir uzlabojusi rezultātu par 4 pozīcijām, šā gada indeksā ierindojusies 24.vietā un atrodas pa vidu starp Igauniju un Lietuvu, kas attiecīgi ierindojušās 14. un 35.vietā.

Indeksā Latvijas gadījums pieteikts kā “divu ātrumu brīvība” (two-speed freedom), jo “katrai kopienai ir sava mediju brīvība”. Kamēr latviešu valodā strādājošie mediji bauda plašu neatkarību, tikmēr mediji, kas apkalpo Latvijas krievvalodīgos, kas veido aptuveni trešo daļu Latvijas iedzīvotāju, ir kaismīgi prokremliski orientētās apvienības “Saskaņas centrs” atbalstītāji un ir pilni propagandas. Neslavas celšana Latvijā ir krimināli sodāma, tomēr pret žurnālistiem par šādiem nodarījumiem vēršas reti, teikts Latvijai veltītajā indeksa šķirklī.

Lūgta komentēt Latvijas kāpumu preses brīvības indeksā, Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Sanita Jemberga aģentūrai LETA gan pieļāva, ka tas, visdrīzāk, saistīts ar situācijas pasliktināšanos citās valstīs un to aiziešanu no indeksa augstākām pozīcijām.  Kā norādīja S.Jemberga, “reitinga kāpumam par labu nāk apstāklis, ka Latvijā fiziski uzbrukumi vai žurnālistu aizturēšanas, vai kriminālas tiesāšanas darba pienākumu dēļ ir ļoti retas”.