Starptautisks pētījums atklāj, ka tiesiskais regulējums, kas aizsargā žurnālistus avotus, bieži ir novecojis un nepietiekošs.

Informācijas avotu aizsardzības tiesiskais regulējums kļūst arvien apdraudētāks, liecina nesen veikts starptautisks pētījums, sniedzot informāciju par situāciju 121 pasaules valstī. Pētījumā secināts, ka bez adekvātas tiesiskās aizsardzības potenciālie avoti un trauksmes cēlāji (whisleblowers) var tā arī nekad nesaņemties publiskot viņu rīcībā esošo informāciju. Tas savukārt var apdraudēt pētnieciskās žurnālistikas nākotni.

Pētījums ‘Informācijas avotu aizsardzība digitālajā ērā’ (Protecting Journalism Sources in the Digital Age) atklāj, ka informācijas avotu aizsardzības tiesiskais ietvars daudzās valstīs tiek ignorēts nacionālās drošības un pretterorisma likumdošanas vārdā, avoti ir pakļauti novērošanai un tos apdraud obligātā datu saglabāšanas politika.

Avotu aizsardzības tiesiskais regulējums ir novecojis un laikmetam neatbilstošs, piemēram, attiecībā uz regulējumu par digitālo datu vākšanu un izmantošanu, secināts pētījumā. Piemēram, vai informācijas ierakstīšana bez piekrišanas ir juridiski pieļaujama; vai žurnālistu savākto un digitāli uzglabāto materiālu pastāvošās avotu aizsardzības likumu normas aizsargā?

Pētnieki analizēja katras valsts juridisko ietvaru, balstoties uz akadēmiskajiem pētījumiem, tiešsaistes informācijas resursiem, mediju un cilvēktiesību organizāciju ziņojumiem. Tika veiktas vairāk nekā 130 aptaujas un notika teju 50 kvalitatīvās intervijas ar starptautiskajiem ekspertiem un praktiķiem.

Lai arī atsevišķās valstīs tradicionālais informācijas avotu aizsardzības tiesiskais regulējums ir spēcīgs un dažās valstīs tas pat pilnveidojas, dažādu apstākļu ietekmē tomēr tas ir  pakļauts nopietniem riskiem. Starp tiem būtiskākie – digitālie ierobežojumi un pārmērīgu drošības pasākumu ieviešana.

Pētījumā, ko pēc UNESCO pasūtījuma veicis WAN-IFRA, secināts, ka, ja tiek identificēta un uzraudzīta žurnālistu komunikācija, ticība avotu konfidencialitātei var mazināties. Rezultātā liela daļa informācijas, kas ir būtiska sabiedrības interešu ievērošanas nodrošināšanai, piemēram, par korupciju un noziegumiem var tā arī palikt neatklāta. “Bez konfidenciāliem avotiem daudzi žurnālistikas izmeklēšanas stāsti, sākot ar Votergeitas skandālu un beidzot ar Panamas papīriem, nekad neieraudzītu dienas gaismu,” norādīts pētījumā.

Džūlī Pozeti (Julie Posetti), pētījuma autore un bijusī Pasaules redaktoru foruma/Vispasaules laikrakstu un ziņu izdevēju asociācijas (World Editors Forum/WAN-IFRA) pētniece, norāda, ka pētījums ir publicēts laikā, kad novērojami “bezprecedenta riski konfidenciālai žurnālistu digitālajai komunikācijai, sākot ar žurnālistu e-pastu pārtveršanu no drošības aģentūru puses, beidzot ar ASV muitas amatpersonu realizētu žurnālistu tālruņu konfiscēšanu”. Viņa arī norāda uz neseno gadījumu, kad Austrālijas Federālā policija atzina, ka ir nelikumīgi piekļuvusi žurnālista metadatiem. “Tas ir šausminoši, un ir nepieciešamas steidzamas reformas,” uzsver pētniece. “Es patiesi ceru, ka demokrātijas stiprināšanas vārdā šis pētījums kalpos par efektīvu instrumentu, aizstāvēs pētniecisko žurnālistiku, kas ir atkarīga no konfidenciāliem avotiem, un atbalstīs trauksmes cēlājus,” viņa piebilda.

