Uzticamāki kā laikraksti? Izklaides un smalko aprindu žurnāls “Privātā Dzīva” ir žurnāls ar vieniem no labākajiem pārdošanas rādītājiem Latvijā.

Laikraksti Latvijā ķepurojas. Auditorija tiem arvien vairāk un vairāk neuzticas un pārmet īpašnieku politisko interešu virzīšanu.  To reklāmas ieņēmumi krītas, jo reklāmdevēji savu naudu novirza uz augošo digitālo mediju sektoru. Taču neraugoties uz drūmo raksturojumu, ir drukāto mediju segments, kas Latvijā ir veiksmīgs. Tie ir žurnāli.

Žurnāli, īpaši, jauniešu auditorijai adresētie izdevumi ar zinātnisku un vēsturisku ievirzi, kā arī uz pieaugušo auditoriju orientētie vietējo slavenību žurnāli, pārdošanas rādītāju ziņā pārspēj Latvijas nacionālos dienas laikrakstus, nedaudz mīkstinot drukāto mediju lejupslīdes tendenču ainu. Aug arī ziņu, dzīvesstila, speciālo interešu un hobiju, kā arī veselībai veltīto žurnālu popularitāte, liecina pēc Preses Serviss un Narvesen pasūtījuma veikts SKDS pētījums.

Populārākie žurnāli regulāri pārspēj nacionālos laikrakstus. Baltijas mediju veselības pētījums, kas veikts Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re: Baltica vadībā, daudziem žurnāliem ir fiksējis stabilus vai pieaugošus pārdošanas un peļņas rādītājus, kamēr laikrakstu apgrozījums kopumā ir samazinājies un arī virkne izdevēju ziņo par zaudējumiem.

Asociētā profesore, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne skaidro, ka latvieši (īpaši, latviešu valodā runājošie) vairāk lasa žurnālus nevis avīzes, jo uzskata tos par “iedvesmojošākiem” un atbilstošākiem ikdienas dzīvei, vai arī tie vismaz rada ilūziju, ka tādi ir.  Lasītāji uzskata laikrakstus un ziņu portālus par drīzāk “politiski ietekmētiem” vai tādiem, kas ir “piepildīti ar virspusēju informāciju, kurai ir īss derīguma termiņš”, norāda A.Rožukalne.

Tikmēr lasītājiem ir daudz pozitīvāks viedoklis par žurnāliem. Tie lasītājuprāt “piedāvā iedvesmu un regulāru atbalstu”. “Tas piešķir žurnāliem papildu vērtību, jo tie informē gan par dzīvesstilu, gan ambīcijām. Šī informācija palīdz lasītājiem pieņemt svarīgus lēmumus,” skaidro mediju pētniece.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka 2015.gadā Latvijā bija 322 žurnāli, kuru kopējā tirāža gada griezumā bija 29,3 miljoni kopiju. Žurnālu pārdošanas un auditorijas rādītāji pēdējos trīs gados ir bijuši stabili. Balstoties uz jaunāko Baltijas mediju veselības pētījumu par 2014.-2015.gadu, pieci pārdotākie dzīvesstila žurnāli – Ieva, Privātā Dzīve, Kas Jauns, Ievas Stāsti un Ievas Virtuve, regulāri pārspēj laikrakstus. Šie izdevumu darbojas arī internetā, taču šī raksta ietvaros ir ņemtas vērā tikai drukāto izdevumu tirāžas.

Reiz populāras avīzes zaudē auditorijas uzticību

Ziņu žurnāls Ir, kas tika izveidots 2010.gadā, šobrīd jau pārdošanas rādītāju ziņā pārspēj reiz pārdotāko latviešu valodā iznākošo laikrakstu Diena.

Savulaik viena no populārākajām avīzēm “Diena” ir zaudējusi auditorijas uzticību un lasītājus.

Balstoties uz TNS Latvia datiem, Ir nedēļas izdevuma kopējā auditorija (cover max) sasniedz 70 000. Tikmēr pēdējo deviņu gadu laikā Dienas tirāžas ir nokritušas par 70% līdz aptuveni 30 000 kopiju lielai ikdienas tirāžai (tiesa, Latvijas mediju praktiķi šaubās par šo datu patiesumu un tiek uzskatīts, ka patiesie rādītāji ir ievērojami zemāki). 2015.gadā Diena ziņoja par aptuveni 60 000 eiro lielu peļņu.

Stāsts par Dienas lejupslīdi ir Latvijai visai raksturīgs. Daudzi kādreizējie laikraksta lasītāji ir pārliecināti, ka šis liberālais dienas laikraksts zaudēja savu neatkarību 2010.gadā, kad īpašumtiesību kontrolpakete nonāca ar politiskajām aprindām saistītā vietējā nekustamo īpašumu attīstītāja Viestura Koziola rokās. Tobrīd arī daļa redakcijas darbinieku pameta darbu laikrakstā un izveidoja Ir. Lasītāji, šķiet, ir sekojuši aizejošajiem Dienas darbiniekiem, jo Dienas tirāžas ir turpinājušas kristies, kamēr Ir tirāžas ir tupinājušas augt.

Šobrīd lielākais un pārdotākais nacionālais laikraksts Latvijā ir Latvijas Avīze, kas ikdienu pārdod vidēji 15 000 kopiju. Šis ir arī vienīgais nacionāla mēroga latviešu valodā iznākošais laikraksts, kas vēl strādā ar peļņu. Tikai krievu valodā iznākošais nedēļas izdevums MK – Latvija, kas pārdod vidēji 45 000 numura kopijas, pārdošanas apjomos var mēroties ar Latvijas Avīzi.

Arī sarūkošais Latvijas iedzīvotāju skaits nepalīdz vietējai izdevējdarbības nozarei. Latvijas iedzīvotāju skaits šobrīd sasniedz 2 miljonus, kas ir par aptuveni 6% zemāks nekā 2000.gadā. Šo kritumu, atsaucoties uz Apvienoto Nāciju organizāciju, lielā mērā veicinājusi iedzīvotāju emigrācija.

Aptuveni trešā daļa Latvijas iedzīvotāju ir krievvalodīgie, kas nodrošina krievu laikrakstu, īpaši, nedēļas izdevumu, tirgu. Atsaucoties uz CSP datiem 2015.gadā Latvijā bija 252 avīzes (204 no tām latviešu valodā iznākošas). No tām 20 ir dienas laikraksti, no kuriem 12 iznāk latviešu valodā, bet 8 – krievu valodā. Kopumā lokālie un reģionālie laikraksti ir plašāk lasīti nekā nacionālie dienas laikraksti. Taču jāpiebilst, ka lielākajai daļai laikrakstu ir arī savas interneta platformas.

Foto: Žurnāla “Privātā Dzīve” vāka ekrānšāviņš