Pētījums: Eiropas mediji piesardzīgi par Trampa prezidentūru

Donaldam Trampam kļūstot par 45. Amerikas Savienoto Valstu prezidentu, Eiropas mediji viņu sveic un portretē kā neparedzamu virspavēlnieku, neapdomīgu pasaules līderi un, dažuprāt, ākstu ar kaitinošām manierēm. Ziņu veidotāji no Lielbritānijas līdz Ukrainai un no Portugāles līdz Polijai ir noraizējušies par to, ka Tramps graus transatlantiskās attiecības, vājinās Eiropas Savienību un uz mazāku Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu rēķina slēgs darījumus ar Vladimiru Putinu. Analīze, ko veikuši Eiropas Žurnālistikas observatorijas pētnieki, atklāj tādu satraukuma un bažu līmeni par jauno ASV prezidentu, kāds nav novērots jaunāko laiku vēsturē.

Pesimistisko skatījumu līdzsvaro vienīgi optimistiskās Brexit atbalstītāju balsis, daži tabloīdi, piemēram, vācu Bild un atsevišķi konservatīvie ziņu mediji. Kais Daikmans (Kai Diekmann), Bild izdevējs, komentēja: “Tramps ir lielākais politiskais eksperiments kopš Aukstā kara beigām. Tramps saka lietas, kas ir neiedomājamas diplomātijā. Viņš ir rupjš, viņš ir aizvainojošs – un viņš ir līdz sāpēm patiess. Tas var novest pie konfliktiem, bet tas var arī mainīt iesakņojušos konfliktus.” Arī atsevišķi prokrieviskie mediji Austrumeiropā noraida bažas par Trampa prezidentūru un pauž simpātijas Trampam kā spēcīgam vīram Baltajā namā.

Biežāk Eiropas mediji tomēr bija piesardzīgi par Trampa prezidentūru. Kā Džonatans Frīdlands (Jonathan Freedland) rakstīja Guardian, “nevienam nav ideju, kā pieņemt to, kas nāk. Politiķi, žurnālisti un diplomāti ASV un visā pasaulē, meklējot norādījumus un izmisīgi pārlapojot noteikumu krājumus – rokasgrāmatas pilnas ar pagātnes precedentiem un normām, kas pavadījušas viņus karjeras veidošanas procesā, bet ko Tramps nodedzinājis un iznīcinājis jau pirms vairākiem mēnešiem”.

Eiropas Žurnālistikas observatorija laika periodā no 12. līdz 18.janvārim veica trīs laikrakstu drukāto versiju un/vai interneta ziņu portālu kvalitatīvo satura analīzi desmit Eiropas valstīs un ASV. Tika analizēti vairāki simti rakstu, kas reprezentēja plašu politisko viedokļu spektru. Pētījumā iesaistījās Austrija, Čehija, Itālija, Latvija, Lielbritānija, Polija, Portugāle, Rumānija, Ukraina un Vācija , un, lai iegūtu arī amerikāņu laikrakstu vēstījumus par Trampa ietekmi uz Eiropu, tika analizēti arī trīs vadošie ASV izdevumi.

Nedēļā pirms inaugurācijas Donalds Tramps ne tikai dominēja Eiropas mediju atspoguļojumā, bet arī atsevišķos jautājumos noteica to dienaskārtību. Vispirms nāca Trampa preses konference, kurā viņš teica: “Krievijai būs lielāks respekts pret mūsu valsti, kad to vadīšu es, nevis, kad to ir vadījuši citi.” Tam sekoja intervija The Times, un Bild intervija, kas triecienvilnī pāršalca kontinentu, jo Tramps nosauca NATO par “novecojušu” un paziņoja, ka Eiropas Savienība virzās uz sabrukumu. “Eiropas murgs” vēstīja virsraksts vācu laikrakstā Süddeutsche Zeitung. “Tramps grauj Eiropas Savienību”, vēstīja poļu izdevuma Gazeta Wyborcza pirmā lapa. Itāļu Corriere della Sera komentētājs rakstīja: “Eiropa varētu būt Trampa pirmais upuris.”

Eiropas mediji bija gandrīz vienprātīgi par to, ka Trampa un Putina alianse radīs postošas konsekvences Eiropai. “Ja Trampam izdosies realizēt viņa Krievijas politiku,” rakstīja portugāļu kvalitātes laikraksts Público, “pirmais “kritušais” būs Eiropa: tā būs atstumta. Tā izjuks pa daļām.” Nepārsteidz, ka Trampa tuvināšanās ar Krieviju jo īpaši satrauc ziņu medijus Centrālajā un Austrumeiropā. “Darījums ar Putinu nenesīs mieru (…) tas padarīs karu iespējamāku,” kādā rakstā vēstīja vadošais Latvijas laikraksts Latvijas Avīze.

