Pētījums: Eiropas laikraksti ignorē Eiropas mēroga ziņas

2016. gada 7. March • Galvenais raksts, Jaunākie raksti, Mediji un politika, Pētījumi • by

ejo_petijums_par_ukrainas_kriziEiropas mērogā nozīmīgas ziņas, tādas kā, piemēram, Ukrainas krīze, Eiropas medijos, tai skaitā par kvalitatīvajiem izdevumiem uzskatītajos, bieži vien tiek aizmirstas un nepienācīgi intensīvi atspoguļotas, liecina jauns pētījums. Salīdzinošais pētījums, kura ietvaros tika pētīti preses izdevumi 13 valstīs, sniedz informāciju par to, kādas barjeras liedz attīstīties vienotai Eiropas publiskajai sfērai.

Pētnieki ir atklājuši būtiskas atšķirības tajā, cik intensīvi dažādu Eiropas valstu mediji atspoguļoja Ukrainas krīzi 2014.gada pirmajā pusgadā. Atklājās arī tas, ka mediji galvenokārt koncentrējās uz to, kādu lomu konfliktā spēlē Krievijas prezidents Vladimirs Putins, nevis starptautiskās politikas jautājumiem, kas aktualizējās līdz ar notikumiem Ukrainā.

Pētnieki no Eiropas Žurnālistikas observatorijas (EJO) analizēja Ukrainas konflikta atpspoguļojumu Albānijas, Čehijas, Krievijas, Latvijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Polijas, Portugāles, Rumānijas, Serbijas, Šveices, Ukrainas un Vācijas preses izdevumos, kas nu apkopots vienotā pētījumā: Ukrainas konflikts un Eiropas mediji. Kvalitatīvo laikrakstu salīdzinošais pētījums 13 Eiropas valstīs.

Pētījuma ietvaros katrā no pētījumā iekļautajām valstīm tika veikta divu vadošo laikrakstu satura analīze četros Ukrainas konflikta attīstībā nozīmīgos brīžos:

1) Eiromaidans (2014.gada 18.februāris);
2) Krimas referendums (2014.gada 16.marts);
3) Austrumukrainas referendums (2014.gada 11.maijs);
4) Ukrainas prezidenta vēlēšanas (2014.gada 25.maijs).

Analizēti tika visi raksti un komentāri, kas publicēti atlasītajos izdevumos trīs dienas pirms un trīs dienas pēc katra konkrētā notikuma.

Uzmanība pret nevērību: kā Eiropas mediji attiecās pret Eiropai tik izšķirošo konfliktu
Pētījums atklāja būtiskas atšķirības Ukrainas krīzes atspoguļojuma intensitātē. Piemēram, kamēr Polijas un Vācijas laikraksti pētījuma periodā publicēja vairāk nekā 250 raksti, tikai 29 raksti šajā pašā periodā par šo tēmu parādījās rumāņu presē.

Nīderlandes preses izdevumos tika uzskaitītas 129 publikācijas. Tomēr, kā norāda Simons S Knopers no Fontī universitātes, holandiešu mediji daudz intensīvām sāka komunicēt par šo jautājumu gada otrajā pusē, pēc tam, kad 2014.gada 17.jūlijā virs Ukrainas tika notriekta lidmašīna MH17, jo 238 bojāgājušo pasažieru un 15 cilvēku lielās apkalpes vidū bija daudz Nīderlandes valsts piederīgo.

Arī Lielbritānijas analizētajos divos izdevumos (The Guardian un The Times) analizētajā periodā bija publicēti 129 raksti. Lielbritānijas rezultāti, šķiet, ka atspoguļo to, kā Lielbritānijas nacionālie mediji vispār seko Eiropas politikai. Pašreizējā valdības koncentrēšanās uz iekšpolitikas jautājumu sakārtošanu atspoguļojas arī valsts mediju dienaskārtībā. Pat kvalitatīvie izdevumi Ukrainas konfliktam pievērsa salīdzinoši nelielu uzmanību, tādējādi nepildot “apsaredzes signalizācijas” (burglar alarm) funkciju, ko medijiem ir piešķīris amerikāņu politikas zinātnieks Džons Zallers (John Zaller).

