Telekompānijas mums piedāvā milzīgu klāstu dažādu programmu, taču reizēs, kad patiešām gribās noskatīties ko vērtīgu un kvalitatīvu, nākas secināt, ka tiek rādīts viskautkas, tikai ar to kvalitāti ir, kā ir.

Raidlaiku aizpilda „tukša pļāpāšana”, dažādi šovi, filmas, turklāt tās pašas jau trešo reizi šajā gadā, vēl pa vidu milzum garas reklāmas pauzes, kurās rāda gaužām zemas kvalitātes reklāmas. Tā domā daudzi, arī mediju un publisko attiecību pētniece, Liepājas universitātes un RISEBA viesprofesore, žurnāliste un publiciste Sandra Veinberga.

Savā blogā sandraveinberga.lv viņa norāda, ka situācija būtiski neuzlabojas, jo visur kā būtiskāki tiek vērtēti kvantitatīvie auditorijas dati, nevis kvalitatīvie rādītāji. Tomēr ir cerība, ka telekompānijas būs spiestas sākt domāt arī kvalitātes virzienā… vismaz Zviedrijā.

Tur līdzīgi kā dažādām precēm un pakalpojumiem, arī televīzijai tiek noteikts kvalitātes indekss (Svenskt Kvalitetsindex). Šāds klientu viedokļa mērījums Zviedrijā tiek veikts jau kopš 1989.gada, taču televīzija pēc šīs sistēmas šogad tiek vērtēta pirmo reizi. Turklāt mērījums parādījis TV kanāliem gaužām neglaimojošu ainu – televīzija pieder pie jomām, ar kuru piedāvājumu patērētāji ir visvairāk neapmierināti. Vairāk par šo mērījumu vari uzzināt S.Veinbergas blogā, kurā vari sekot līdzi arī citiem mediju žurnālistikas un mediju pētniecības jautājumiem.