Neskatoties uz pārsteidzošo līdzību negatīvajā (vai, labāk, neitrālajā) mediju atspoguļojuma tonī, daži ziņu mediji arī pauda piesardzīgu optimismu par to, ka Trampa prezidentūra varētu dot arī pozitīvus rezultātus, īpaši, ekonomikai. Atsaucoties uz analīzi Austrijas laikrakstā, akciju tirgi varētu pozitīvi reaģēt uz Trampa solījumiem samazināt nodokļus un ierobežot birokrātiju. Atsevišķi vācu komentētāji pauda cerības par Trampa darījumu slēgšanas prasmēm. Visur ziņu komentētāji arī uzsvēra alternatīvas, lai neļautu Trampam diktēt sadarbības noteikumus. Piedāvājumu vidū bija gan spēcīgāka koncentrēšanās uz Eiropas vienotību, gan reālpolitikas rekomendācijas. Alisters Hīts (Allister Heath), rakstot Lielbritānijas konservatīvajam Telegraph izdevumam, norādīja, ka “izvairīties no [Trampa] administrācijas būtu katastrofāla kļūda”.

Pārsteidzoši, ka tikai daži mediji koncentrējās uz Trampa prezidentūras potenciālo ietekmi uz viņu nāciju. Pašmāju jautājumi, kā piemēram, labējā populisma uzplaukums un līdzības starp Eiropu un ASV kontekstā ar vispārēju vilšanos politiskajā elitē, bija maz apspriesti temati medijos septiņu pētījuma dienu laikā. Tajā pašā laikā, bija daži mediji, kas izcēla potencionālo šo notikumu saikni. “Pēc Brexit atbalstītāju un Donalda Trampa uzvaras, šķiet, jebkas var notikt Rietumos. Šajā kontekstā scenārijs, ka Marīne Lepēna uzvar [2017.gada] prezidenta vēlēšanas un tam sekojošu referendumu par Francijas izstāšanos no Eiropas Savienības, vairs neizskatās kā vājprātīgā izdomājums,” rakstīja lielākais čehu dienas laikraksts Mladá fronta Dnes.

Vadošie laikraksti ASV sākotnēji pievērsa maz uzmanības transatlantiskajām attiecībām. Taču pēc Trampa negatīvajiem komentāriem par Eiropas Savienību un NATO, tie pauda bažas par jaunā prezidenta prioritātēm. The New York Times redakcijas slejā norāja Trampu, rakstot, ka “nicinoši noliegt kā nenozīmīgu Eiropas integrācijas ideju un otru lielāko pasaules tirgu nozīmē ignorēt vēsturi un noraidīt nākotni”. Redakcijas sleja izdevumā Washington Post aicināja Trampa kabineta pārstāvjus nepieļaut, ka viņu vadītājs turpina ugunīgo retoriku par Eiropas integrāciju un NATO. “Reiz sagrautas Rietumu alianses nebūs viegli atjaunot,” teikts slejā.

Tālāk piedāvājam īsu kopsavilkumu par mediju atspoguļojumu katrā no vienpadsmit pētījumā iesaistītajām valstīm.

RIETUMEIROPA

Lielbritānija
Britu laikraksti sagaida Trampa prezidentūru ar zināmu satraukumu un neticību. Tādi ziņu virsraksti kā “ Mums ir tiesības baidīties no Trampa stāšanās amatā” (Observer) un “Aizmirstiet par seksu. Tā ir Trampa kāre pēc rubļiem, kas var iznīcināt viņa prezidentūru” (Mail) norāda, ka dažādu politisko viedokļu spektru pārstāvošie laikraksti bija līdzīgās domās par jauno ASV prezidentu.  Pēc Trampa preses konferences raksti kļuva nospiedoši kritiski, it kā Amerikas politika būtu pārvērtusies par farsu, un tika izteikts nepieredzēti maz cerību par nākamajiem četriem gadiem Amerikas politikā. Atspoguļojums Mail un Telegraph, divos labā spārna izdevumos, kas atbalstīja Brexit, kļuva nedaudz pozitīvāks pēc tam, kad Tramps bija izteicies par tirdzniecības sadarbību ar Lielbritāniju pēc Brexit. Mail rakstīja, ka tas “Lielbritānijai bija liels atbalsts”. Guardian gan bija skeptiskāks. Šī izdevuma virsraksts tajā pašā dienā bija sekojošs: “Lielbritānijas tirdzniecības līgums ar Trampu? Esiet uzmanīgi, ko vēlaties.”

