Vai Vācijas jaunais likums izskaudīs ‘naida runu’ sociālajos tīklos?

2017. gada 27. October • Galvenais raksts, Īsās ziņas, Jaunākie raksti, Mediji un politika • by

Pārāk seksīga, lai tiktu publicēta Facebook? Fotogrāfija ar Kopenhāgenas Mazās nāriņas statuju tika bloķēta Facebook.

Oktobra sākumā Vācijā tika ieviests jauns likums, kura mērķis ir apkarot naida runas izplatību tiešsaistē. Sākot ar 2.oktobri, jebkuram sociālajam tīklam, kam nacionālā mērogā ir vairāk nekā divi miljoni lietotāju, būs pienākumus 24 stundu laikā (vai septiņu dienu laikā, ja saturu ir grūti kvalificēt) izņemt ‘apvainojošus ierakstus’, kas definēti kā ‘acīmredzami nelikumīgi aizvainojoši materiāli’. Sākot ar 2018.gada janvāri kompānijām, tai skaitā, Facebook, YouTube, Instagram un Twitter, kas nedzēsīs šādu saturu, varēs piespriests pat līdz 50 miljonu eiro lielu sodu.

Vācijas valdība skaidro, ka jaunais Tīklu piespiešanas likums (NetzDG), ir būtisks, lai apturētu pēdējos gados par 300% pieaugušo ‘digitālā naida noziegumu’ skaitu. Tā apgalvoja, ka vēršas pret sociālajiem tīkliem, jo visiem jābūt līdzvērtīgiem likuma priekšā.

Likumā par “pretlikumīgu” saturu tiek uzskatīts tāds, kas pārkāpj jebkuru no gandrīz divdesmit Vācijas Kriminālkodeksa sadaļām. Tās ietver “publisku kūdīšanu uz noziedzīgu darbību veikšanu”, “intīmās privātās dzīves neaizskaramības pārkāpšanu, uzņemot fotogrāfijas”, apmelošanu, “viltošanu”, kriminālo vai teroristisko organizāciju veidošana vai atbalstīšana un “vardarbīga attēlojuma izplatīšanu”.

Sociālie tīkli ir kritizējuši NetzDG, apgalvojot, ka soda draudi un milzīgās nauda soda summas varētu mudināt šīs vietnes nepamatoti bloķēt un dzēst diskutablu saturu, pat ja tas nav pilnībā nelikumīgs, lai tikai izvairītos no sodiem. Tie arī iebilst, ka šis likums pārnes atbildību par “kompleksiem juridiskajiem lēmumiem”, piemēram, to, kāds saturs būtu uzskatāms par naida runu, no valsts iestādēm uz privātām kompānijām. Facebook ir norādījis: “Mēs ticam, ka vislabākais risinājums tiks atrasts tad, kad valdība, sabiedriskās organizācijas un industrija strādās plecu pie pleca, un ka šis likums tāds, kāds tas ir šobrīd, būtiski nepalīdzēs, lai risinātu šo sabiedrībai nozīmīgo problēmu.”

Facebook ir paudis bažas par platformas ietvaros izplatītās naida runas apjomu, tomēr tas norāda, ka ar diviem miljardiem lietotāju visā pasaulē, uzdevums to monitorēt un dzēst, ir ārkārtīgi liels. Vietne ir noalgojusi papildu 3000 darbinieku visā pasaulē, tai skaitā, 600 darbiniekus, kas darbosies Berlīnē. Viņu pienākums būs monitrēt vietnes saturu, tai skaitā, saturu, ko lietotāji būs atzīmējuši kā ‘aizdomīgu’.

Tiesību eksperti ir pauduši bažas par to, vai jaunais likums ir savienojams ar izteikšanās brīvības principu un jauno Eiropas Savienības e-privātuma direktīvu, kas stāsies spēkā 2018.gada maijā.

Pastāv arī bažas, ka, zinot sociālajās platformās publicētā satura apjomu un apzinoties skaidras vai vienotas ‘acīmredzami nelikumīga aizvainojoša materiāla’ definīcijas trūkumu, sociālo tīklu uzturētāji varētu pārcensties, nevajadzīgi cenzējot saturu.

“Tehnoloģiju uzņēmumiem noteikti ir sava loma, lai apkarotu nelikumīgu naida runu un cita nelikumīga satura izplatību,” norāda Open Right Group pārstāvis Eds Džonsons-Viljams (Ed Johnson-Williams), “taču šis jaunais Vācijas likums ir nepareizs un rada milzīgus draudus vārda brīvībai. Tas neparedz stimulus, kas mudinātu tehnoloģiju uzņēmumus pienācīgi analizēt satura kontekstu un atstāt juridiski korektu saturu tiešsaistē.”

Eiropas Savienība spiež uz pašregulāciju, nevis represijām

Eiropas Savienībai ir cita pieeja nelikumīgā interneta satura jautājuma risināšanai. Tā ir vienojusies ar sociālajiem tīkliem par brīvprātīgo rīcības kodeksu, kas ir mērķēts uz “naida runas, vardarbības un terorisma” satura izņemšanu. Tiesa, ES ir brīdinājusi: ja sociālie tīkli pēc brīvprātības principa nesekos vadlīnijām, tās tiks padarītas par obligātām.

Eiropas Tieslietu, patērētāju un dzimumu līdztiesības komisāre Vera Jurova norāda: “Tiesiskums vienlīdz attiecas kā uz tiešsaisti, tā bezsaisti. Mēs nevaram pieņemt digitālos Mežonīgos Rietumus, mums ir jārīkojas. Uzvedības kodekss, par kuru es vienojos ar Facebook, Twitter, Google un Microsoft rāda, ka pašregulācijas pieeja var kalpot par labu piemēru un var vest uz vēlamo rezultātu. Taču, ja tehnoloģiju uzņēmumi nespēs ar to tikt galā, mēs to uzliksim par pienākumu.”

Kļūdaini dzēsts saturs Facebook

Facebook ir atzinis, ka ir bijuši gadījumi, kad kļūdaini to platformā publicēts saturs ir ticis klasificēts kā “aizvainojošs”. Facebook, piemēram, ir dzēsis fotogrāfijas, kurās attēlota Mazās nāriņas statuja Kopenhāgenā un kādas 16.gadsimta Boloņā redzamas Neptūna statujas fotogrāfiju, norādot, ka tās ir “pārāk seksuālas”. Facebook vēlāk atjaunoja abas, atzīstot, ka ir dzēsuši tās kļūdas pēc. Gluži tāpat ir dzēsts un atjaunots ikonisks Vjetnamas kara attēls – bilde ar kailo un raudošo deviņus gadus veco Phan Thi Kim Phuc, kas bēg no napalma bumbām.

 

Foto kredīts: Flickr.com/CCPeter Massas licence; Scott Cawley licence

Print Friendly, PDF & Email

Atslēgvārdi:, , , , , , , , , , , ,

Send this to friend