Ziņu atspoguļojumu Eiropā lielā mērā nodrošina vīriešu dzimuma žurnālisti un komentētāji, kuri lielākoties raksta par citiem vīriešiem, liecina jauns pētījums par drukāto un interneta ziņu mediju žurnālistiem un viņu radīto saturu.

Neraugoties uz to, ka daudzās no 11 pētījumā iekļautajām valstīm vairāk kā 50% no profesijā strādājošajiem ir sievietes un sievietes biežāk nekā vīrieši izvēlas apgūt žurnālista profesiju, tieši vīrieši ir tie, kas Eiropā veido ziņu dienas kārtību.

Žurnālistika Eiropā ir galvenokārt vīru lieta

Pētnieki, kuri analizēja ziņu satura autoru dzimumu proporciju un rakstus pavadošos attēlus, atklāja, ka teju katrā valstī gan drukātajos, gan interneta medijos vīrieši ir autori lielākajai daļai satura nacionālo, biznesa un ārzemju ziņu sadaļās, kā arī komentāru slejās. Kopumā 11 valstīs 41% no ziņu satura, salīdzinot ar 23% rakstu, kurus veidojušas sievietes, bija vīriešu veidots, un teju puse no visām ilustrācijām (43%) ietvēra attēlus tikai ar vīriešiem. Tikai 15% fotogrāfiju attēloja tikai sievieti/-es.

Pētījumā tika secināts, ka dzimumu līdzsvara trūkums izteiktāk vērojams tradicionālajos medijos. Interneta ziņu portālos bija vērojams lielāks dzimumu līdzsvars autoru vidū, tomēr arī tajos vairāk bija vīriešu veidots saturs un arī fotogrāfijās biežāk tika attēloti vīrieši. Dažās valstīs un izdevumos savukārt lielākā daļa rakstu bija ziņu aģentūru satura pārpublikācijas, nevis, piemēram, sieviešu veidots saturs.

Valstis, kurās, spriežot pēc autora vārda analīzes, bija vērojams būtiskākais dzimumu līdzsvara trūkums ir Itālija un Vācija. Vācijā 58% autoru bija vīrieši un tikai 16% sievietes, kamēr Itālijā 63% (augstākais rādītājs starp 11 valstīm) rakstu bija veidojuši vīrieši un tikai 21% – sievietes. Pārējo daļu veidoja raksti, kuriem nebija norādīts autors vai tās bija aģentūru satura pārpublikācijas.

Attiecībā uz dzimumu atspoguļojumu ziņas pavadošajās ilustrācijās, būtiski izceļas Ukraina, kur 49% no visām bildēm atspoguļoja tikai vīriešus, kamēr tikai 10% bilžu bija atspoguļotas tikai sievietes. Vienīgais izņēmums šajā pētījumā izrādījās Portugāle, kur sieviešu veidots saturs ir daudz biežāk sastopams (31%), nekā vīriešu veidoti raksti (20%), tiesa, fotogrāfiju atlasē bija vērojams iepriekš aprakstītais proporcionalitātes trūkums. Proti, 49% bilžu bija attēloti vīrieši, kamēr tikai 12% – sievietes.

Pētījums, ko veica Eiropas Žurnālistikas observatorijas dalībvalstu pētnieki, ietvēra ziņu (nacionālo un ārzemju), biznesa ziņu un komentāru sadaļu satura analīzi. Katrā no pētījumā iekļautajām valstīm – Čehijā, Itālijā, Latvijā, Lielbritānijā, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Spānijā, Šveicē, Ukrainā un Vācijā, tika atlasīti divi drukātie ziņu mediji un divi interneta ziņu portāli, kas noteiktās dienās – otrdienās un ceturtdienās, tika analizēti četru nedēļu garumā. Pētījums tika veikts šā gada janvārī un februārī.

Lai nodrošinātu datu salīdzināmību, drukātajos izdevumos tika analizētas ne vairāk kā pirmās 15 lapppuses, kurās atspoguļotas ziņas, biznesa aktualitātes un komentāri, pieņemot, ka tajās tiktu atspoguļoti dienas nozīmīgākie temati. Ziņu portālos noteiktā laikā tika analizēti pirmie 20 ziņu, politikas un biznesa raksti. Saturs par veselību, mākslu un dzīvesveidu, kā arī sporta sadaļas netika analizētas.

“Viņiem vajadzētu izaicināt pašiem savus uzskatus

Pētījuma rezultāti raisīja samulsumu Eiropas sieviešu žurnālistu vidū. Daļa to skaidroja ar vēsturisku dzimumu nevienlīdzību mediju redakcijās, ar profesijas straujo un saspringto ikdienu, garajām darba stundām, kas nav ģimenes dzīvei draudzīgi priekšnoteikumi, tāpēc atgrūž sievietes.