Daily Telegraph: laiks “reālpolitikai”

Portugāle
Portugāļu ziņu mediju atspoguļojums notikumiem pirms Trampa inaugurācijas bija galvenokārt neitrāls, veltījot tam salīdzinoši maz komentāru un analīzes. Atspoguļojums koncentrējās uz tādiem jautājumiem kā attiecībām starp ASV un Krieviju (tai skaitā, iespēju, ka ASV atceļ sankcijas pret Krieviju), Trampa kritiskajiem izteikumiem par Eiropu bēgļu krīzes kontekstā un saistībā ar Vācijas ekonomikas dominanci. Tikai vienā rakstā tika iztirzātas attiecības starp Portugāli un ASV. Portugāles valsts sekretāre ārlietu un sadarbības jautājumos tika citēta, sakot, ka viņa tic labām starpvalstu attiecībām. Iespējami strīdīgi jautājumi, kā piemēram, ASV militārā bāze Azoru salās, netika iztirzāti nevienā no analizētajiem laikrakstiem. Taču izskanēja bažas par Trampa tuvināšanos Krievijai. Público paziņoja: “Ja Trampam izdosies realizēt viņa Krievijas politiku, tad pirmais “kritušais” būs Eiropa: tā būs atstumta. Tā izjuks pa daļām.”

“Kapteinis Amerika”

CENTRĀLEIROPA

Austrija
Dominējošie jautājumi Austrijas laikrakstos skāra Trampa attiecības ar Krieviju, viņa skatījumu par Eiropas Savienību un NATO, kā arī viņa ietekmi uz pasaules ekonomiku, jo īpaši, Eiropas tirgiem.  Tikai daži raksti ietvēra tiešas atsauces uz Austriju. Mediju atspoguļojumā bija vērojama nenoteiktība par to, kā uztvert un ko gaidīt no jaunievēlētā prezidenta. “Un joprojām neviens nezina, ko viņa prezidentūra nesīs,” rakstīja Der Standard. “Jo vairāk viņš tvīto, jo mazāk skaidrības.” Daudzi komentētāji pauda skepsi, kā arī bailes par to, kas politiski gaidāms. Atsaucoties uz Krone, Trampa apgalvojumi Eiropas mediju intervijās bija “vispārējs trieciens, kas varētu apgriezt kājām gaisā visu pasauli”. Tajā pašā laikā daži komentētāji uztvēra Trampa administrācijas ekonomiskās iniciatīvas ar piesardzīgām cerībām.

Itālija
Itāļu laikraksti analizētajā periodā visai aktīvi vēstīja par Trampu, īpaši, viņa pirmo preses konferenci un apgalvojumus par seksa skandālu. Analizētajos izdevumos bija izteikta kombinācija starp viedokļiem un faktos un to analīzē balstītiem rakstiem. Ar Trampu saistītie raksti galvenokārt koncentrējās uz viņa prezidentūras ietekmi uz Eiropu, īpaši, ja notiek tuvināšanās ar Krieviju. “Eiropa varētu būt pirmais Trampa upuris,” komentēja Corriere della Sera. Šis izdevums arī apgalvoja, ka Trampa attiecības ar Krieviju varētu “atstāt Eiropu klaji neaizsargātu, lai vienotos ar Krieviju uz Krievijas nosacījumiem”. Arī transatlantiskie jautājumi tika apspriesti salīdzinoši daudz, taču Trampa prezidentūras ietekme uz Itāliju tika diskutēta reti. La Repubblica publicēja rakstu komentāru sadaļā, kurā Frančesko Merlo salīdzināja Trampu un Berluskonī, taču tas lielākoties koncentrējās uz viņu seksa skandāliem, nevis politisko ietekmi uz Itāliju. Tabloīds Il Giornale bija mazāk kritisks par Trampa attieksmi pret Vladimiru Putinu un pauda cerību, ka labākas attiecības ar Krieviju varētu būt izdevīgas.        