13 būtiskākie secinājumi un pētījuma atklājumi:

1. Jautājums par informācijas avotu aizsardzību mūsdienās krustojas ar jautājumiem, kas skar sabiedrības masu novērošanu, mērķtiecīgu atsevišķu personu uzraudzību, datu saglabāšanu, pretterorisma/valsts drošības tiesības aktu radīto domino efektu un trešo pušu interneta kompāniju jeb “starpnieku” darbību.

2. Atsevišķās valstīs ir nepieciešams ieviest vai aktualizēt informācijas avotu aizsardzības likumus.

3. Informācijas avotu aizsardzību regulējošajiem likumiem vajadzētu tikt stiprinātiem, paredzot tiesisko aizsardzību arī trauksmes cēlājiem, kuri veido lielu daļu no pētniecisko žurnālistu anonīmajiem avotiem.

4. Ir nepieciešams izglītot gan žurnālistus, gan sabiedrību par digitālo drošību.

5. Žurnālistiem un citiem, kas paļaujas uz konfidenciāliem avotiem, lai ziņotu sabiedrības interešu vārdā, būtu nepieciešams apmācīt savus avotus par drošām saziņas un informācijas nodošanas un uzglabāšanas metodēm.

6. Žurnālistu avotu aizsardzības tiesisko regulējumu arvien vairāk apdraud pieaugošie ierobežojumu un kompromisu riski.

7. Laika periodā starp 2007. un 2015.gadu 84 no 121 UNESCO dalībvalsts (69%) tika konstatētas aktivitātes, kas bija saistītas ar žurnālistu konfidenciālo avotu aizsardzību, tās regulējumu un kas deva faktisku vai potenciālu negatīvu ietekmi uz avotu aizsardzību.

8. Avotu aizsardzības likumiem vajadzētu aptvert visus žurnālistikas procesus un komunikāciju ar konfidenciālajiem avotiem, tai skaitā, telefona zvanus, sociālo mediju komunikāciju, saziņas aplikācijas un e-pastus, kā arī jau publicēto žurnālistikas saturu, kas ir atkarīgs no anonīmajiem informācijas sniedzējiem.

9. Caurskatāmība un atbildība attiecībā uz masu un mērķtiecīgu personu uzraudzību un datu saglabāšanu ir kritiski svarīga, lai konfidenciālie informācijas avoti arī turpmāk varētu kontaktēties ar žurnālistiem.

10. Bez būtiskas tiesiskās aizsardzības stiprināšanas, personu novērošanas un datu saglabāšanas ierobežošanas pētniecisko žurnālistiku, kas paļaujas uz konfidenciālu avotu sniegto informāciju, digitālajā laikmetā būs grūti nodrošināt. Tas var atstāt ietekmi uz potenciālajiem informācijas avotiem arī citos žurnālistikas žanros.

11. Tiek rekomendēts definēt “žurnālistiku”, nejaucot to ar “žurnālistu lomām”, nosakot arī to, kas ir potenciālie ieguvēji no spēcīgiem informācijas avotu aizsardzības likumiem.

12. Žurnālisti arvien vairāk pielāgo savu praksi, lai vismaz daļēji pasargātu savus avotus no nevēlamas publicitātes, taču anonimitātes ierobežošana un šifrēšanas sistēmu attīstība šos centienus apdraud.

13. Finansiālās izmaksas, kas saistās ar avotu aizsardzību digitālajā laikmetā, ir ievērojamas (digitālās drošības rīku, apmācību un juridisko konsultāciju izpratnē), gluži tāpat kā to ietekme uz tādas pētnieciskās žurnālistikas ražošanu, kas balstās uz konfidenciāli sniegtu informāciju.

Pilnu pētījuma tekstu var lejuplādēt šeit.

Foto kredīts:Flickr CC, Eric Stensland CC licence