Žurnālistikas nodaļas vadītāja Londonas City University, profesore Suzanne Franka (Suzanne Franks), kura ir autore virknei pētījumu par sievietēm žurnālistikā, norāda, ka šis pētījums ir izgaismojis ilgi pastāvošu dzimumu nevienlīdzības problēmu žurnālistikā. “Ir lieliski, ka mums ir jauns, tik plašs un visaptverošs pētījums, kas sniedz salīdzinājumu par dzimumu nevienlīdzību tik daudzās valstīs. Tas, kas nav tik labi, ir atšķirību atkārtošanās tajā, kas publicējas un kas ir atspoguļots ilustrācijās. Cerēsim, ka atkārtota šī dzimumu nevienlīdzības jautājuma izgaismošana vedinās uz pārmaiņām,” viņa saka.

Suzanne Klingnere (Susanne Klingner) ir vācu žurnāliste ar vairāk nekā desmit gadu pieredzi dzimumu nevienlīdzības jomā. Viņa, kas ir veidojusi arī vadošā laikraksta Sueddeutsche Zeitung biznesa žurnālu sievietēm Plan W, saka, ka nav izbrīnīta par to, ka Vācijas rezultāti ir tik slikti. “Katrā OECD pētījumā Vācija saņem vienu no zemākajiem novērtējumiem dzimumu līdztiesības aspektā,” viņa saka. Vienlaikus viņa pieļauj, ka rezultātam varētu būt saistība arī ar analizējamo izdevumu atlasi, jo netika analizēti tādi progresīvie izdevumi kā SZ vai Die Zeit, bet arī tas, visdrīzāk, kopainu būtiski nemainītu. Klingnere teic, ka dzimumu vienlīdzības nodrošināšana Vācijā pagaidām nav obligāta, tiesa, ir izdevumi, kā piemēram, Die Zeit, kas cenšas tuvināt redakcijā pārstāvēto vīriešu un sieviešu proporciju. Taču joprojām “95% Vācijas laikrakstu vada vīrieši”.

“Es to esmu redzējusi ļoti bieži. Jaunie speciālisti, kuri sāk strādāt ziņu organizācijā, netiek vērtēti pēc viņu snieguma, bet pēc subjektīvām sajūtām, un vecāka gadagājumā redaktori vīrieši attiecas labāk pēc jauniem redaktoriem vīriešiem, nevis sievietēm. Viņi viņus virza. Daudzas gados jaunas sievietes paliek nepamanītas, lai arī cik talantīgas nebūtu. Viņām gluži vienkārši nav tik daudz aizstāvju. Brīdī, kad mediju vadībā būs pietiekami daudz sieviešu, tas mainīsies… Ziņu mediji šajā ziņā cieš fiasko, jo uzskata, ka būt progresīvam nozīmē būt progresīviem tikai ziņu atspoguļojumā, nevis kopumā kā uzņēmumam… un konservatīvos uzņēmumos tas nerūp.” “Viņiem vajadzētu mest izaicinājumu pašiem savai domāšanai,” pārliecināta ir Klingnere.

Latvijā dzimumu nevienlīdzība gan tajā, kas veido saturu, gan tajā, par ko raksta

Žurnālistika Latvijā vēsturiski ir bijusi profesija, kurā dominē sievietes, tomēr šajā pētījumā atklājās, ka tikai 13% no visa satura četros no analizētajiem izdevumiem – Latvijas Avīze, Segodna, Delfi un Tvnet – bija parakstījušas sievietes, kamēr 32% bija vīriešu veidots saturs. Tikmēr liela daļa rakstu (54%) nedeva skaidrību par to, kas ir tiešais satura radītājs, jo 30% ziņu vispār nebija norādīts autors vai arī tās bija vietējo vai starptautisko ziņu aģentūru pārpublikācijas (24%). Attiecībā uz saturu pavadošajiem attēliem, arī te bija vērojams līdzsvara trūkums, jo mazāk nekā 10% no ilustrācijām attēloja sievietes, kamēr vīrieši tika attēloti 44% vizualizāciju.

Ja salīdzina drukātos un interneta medijus, tad secināms, ka avīzēs pastāv lielāka dzimumu nevienlīdzība. Piemēram, krieviski rakstošajā izdevumā Segodna 85% no satura bija veidojuši vīrieši, kamēr tikai 14% ziņu bija veidojušas sievietes. Latvijas Avīzē šī attiecība nebija tik krasa – 34% satura bija vīriešu veidots, 18% satura bija veidojušas sievietes. Interneta portālos tikmēr bija vērojams lielāks līdzsvars. Piemēram, Delfi tikai 6% ziņu autori bija vīrieši, kamēr 19% – sieviešu. Tvnet tikmēr tikai retos gadījumos norādīja konkrētu raksta autoru, lielākoties autora laukā norādot paša medija nosaukumu.

***

Ar citu pētījumā iekļauto valstu rezultātiem var iepazīties ŠEIT.

Šī pētījuma veikšanā iesaistījās EJO pārstavji Ana Pinto Martinjo, Paulina Pakula, Reičela Sterna, Fēlikss Simons, Karolina Līsa, Džordžija Ertza, Filips di Salvo, Līga Ozoliņa, Sandra Štefanikova, Antonio Matei, Dimitrina Jivkova Semova, Haļina Budivska, Deivids Gerbers.

Picture Credit: Kremlin Press Office