Tikmēr portugāļu laikraksti par šo tēmu publicēja vairāk – 164 rakstus. Šveicē vēl vairāk – 237 raksti – tika publicēti par Ukrainu, turklāt uz biznesa vidi orientētais izdevums Neue Zürcher Zeitung nodrošināja pat intensīvāko atpsoguļojumu. Tikmēr tādās Centrālās un Austrumeiropas valstīs kā Latvija un Čehija, kurās ir saglabājušās vēl salīdzinoši sāpīgas atmiņas par Padomju varas uzkundzēšanos, publicēto rakstu skaits bija vidējs – 187 Latvijas analizētajos izdevumos un 174 Čehijas laikrakstos.

Kā jau paredzams, vismasveidīgākais Austrumukrainas konflikta atspoguļojums bija vērojams Ukrainas medijos, kuros analizētajā laika periodā kopumā bija publicēti 923 raksti. Kamēr lielākā daļu ārvalstu mediju koncentrējās uz starptautisko politiku, Ukraiņu izdevumi daudz vairāk ziņoja par pašmāju notikumiem, konflikta ekonomiskajām konsekvencēm utt. Civiliedzīvotāji Ukrainas mediju ziņojumos tika atspoguļoti visintensīvāk (7,6%), kam sekoja ukraiņu zinātnieki un intelektuāļi, sniedzot ekspertu komentārus par notiekošo valstī (7,3%), Ukrainas pagaidu/jaunajai valdībai lojālie bruņotie spēki (4,7%), upuri (2,5%) un iepriekšējam režīmam lojālie bruņotie spēki (2,4%).

Eiropa: pārņemta ar Putinu
Eiropas medijos pret ES pārstāvjiem galvenokārt izturējās kā pret mazāk nozīmīgiem, ja salīdzina ar vadošajām Ukrainas un Krievijas amatpersonām. Individuāli pieminēto avotu ziņā vislielāko atspoguļojumu ieguvis Vladimirs Putins (9,1% no visiem pieminējumiem). Tikmēr ES dalībvalstu pārstāvji, ES un citu starptautisko organizāciju, tai skaitā, ASV oficiālās amatpersonas kopumā veido mazāk kā vienu ceturto daļu no visiem politisko personu (actors) pieminējumiem.

Lai arī preses brīvība ir nostiprināta ES līgumā, mūsu pētījums tomēr, šķiet, apstiprina, ka kritika, ko ES Augsta līmeņa ekspertu grupa par mediju brīvību un plurālismu Eiropā 2013.gadā izteica Centrālās Austrumeiropas un Dienvideiropas valstu mediju virzienā, ir pamatota. Šīs darba grupas ziņojumā tika secināts, ka atsevišķās valstīs preses brīvība un plurālisms ir apdraudēts, ņemot vērā gan politisko ietekmi, gan komerciālās intereses.

Šis pētījums arī vērš uzmanību uz to, kādu ietekmi uz publisko debašu kvalitāti Eiropā atstāj novērojamās tendences mediju ekonomikā. Tas ir acīmredzamākas runājot par Centrālās un Austrumeiropas valstu mediju redakcijām, kuras darbojas nestabilākos finanšu apstākļos, nekā, piemēram, Rietumeiropas mediju redakcijas.

Sākotnējā Ukrainas konflikta ignorēšana, kas bija vērojama, piemēram, Rumānijā, kā arī Serbijas un Albānijas laikrakstos, varētu daļēji tikt skaidrota arī ar ierobežotajiem mediju resursiem, jo pat vadošajos, valsts mēroga izdevumos, nepietiek resursu, lai nodrošinātu pilnvērtīgu un  padziļinātu ārzemju ziņu atspoguļojumu. Tiesa, pēc tam, kad rumāņu laikraksts Adevarul nosūtīja uz Kijevu “izpletņlēcēju korespondentu”, notikumu atspoguļojums būtiski pieauga un bija pat dominējošais temats laikrakstu ārzemju ziņu slejās, norāda rumāņu EJO pārstāve no Bukarestes Universitātes Raluka Radu.