Vācija
Pirmsinaugurācijas nedēļā Vācijas mediju saturā dominēja Trampa ekskluzīvās intervijas ar tabloīdu Bild un The Times, Trampa uzbrukumi Angelai Merkelei un atgrūdiens Vācijas ekonomikai. Bild pasniedza savu interviju ar bagātīgu fotogrāfiju izlasi, intervijas virsraksts bija: “Kas manī ir tipiski vācisks? Man patīk kārtība!” Konservatīvais FAZ, lai arī kopumā skeptisks lielākajā daļā Trampa ziņu, tomēr novērtēja to, ka viņš rīkojas kā Amerikas Savienoto Valstu uzņēmuma vadītājs, kas ar darījumiem vēlas savai valstij gūt lielāko labumu. “Trampa atklātība ir kaitinoša un vienlaikus atsvaidzinoša,” raksta izdevums. Kreisi orientētais Süddeutsche sagaidīja, ka Trampa prezidentūra iezīmes jaunu sākumu ASV un Vācijas attiecībās, un ne tajā pozitīvākajā virzienā. “Tramps izaicina pēckara kārtību”,- vēsta kāds virsraksts un karikatūra demonstrē Merkeli, kura zaudē Trampam boksa mačā. Vācu prese arī pauda bailes par pieaugošo re-nacionalizācijas ideju popularitāti visā kontinentā, par Eiropas Savienības sabrukumu, atgrūšanos ASV un Vācijas starpā un to, ka Trampam varētu it ne maz neinteresēt Eiropa.

AUSTRUMEIROPA

Čehija
Čehu mediji par Trampu nedēļā pirms viņa inaugurācijas rakstīja ārkārtīgi daudz. Tonis lielākoties neitrāls. Taču nevar noliegt, ka saturā valdīja nenoteiktība. Ekonomikas izdevums Hospodářské noviny rakstīja: “Donalds Tramps pabeigs savu inaugurāciju, sakot slaveno frāzi ‘tāpēc palīdzi man, Dievs’ (…) Daudzi gan varētu nodomāt ‘Dievs, drīzāk, palīdzi Amerikai un visai pasaulei’”. Lielākā daļa rakstu vēstīja par transatlantiskajiem jautājumiem starp Eiropu un ASV, paužot nedrošības sajūtu gan politiskajā, gan ekonomiskajā ziņā. Čehu medijiem Trampa skatījums uz klimata pārmaiņām liecināja par pieaugošiem vides draudiem un viņa ārlietu pieejā lika saskatīt lielāku izolacionisma politiku. Laikraksti pauda bažas par nacionālisma pieaugumu Eiropā un populisma vilni pasaulē, kas atstāj negatīvu ietekmi uz Rietumu demokrātijām un piešķir lielāku ekonomisko un politisko lomu Ķīnai un Krievijai.

Polija
Poļu mediji NATO un Eiropas Savienības virzienā vērsto Trampa kritiku izvirzīja kā galveno izaicinājumu Polijai. Tie pauda bažas par efektu, kādu Trampa prezidentūra varētu atstāt uz stabilitāti Centrālajā un Austrumeiropā. “ASV sabiedrotie ir pārbijušies!” vēstīja tabloīda Fakt virsraksts. “Jaunais prezidents var izdarīt jebko. Vai Polija ir drošībā?” Trampa tuvināšanās Vladimiram Putinam un Krievijai tika plaši apspriesta un tika uztverta ar satraukumu. “Skaidri un gaiši,” rakstīja konservatīvais Rzeczpospolita, Tramps “gatavojas sagraut Rietumu pasauli, lai tikai vienotos ar Vladimiru Putinu.” Liberāli kreisais izdevums Gazeta Wyborcza bija jo īpaši apsēsts ar Krievijas lomas apspēlēšanu, spekulējot ar to, cik gan daudz “mēslu” Putina administrācijai ir savākts par Trampu.  

Gazeta Wyborcza: “Tramps sabojā savienību”

Rumānija
Rumānijas ziņu platformas mazāk koncentrējās uz Trampa prezidentūras ietekmi uz Rumāniju, cik bija nobažījušās par starptautiskajām attiecībām, īpaši, izceļot Krieviju, Ķīnu un Vāciju. Kopumā gan skatījums uz Trampa prezidentūru bija vai nu negatīvs vai neitrāls. Interneta ziņu platforma hotnews.ro apsprieda potenciālās Amerikas stratēģijas attiecībās ar Krieviju un ekonomisko attālināšanos no Vācijas. Kvalitātes ziņu portāls adevarul.ro veltīja daudz vietas, lai analizētu daudzu amerikāņu mākslinieku noraidošo attieksmi pret jaunievēlēto prezidentu. Ietekme, kādu Trampa prezidentūra varētu atstāt uz Eiropu, netika īpaši apspriesta. Piemēram, populārākais ziņu portāls ProTV Trampu pieminēja tikai attiecībā par viņa apgalvojumiem par to, ka Brexit būs “panākums” un ka viņš plāno parakstīt tirdzniecības līgumu ar Lielbritāniju. Tabloīds Libertatea sniedza tabloīdu cienīgu attieksmi: tas uzsvēra viņa uzdzīvi ar sievietēm un sakarus ar kādu rumāņu dāmīti.

