Aizvien vairāk patērētāju lieto sociālo mediju platformas, lai tajās saņemtu ziņas, liecina nesen veikts pētījums. Analīze, ko veicis Pew Research Centre, atklāj, ka 2015.gadā lielākā daļa (63%) no Facebook un Twitter lietotājiem izmantojuši šīs platformas, lai iegūtu ziņas. Tas ir būtiski vairāk nekā 2013.gadā, kad tikai 47% Facebook lietotāju un 53% Twitter lietotāju izmantoja šīs platformas šādam mērķim. Arī Google, ar tās meklētājsistēmu un Google News, ir vēl viens tehnoloģiju uzņēmums, kas veiksmīgi iegājis ziņu biznesā.

Lielās mediju kompānijas gan ir bijušas lēnas, reaģējot uz šīm digitālās attīstības tendencēm. Daži tradīcijām bagāti mediju uzņēmumi, kā piemēram, New York Times un National Geographic nesen ir sākuši izplatīt saturu tieši Facebook platformā. Citi, tai skaitā, Financial Times Lielbritānijā, La Stampa Itālijā un El Pais Spānijā, sadarbībā ar Google ir sākuši Digitālo ziņu iniciatīvu (Digital News Initiative).
Vai tas ir līgums ar velnu? Šķiet, par to vēl pāragri sniegt viennozīmīgu atbildi, tomēr jaunas raižu grumbas ir iezīmējušās daudzu pazīstamu mediju pesimistu sejās, liekot tiem izskatīties vecākiem kā iepriekš.

Pavisam noteikti tajā, ka reiz spēcīgi un vismaz kaut kādā mērā neatkarīgi mediju dinozauri – tradicionālās laikrakstu izdevniecības – nonāks “tīņu gigantu” (kā Cīrihes universitātes mediju pētniece Nataša Džasta (Natascha Just) sauc Amazone, Facebook, Google & Co) rokās, ir saskatāmas briesmas. Mēs arī zinām, ka tie, kas patērē ziņas galvenokārt sociālajos tīklos, ievērpj sevi kokonā un, galu galā, attopas ieslēgti “filtru burbulī” (Eli Pariser), ļaujot citiem lietotājiem, Facebook draugiem un algoritmiem, izlemt, kuras realitātes drupačas viņi var redzēt.

Ilgtermiņā tas, protams, ietekmēs, kurus medijus sabiedrība vispār redzēs un, ne mazāk svarīgi, kā dažādi mediju zīmoli tiks uztverti.

Pew Research Centre piedāvā arī jaunus datus par uzticēšanos medijiem. Pētnieku komanda Eimijas Mičellas (Amy Mitchell) vadībā analizēja uzticēšanos labi zināmiem ASV mediju zīmoliem trīs dažādās vecuma grupās – starp tūkstošgades jeb “Millenials” paaudzi (iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 33 gadiem), “X paaudzi” (iedzīvotāji vecumā no 34 līdz 49 gadiem) un “baby boomers” jeb pēckara paaudzi (iedzīvotāji vecumā virs 50 gadiem). Pārsteidzoši, ka uzticēšanās mediju zīmoliem ir praktiski vienāda visās vecuma grupās. Mazāk pārsteidzoši – cik zems ir šis uzticēšanās līmenis.

Atsaucoties uz Mičellas pētījumu, starp tradicionālajiem nominantiem-medijiem (New York Times, Washington Post, TV tīkliem ABC, CBS, NBC, CNN un BBC), kuri visās vecuma grupās bauda “vairāk uzticēšanos nekā neuzticēšanos”, ir arī Google News. Tikmēr amerikāņi visās vecuma grupās apgalvo, ka neuzticas Buzzfeed, kā arī sarunu šovam, ko vada labējais populists Rašs Limbau (Rush Limbaugh).

Respondentiem pētījuma ietvaros bija jāatbild, vai viņi uzticas/neuzticas kādam mediju zīmolam vairāk/mazāk kā citam mediju zīmolam. Iegūtie rezultāti pēc dekādēm garas lejupslīdes norāda uz vēsturiski zemu žurnālistikas uzticības līmeni. Diemžēl, ne tikai ASV.

Loģiski spriežot ticības zaudēšana ir uzticēšanās zaudēšana, un tas neizbēgami  noved pie arvien sarūkošas vēlmes maksāt par žurnālistikas produktiem.

Kā tas ir iespējams, ka profesija, kurai pēc definīcijas ir jāuztver katra jauna tendence, tik ilgu laiku varēja nepamanīt acīmredzamas brīdinājuma zīmes?

Daudzi žurnālisti joprojām cenšas ignorēt to, ka viņu pašu māja deg, neraugoties uz tīmeklī realizētiem uzbrukumiem populārākajiem plašsaziņas līdzekļiem un neraugoties uz faktu, ka ne tikai PEGIDA (Patriotiskie eiropieši pret Rietumu islamizāciju) sekotāji ielās apdzied “melīgo presi”.

Skaidrojums kolektīvajai galvu paslēpšanai smiltīs var būt meklējams sociālajā psiholoģijā un uzvedības ekonomikā – proti, ļoti iespējams, ka paši žurnālisti dzīvo “filtru burbulī”, jo lielākā daļa redakciju nerunā par medijiem un žurnālistiku un liela daļa žurnālistu turpina kultivēt aizspriedumus par pētniekiem.

Īsāka šī raksta versija ir publicēta vācu valodā, izdevumā Schweizer Journalist Nr. 8+9/2015. Raksta autors Stefans Russ-Mols ar Stiftung Pressehaus NRZ atbalstu pētījuma nolūkos atrodas Stenfordas universitātē Kalifornijā.

Avoti:
Michael Bartel et al. (2015): The Evolving Role of News on Twitter and Facebook, Pew Research Centre, http://www.journalism.org/2015/07/14/the-evolving-role-of-news-on-twitter-and-facebook/
Amy Mitchell et al. (2015): Millennials No Less Trusting (or Distrusting) of News Sources, Pew Research Center, http://www.journalism.org/2015/07/14/the-evolving-role-of-news-on-twitter-and-facebook/
Eli Pariser (2011): The Filter Bubble. What the Internet is Hiding from You, New York: Penguin Press

Foto kredīts:  Nikita Kashner, Flickr Creative Commons