Konflikta atspoguļojums Krievijā: Eiromaidans un Soču olimpiskās spēles
Krievijā notiekošais Ukrainā sāka saņemt mediju uzmanību tikai pēc tam, kad 2014.gada februārī tika gāzts Viktors Janukovičs. Piemēram, Eiromaidana notikumi, kas norisinājās pirms Janukoviča izceļošanas, Krievijā bija vāji atspoguļoti. Kamēr citās valstīs vidēji 20% visu rakstu bija publicēti tieši par Eiromaidana protestiem, Krievijas analizētajos izdevumos (valstij piederošajā Rossiyskaya Gazeta un liberālākajā Komersant) šiem notikumiem bija veltīti tikai 3% publikāciju.

Tikmēr Krimas referendums, kas notika mēnesi pēc tam, kad Janukovičs pameta Ukrainu, Krievijas izdevumos tika atspoguļots intensīvāk nekā vidēji pārējās analizētajās valstīs.

Kopumā abos krievu izdevumos pētījuma ietvaros tika atlasītas 413 publikācijas par Ukrainu. No tām tikai 14 raksti jeb 3,3% rakstu bija veltīti Eiromaidanam, 232 raksti jeb 56,2% – Krimas referendumam, kamēr 107 raksti jeb 25,9% Austrumukrainas referendumam un 60 publikācijas (14,5%) prezidenta vēlēšanām.

Atsaucoties uz Annu Litviņenko Berlīnes Brīvajā universitātē, Eiromaidana atspoguļojumu Krievijas medijos, visticamāk, mazināja Soču olimpiskās spēles. Lielākā daļa reportieru bija nodarbināti Krievijā un nevarēja būt uz vietas Kijevā, tāpēc arī atspoguļojums varētu būt tik zems.

Tiesa, pretēji prognozētajam, bija vērojams maz atšķirību tajā, kā Ukrainas krīzi atspoguļoja Krievijas valdībai lojālā Rossiyskaya Gazeta un Kommersant. Abos izdevumos tika publicēts teju vienāds skaits publikāciju un arī to izvietojums izdevumos bija aptuveni līdzvērtīgs. Litviņenko skaidro, ka Krievijas mediju vidē darbojas ļoti vienoti dienas kārtību noteicošie faktori, neatkarīgi no tā, vai tas ir valsts varai lojāls vai opozīcijā esošs medijs. Notikumu rāmējums var būt atšķirīgs, tomēr informācijas apjoms un fokuss ir vairāk vai mazāk identisks, viņa paskaidro.

 

Pētījumā iekļauti sekojoši laikraksti: Albānijā – Panorama un Shqip; Čehijā – Mlada Fronta Dnes un Pravo; Krievijā – Kommersant un Rossiyskaya Gazeta; Latvijā – Diena un Latvijas Avize; Lielbritānijā – The Guardian un The Times; Nīderlandē – De Telegraaf and De Volkskrant; Polijā –  Gazeta Wyborcza un Rzeczpospolita; Portugālē – Diário de Notícias un Público; Rumānijā – Adevarul un Romania Liberă; Serbijā – Danas un Kurir; Šveicē – Neue Zürcher Zeitung un Tagesanzeiger; Ukrainā – Den un Segodnya; Vācijā – Frankfurter Allgemeine Zeitung un Suddeutsche Zeitung.

Pētījumu veica Prof. Dr. Suzanne Fenglere, Markus Kroitlers, Tīna Betels-Švabauere, Janis Brinkmanns un Henriks Veldhoens (Vācu EJO); Matilda Alku (Albāņu EJO); Līga Ozoliņa (Latviešu EJO); Dr. Mihals Kušs un Anna Paluča (Poļu EJO); Romāns Hajeks un Sandra Štefanikova (Čehu EJO); Dr. Darja Orlova un Marija Teterijuka (Ukraiņu EJO); Debora Medeirosa (Berlīnes Brīvā universitāte, Vācija); Simons S. Knopers (Fontīs Universitāte, Nīderlande); Stefans Džeordžesku (Andreja Sagunas universitāte, Rumānija); Anna Litviņenko (Sanktpēterburgas Valsts universitāte, Krievija/Berlīnes Brīvā universitāte, Vācija); Filips Dingerkus un Mirko Saners (ZHAW, Šveice); Bojana Barlovacs (Belgradas Universitāte, Serbija).

Flickr.com, CC – Sasha Maksymenko

Print Friendly, PDF & Email

Atslēgvārdi:, , , , , , , ,

Send this to friend