BALTIJAS VALSTIS UN UKRAINA

Latvija
Latvijas mediji lielākoties pauda bažas par Trampa iespējamo saistību ar Krieviju, šo attiecību ietekmi uz transatlantisko drošību un neparedzamo Trampa raksturu un vadības stilu. “(..) darījums ar Putinu nedrīkst graut Eiropas drošību (..)”, “darījums ar Putinu nenesīs mieru (..) tas padara karu ticamāku”, “šāda darījum sekas iedragātu Amerikas uzticamību starp sabiedrotajiem Eiropā un citur”,- bija lasāms Latvijas Avīze rakstos. Tieši Trampa-Krievijas attiecību jautājumā bija vērojama skaidra redakcionālās līnijas atšķirība starp konservatīvo kvalitātes izdevumu Latvijas Avīze un krievu valodā iznākošo Vesti Segonja. Ja Latvijas Avīze Trampu portretēja kā marioneti Krievijas rokās, tad Vesti Segodnja viņu atspoguļoja drīzāk neitrāli un pat centās apšaubīt Trampa draudzīgās attiecības ar Putinu. Citos jautājumus gan Latvijas Avīze neslēpa simpātijas Trampam par viņa populistisko stilu un konservatīvajām nostājām. Tikmēr Delfi.lv, populārākais ziņu portāls Latvijā, kas publicēja lielāko skaitu rakstu par Trampu un gaidāmo viņa prezidentūru, bija drīzāk neitrāls un neizcēlās ar viennozīmīgu redakcionālo līniju attiecībā pret ASV jauno prezidentu.

Ukraina
Arī ziņu mediji Ukrainā galvenokārt ziņoja par Trampa un  Krievijas attiecībām. Tā kā Ukrainas mediju īpašnieki neslēpj skaidras politiskās izvēles un prokrieviskie mediji joprojām sasniedz pietiekami lielu auditoriju, ziņu atspoguļojumā bija vērojamas atšķirīgas prognozes. Proukrainisko izdevumu tonis bija drīzāk neitrāls, taču tie runāja par bažām par Krievijas kiberuzbrukumiem (Den). Populārākais interneta ziņu portāls LB.ua pārmeta Ukrainas elitei to, ka tā nav gatava tikt galā ar amerikāņu spiedienu, lai atrisinātu konfliktu valstī. Kāds autors bija noraizējies, ka “Tramps varētu nolemt samazināt finansējumu, kas nodrošina Ukrainas valsts pastāvēšanu, vai pat to atņemt”. Populārais prokrieviskais izdevums Vesti pauda simpātijas Trampa virzienā un portretēja viņu kā spēcīgu vīru, kura galvenā rūpe un interese ir viņa paša valsts. Tā kā Ukraina nav Eiropas Savienības dalībvalsts, ukraiņu mediji salīdzinoši maz analizēja Trampa prezidentūras ietekmi uz Eiropu.

AMERIKAS SAVIENOTĀS VALSTIS

Ziņu mediji ASV īpaši neaprakstīja potenciālo Trampa prezidentūras ietekmi uz Eiropu. Tramps nepieminēja Eiropu savā pirmajā preses konferencē. Taču, kad The Times un Bild intervija ar Trampu tika publicēta, Eiropas jautājums nonāca uzmanības centrā. “Eiropas līderi šokā par Trampa sitienu ES un NATO, palielinot bažas par transatlantisko šķelšanos,” vēstīja kāda Washington Post raksta virsraksts. The New York Times rakstīja: “Trampa ērai sākoties, nenoteiktības sajūta pārņem pasauli.” Tabloīds New York Post vēstīja, ka “Donalds Tramps sāks savu prezidentūru, noliekot savu sabiedroto, Vācijas kancleri Angeli Merkeli līdzīgās pozīcijās ar pretinieku Vladimiru Putinu”. Tieši jautājums par izmaiņām attiecībās ar Krieviju bija apspriestākais jautājums Amerikas medijos nedēļā pirms Trampa inaugurācijas.

