Tikai nedēļu pirms valsts apvērsuma mēģinājuma grupa turku žurnālistu sāka kampaņu “Es esmu žurnālists! Žurnālistika nav noziegums!”, iestājoties par preses brīvību. Laikraksti un interneta ziņu portāli, kuri piedalījās kampaņā, publicēja reklāmas, sakot: “Vai tu zināji? Žurnālistika nav noziegums”, kā arī izplatīja paziņojumu par mediju brīvības situāciju Turcijā.

Tikai dažas nedēļas vēlāk daudzi no šiem izdevumiem vairs nedarbojas, jo Turcijas prezidents Redžeps Tajjips Erdogans pēc neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma tos ir slēdzis. Slēgto izdevumu vidū ir laikraksti Yarina Bakış, Özgür Düşünce, Meydan un Taraf, kā arī interneta portāls Haberdar un kurdus atbalstošā ziņu aģentūra DİHA.

Kampaņa Turcijas žurnālistu un preses brīvības aizstāvībai.

Preses brīvība Turcijā jau pirms valsts apvērsuma mēģinājuma pasliktinājās. Žurnālisti jau bija pieraduši pie valdības draudiem, arestiem un cenzūras un regulāras ziņu vietņu bloķēšanas vai slēgšanas. Jaunākais Reportieri bez robežām publicētais Preses brīvības indekss Turciju ierindoja 151.vietā, tikai nedaudz virs Tadžikistānas.

Naktī, kad notika apvērsuma mēģinājums, daudzi turku mediji nolēma nostāties valdības pusē. TV kanāli neievēroja militāristu norādījumus un turpināja apraidi. Tā Erdogans un citi valdošās Taisnīguma un attīstības partijas (AKP) pārstāvji ieguva platformu; Erdogans, izmantojot Facetime, zvanīja CNN  Türk vadītājam, lai aicinātu turkus uz nacionālo pretošanos ielās.

Vienlaikus, pieeja sociālajam tīklam Twitter tika bloķēta, tiesa, salīdzinoši īsu brīdi, jo drīz vien pieeja Twitter tika atjaunota, lai Erdogans ar tās starpniecību varētu izplatīt savus vēstījumus, interneta izdevumā The Daily Dot raksta turku zinātnieks Efe Kerems Sozeri.

Dienu pēc apvērsuma mēģinājuma Turcijas telekomunikāciju regulators (TİB) bloķēja vairāk kā duci interneta ziņu vietņu un tajā pašā nedēļā (20.jūlijs) Erdogans izsludināja trīs mēnešu ārkārtas stāvokli valstī un daļēji apturēja Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu. Kopš tā brīža turku valdība var izdot dekrētus, kuriem ir likuma spēks. Piemēram, dekrēts Nr. 688, ko aizvadītajā nedēļā parakstījis prezidents, ļauj jebkuram valdības loceklim izdot rīkojumu par jebkuras mediju organizācijas slēgšanu, ja tas uzskata, ka medijs apdraud valsts drošību.

Pēdējo nedēļu laikā 16 televīzijas kanāli, 23 radio stacijas, 3 ziņu aģentūras, 45 laikraksti, 15 žurnāli un 29 izdevniecības, kurām bija saistība ar Gulena kustību, ir slēgtas. Kustības izveidotājs, ASV dzīvojošais garīdznieks Fethullahs Gulens tiek vainots apvērsuma mēģinājuma organizēšanā. Atsaucoties uz Žurnālistu aizsardzības komiteju (Committee to Protect Journalists, CPJ), pēdējā mēneša laikā 48 interneta ziņu raksti, tai skaitā, Lielbritānijas izdevuma Independent raksts par Erdogana dēlu,  ir cenzēti.

Varas iestādes 107 žurnālistiem ir izdevušas aresta orderus par “līdzdalību teroristiskajās organizācijās”. Precīzāk, par piederību Gulena Teroristiskajai organizācijai (Fetullahçı Terör Örgütü, FETÖ).

