Ukraiņu žurnālisti un sociālie aktīvisti cīnās pret to, kas viņuprāt ir izkropļotas un neprecīzas informācijas lavīna, ko par notikumiem Ukrainā izplata Krievijas mediji.

Ukrainas mediji ir sastādījuši sarakstus ar informāciju un faktiem, kas viņuprāt ir Krievijas mediju saturā cirkulējošie meli. Vairāku vadošo Ukrainas mediju kompāniju vadītāji ir nosūtījuši vēstuli saviem Krievijas kolēģiem, aicinot būt objektīviem, ziņojot par notikumiem Ukrainā.

Ir sākts jauns datu apkopošanas projekts StopFake, kura uzdevums ir darboties kā ātrajai melīgas informācijas atspēkošanas vienībai, labojot neprecīzas ziņas par Krimas krīzi un notikumiem Ukrainā. Šo interneta vietni ir izveidojuši Eiropas Žurnālistikas observatorijas Ukrainas partneres, Kijevas Mohila akadēmijas nacionālās universitātes Žurnālistikas un digitālās nākotnes studiju programmas absolventi. Vietne piedāvā saturu krievu un angļu valodā. Krievu valodas versija ir vērsta uz krievvalodīgo Ukrainas un tuvākā reģiona auditoriju, kas, visdrīzāk, regulāri skatās krievu TV ziņas, bet angļu valodas versija ir vērsta uz Rietumu žurnālistu un citu ieinteresēto auditoriju.

Šī vietne ir daļa no plašākas kampaņas: 5.martā lielākās Ukrainas mediju nevalstiskās organizācijas publicēja aicinājumu ārvalstu medijiem, mudinot viņus uzmanīties no Kremļa izplatītās antiukrainas propagandas, un uzsvēra, ka daudzas ziņas par Ukrainu, ko piedāvā Krievijas mediji, ir nepatiesas.

Piemēram, viens Krievijas TV sižets stāstīja par ukraiņu bēgļu pūļiem, kuri meklē patvērumu Krievijā. Lai to ilustrētu tika rādītas garas automašīnu rindas pie Ukrainas un Krievijas robežas. Taču izrādījās, ka šis video bija uzņemts pie Ukrainas un Polijas robežas: Shehyni kontrolpunkta uzraksts ir redzams video kadros. Cits televīzijas kanāls, Russia 24, savos sižetos rādīja kadrus ar protestētājiem Kijevas centrā, taču apgalvoja, ka tas notiek Simferopolē, Krimas reģiona galvaspilsētā.

Krievijas mediji protestētājus pasniedz kā “radikāļus” un “ekstrēmistus” un ir vairākkārt minējuši, ka labējie radikāļi izraisa valstī vardarbību.  Kad spriedze no Kijevas pārvietojās uz Krimu, informācija par krīzi Krievijas medijos kļuva vēl neobjektīvāka.

Daudzi Ukrainas žurnālisti uztraucas, ka krievu mediji spēj ietekmēt arī rietumu sabiedrības viedokli. Piemēram, Rietumu mediju ziņās par notikumiem Ukrainā parādās apgalvojums, ka protestus organizē un vada ultralabējas radikālās grupas, kas, saskaņā ar daudzu ukraiņu nacionālisma pētnieku zinātnisko darbu rezultātiem, nav pareizs.

Pašpasludinātās prokrieviskās iestādes Krimā jau ir atslēgušas vairākus Ukrainas televīzijas kanālus, aizstājot tos ar Krievijas kanāliem, tikmēr daži Ukrainas politiķi nesen ierosināja, ka parlamentam būtu jāliedz Krievijas kanālu translēšana Ukrainā.

Viens Kijevā bāzēts kabeļtelevīzijas un interneta pakalpojumu sniedzējs Lanet jau paziņojis par triju Krievijas TV staciju izņemšanu no piedāvāto kanālu klāsta, pamatojot to ar “agresīvas propagandas pārraidīšanu, naida kurināšanu un aicinājumiem uz karu”.

Foto kredīts: Ivan Bandura / Flickr Cc