Jauns vīrietis noleca no Vanšu tilta smailes. Atšķirībā no iepriekšējiem mēģinājumiem uzkāpt tilta smailē, šis kāpējs neprasīja eklērus un neatsaucās arī piedāvājumiem viņu nocelt. Šoreiz notikušais neizvērtās par joku. Tika zaudēta kāpēja dzīvība.

Par notikušo medijiem, protams, bija jāziņo, jo cilvēkus interesēja, kāpēc galvaspilsētā uz aptuveni divām ar pusi stundām bija bloķēta kustība uz viena no galvenajiem tiltiem pār Daugavu, izraisot milzīgus sastrēgumus. Jāziņo, jo sabiedrībai radās jautājumi, vai glābšanas dienesti tiešām izdarīja visu iespējamo, lai izglābtu šī cilvēka dzīvību un noceltu viņu no vantīm. Jāziņo, jo gadījums lika palūkoties plašāk uz to, kāpēc cilvēki kā vienīgo risinājumu savām problēmām izvēlas pašnāvību.

Šim traģiskajam notikumam pilnīgi noteikti piemita vairākas no ziņu vērtībām, tāpēc arī mediji par to ziņoja. Taču jau tūlīt pēc Latvijas Televīzijas un TV3 ziņu izlaidumiem un turpmākajās nedēļās sabiedrībā un arī pašu žurnālistu vidē raisījās diskusijas par to, cik ētisks bija notikušā atspoguļojums medijos, īpaši abos iepriekš minētajos TV kanālos.

Diskusijas, kas raisījās jau nebija par to, vai par šo gadījumu bija jāziņo vai nē, bet gan par to, kā to atspoguļot. Arī Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome sižetos saskatīja profesionālās ētikas pārkāpumu pazīmes, kas to aizvadītajā nedēļā mudināja lūgt žurnālistu profesionālās organizācijas izvērtēt LTV un TV3 rīcību, bet LTV Programmu padomi izvērtēt pašnāvības atainošanu tieši raidījuma „Panorāma” sižetā atbilstoši LTV Rīcības kodeksam un vispārpieņemtajiem žurnālistu profesionālās ētikas principiem pašnāvību atspoguļošanā.

Būtiski par to diskutēt, ņemot vērā mediju nozīmīgo ietekmi uz sabiedrības attieksmes, dažādu pārliecību un uzvedības veidošanu, tai skaitā, par pašnāvībām. Tas gan nenozīmē, ka medijiem vajadzētu izvairīties no pašnāvību atspoguļojuma un izlikties, ka šāda problēma sabiedrībā nepastāv. Gluži pretēji, „jebkura pašnāvība ir ziņu vērta un medijiem ir tiesības to atspoguļot”, pauž Pasaules Veselības organizācija (PVO) savās rekomendācijās mediju darbiniekiem par pašnāvību novēršanu. Tajā pat laikā PVO uzsver, ka praksē mediju uzmanību piesaista tikai tie gadījumi, kas būtiski atšķiras no citiem, tāpēc īpaši svarīgi izvairīties no šo gadījumu sensacionalizēšanas un glorificēšanas, īpaši, situācijās, kad pašnāvības izdarījuši sabiedrībā zināmi cilvēki.

Lai atvieglotu mediju darbinieku darbu šādās situācijās, PVO un citas organizācijas, piemēram, Kanādas Psihiatru asociācija, Pašnāvību novēršanas centrs u.c. ir izstrādājušas vadlīnijas, kā atspoguļot pašnāvības. Vadlīnijas galvenokārt aicina izvairīties no pārmēru detalizētas pašnāvību metodes aprakstīšanas, dramatiskām, sensacionālām bildēm un virsrakstiem vai pieteikuma tekstiem. Tāpat nav ieteicams paust pieņēmumu, ka pašnāvībai bija kāds konkrēts iemesls, piemēram, darba zaudēšana, sliktas sekmes skolā, neveiksmīga laulību dzīve u.c.. Tas sniedz ļoti vienkāršotu izpratni par pašnāvībām un cilvēkiem tādās pat situācijās liek domāt par līdzīgu soli. Nav ieteicams parādīt arī konkrētu vietu, kurā notikusi pašnāvība, lai gan nesenā Latvijas gadījuma kontekstā tas bija neiespējami, ņemot vērā, Vanšu tilta centrālo atrašanās vietu.

Katrā ziņā šādus traģiskus gadījumus būtu ieteicams izmantot tikai kā iemeslu aktualizēt diskusiju par pašnāvībām kā tādām, to iemesliem, statistiku, iespējām saņemt palīdzību. Pasaules prakse rāda, ka ir nepieciešams pie šādiem materiāliem norādīt palīdzības tālruņus, uz kuriem cilvēki var zvanīt, vai dienestus, pie kuriem vērsties pēc palīdzības, ja arī radušās domas par pašnāvību.

Ievērot vai ne, protams, atkarīgs no katra paša un mediju organizācijas nostājas. katrā gadījumā Vanšu tilta gadījuma kontekstā atliek gaidīt, kāds būs pašu žurnālistu verdikts un ieteikumi rīcībai līdzīgās situācijās.