Atsaucoties uz P24, vietējo neatkarīgo interneta ziņu platformu, 30 no šiem žurnālistiem ir jau arestēti. Šo žurnālistu vārdus publicēja valdību atbalstošie mediji un AKP sekotāji Twitter platformā. Aizturēto žurnālistu vidū ir Bulents Mumajs, ilggadējs lielākā laikraksta Hürriyet  darbinieks, kurš AKP valdības spiediena rezultātā tika atbrīvots no darba jau 2015.gada nogalē. Kopš tā laika viņš strādāja universitātē un kā brīvais žurnālists rakstīja dažādiem izdevumiem, tai skaitā, vācu medijiem. Dienā, kad viņš Twitter paziņoja, ka dosies uz prokuratūru, lai sniegtu liecības, policija viņu aizturēja. Twitter platformā viņš arī dalījās ar attēlu, kurā redzama Turcijas Žurnālistu asociācijas biedra karte un rakstīja: “Šī ir vienīgā organizācija, kuras biedrs es esmu.” Mumaju atbrīvoja pēc četrām dienām. Izmeklēšana pārējo žurnālistu lietās turpinās.

Aizturēti ir arī kurdu žurnālisti, kuri publicētajos sarakstos pat nebija minēti. Viņu vidū arī sieviešu ziņu aģentūras JİNHA žurnāliste Zehra Dogana, kura tiek vainota par dalību “teroristu organizācijā”. Dažas dienas vēlāk ietekmīgākā kurdu dienas laikraksta Azadiya Welat žurnālists Zeinels Abidins Buluts tika arestēts. 2.augustā Dijabakiras lidostā policija aizturēja Hūļiju Karakaju, žurnāla Özgür Halk atbildīgo redaktori. Tajā pašā dienā tika aizturēts arī ziņu aģentūras DİHA reportieris Mehmets Arslans un viņa sieva Nizametina Jilmaza,  Özgür Gündem un Azadiya Welat izplatītāja. Tālāk jau pēc 43. pieejas bloķēšanas reizes kurdu ziņu aģentūrai DİHA, TİB bloķēja pieeju arī ziņu aģentūrai JİNHA.

Atsaucoties uz žurnālistu savienību DİSK Basın-İş, arestēto mediju darbinieku skaits ir sasniedzis 64, Galvenais preses un informācijas direktorāts (BYEGM) 330 žurnālistiem ir anulējis preses kartes.

Kopš 15.jūlija vairāk kā 60 000 ierēdņu, tiesnešu, skolotāju, policistu un karavīru ir atbrīvoti no darba. Vairāk kā 1500 universitāšu dekānu izteikts rīkojums atkāpties no amata, simtiem akadēmiķu un zinātnieku atlaisti. Daļai no viņiem, neuzrādot nekādus pierādījumus, rīkojums pamatots ar piederību “teroristiskajai organizācijai” FETÖ/PDY.

Vēršanās pret akadēmiķiem un žurnālistiem ir pārvērtusies par raganu medībām. Žurnālistu aizsardzības komiteja uzsvērusi, ka “turku žurnālistiem nevajadzētu maksāt par virsnieku nelikumīgajiem mēģinājumiem gāzt valdību”.

Turcijas ielās cilvēki joprojām iet demonstrācijās, taču tie ir ne tikai Erdogana atbalstītāji. Opozīcijas partija CHP 24.jūlijā Stambulā, Taksim laukumā organizēja plašu mītiņu, kurā partijas vadītājs Kemals Kiličdaroglus vairākkārt uzsvēra apdraudēto preses brīvību Turcijā. Viņš arī nosodīja valsts apvērsuma izmantošanu par attaisnojumu “raganu medībām”: “Valsti nevajadzētu vadīt dusmām un atriebei… Spīdzināšana, slikta izturēšanās, apspiešana, iebiedēšana var novest tikai līdz tautas iniciētam apvērsumam. To nedrīkst pieļaut,” viņš uzsvēra.