Washington Post sagaida, ka jaunievēlētais prezidents “satricinās” Vašingtonu

Analizētie laikraksti:
Austrijā: Kronen Zeitung, Der Standard, Die Presse
Čehijā Blesk; Mladá fronta Dnes; Hospodářské noviny
Itālijā: La Repubblica, Il Giornale and Corriere della Sera
Latvijā: Latvijas Avīze, Vesti Segodņa, Delfi.lv
Lielbritānijā: Guardian, Daily and Sunday Telegraph and Daily Mail/Mail on Sunday
Polijā: Gazeta Wyborcza, Rzeczpospolita, Fakt
Portugālē: Público, Jornal de Notícias and Correio da Manhã
Rumānijā: libertatea.ro, adevarul.ro, hotnews.ro, stirileprotv.ro
Ukrainā: “День” – Den, “Вести” – Vesti, LB.ua
Vācijā: Bild, Süddeutsche Zeitung, Frankfurter Allgemeine Zeitung
ASV: The New York Times, The Washington Post and New York Post

Par projektu:
“Satraukti, nenoteikti un piesardzīgi: Eiropas mediji par Trampa prezidentūru” ir daļa no pētniecības projekta, ko īstenoja Eiropas Žurnālistikas observatorija.

Metodoloģija:
Pētījums tika veikts 11 universitātēs un pētījumu institūtos Eiropā un ASV. Pētnieki, analizējot mediju ziņas un komentārus, centās gūt atbildes uz trīs pētījuma jautājumiem:

• Kādu ietekmi (īstermiņa vai ilgtermiņa) laikraksti sagaida no Trampa prezidentūras uz TAVU valsti? Kādas iespējas un/vai izaicinājums tas varētu pavērt starpvalstu attiecībām? Vai tiek runāts par “Trampa efektu” uz konkrēto valsti?
• Kādas konsekvences Trampa prezidentūrai ziņu mediji paredz attiecībā uz situāciju EIROPĀ? Vai tiek izteiktas prognozes par Eiropas Savienību un/vai tuvākajām vēlēšanām Eiropas valstīs? Kas ir galvenās rakstu tēmas (populisms, imigrācija, ekonomika u.c.), kurās iedziļinās mediji, analzējot Trampa prezidentūru?
• Kādas Trampa prezidentūras konsekvences mediji paredz attiecībā uz TRANSATLANTISKAJIEM jautājumiem un tādiem sadarbības projektiem kā NATO, TTIP u.c.? Ja tiek pieminēta Krievija, kā tiek raksturotas ASV un Eiropas attiecības Trampa un Putina tuvināšanās gaismā? Kādas iespējas vai bažas (politiskas, ekonomiskas, kultūras, militāras) tiek pieminētas?

Šo atsevišķo pētījumu salīdzinājums ir vērsts uz viedokļu, attieksmju un prognožu kopu, kas, visas kopā, atspoguļo gaidas un paredzējumus par Trampa prezidentūru, jauno ASV administrāciju un tās ietekmi uz Eiropu.

Teksta autors:
Thomas R. Schmidt, University of Oregon

Līdzstrādnieki:
Tobias Eberwein, Institute for Comparative Media and Communication Studies, Austrian Academy of Sciences, Alpen-Adria-Universität
Sandra Stefanikova,  Martina Topinkova, Charles University Prague, Czech EJO
Tina Bettels-Schwabbauer, Gordon Wüllner, Erich-Brost-Institut TU Dortmund, German EJO
Philip Di Salvo, Università della Svizzera italiana, Lugano, EJO Italy
Līga Ozoliņa, Biznesa augstskola “Turība”, Rīga, EJO Latvija
Adam Szynol, Michał Kuś, University Wroclaw, EJO Poland
Ana Pinto Martinho, Décio Telo, ISCTE – University Institute of Lisbon, EJO Portugal
Raluca Radu, Antonia Matei, Anamaria Neagu & Oscar Stănciulescu, University of Bucharest, EJO Romania
Halyna Budivska, National University of “Kyiv-Mohyla Academy”, Kiev, EJO Ukraine
Caroline Lees, Reuters Institute for the Study of Journalism, University of Oxford
Scott Maier, University of Oregon

Foto kredīts galvenajam attēlam: Gage Skidmore, Flickr CC licence