Reizēm klusu, reizēm ar lielu pompu – Latvijas auditorijai arī 2013.gadā tika piedāvāti jauni mediji. Tie seko jau pazīstamajām tradīcijām, vai spēj radīt unikālu saturu un pamazām mainīt esošo mediju sistēmu? Prognožu nebūs, šoreiz par trīs tendencēm.

Copy – paste stratēģija
Populārākā jauno produktu veidošanas stratēģija, novērojama katru gadu un visās jomās. Arī viena no galvenajām mediju veidošanas pieejām Latvijā (ja neatdarina kādu vietējo, tad piemēro savām iespējām citu valstu veiksmes stāstu), atbildīga par daudzu līdzīgu un no biznesa viedokļa neefektīvu mediju diezgan izmisīgu drūzmēšanos vienas un tās pašas auditorijas priekšā un arī pēc nedaudzu spēcīgu reklāmdevēju naudas.

Interneta ziņu portāls Focus.lv. Vēl viens ikdienas ziņu avots latviešu un krievu valodā. Sāka ar lielu reklāmas kampaņu. Pirmajā acu uzmetienā portāls, kas sacenšas ar citiem (delfi.lv, tvnet.lv, apollo.lv), strukturāli ļoti līdzīgiem ziņu portāliem un ik pa laikam lietotāju aptaujās varētu jautāt auditorijai, kā tai patīk dizains vai satura izkārtojums. Saturiski attīstījās, piesaistot profesionālus žurnālistus un redaktorus, aktīvi cenšoties atrast oriģinālas satura nišas un sniedzot plašāku informāciju par notikumiem kaimiņvalstīs, īpaši Krievijā. Šķiet, focus.lv satura veidošanas pieeja cenšas salauzt tradīciju, ka latviešu un krievu auditorijai tiek piedāvāts atšķirīgs saturs. Lielākās focus.lv izmaiņas: iekļaujot saturā aģentūru ziņas, kas lasāmas citos portālos, palielināja oriģinālu ziņu īpatsvaru. Novembrī, kad focus.lv veidotāji aktīvi strādāja atspoguļojot Zolitūdes traģēdiju, portāls gandrīz vai dubultoja auditoriju, pēc GemiusAudience datiem sasniedzot 9,75% no interneta lietotājiem Latvijā (piemēram, septembrī – 4,66%) un nokļuva GemiusAudience topa 20.vietā (septembrī – 39.vieta). Portāls pieder SIA “Silver Group”, ko vada Alens Baibekovs, viņš agrāk bijis arī firmas vienīgais īpašnieks, bet kopš 2010.gada tā pieder Jeļenai Biktaševai.

Veiksmes kopētāji šogad bijuši arī žurnālu dibinātāju vidū, šogad saskatīts potenciāls ļoti spēcīgajā izglītojošo un zinātnei veltīto žurnālu vidū. Līdzās Dānijā radītajiem “Ilustrētā Vēsture” un “Ilustrētā Zinātne” (izdevējs “Dienas Žurnāli”), Vācijas licencētajam “Geo” (izdevējs “Lilita”), amerikāņu “National Gographic” (tā licence pieder “AGL Periodika LV”, kas ir Lietuvas izdevniecības “Alma Littera” filiāle Latvijā) nostājušies divi jauni izdevumi. “Planētas noslēpumus” izdod a/s “Lauku Avīze”, savukārt jauna izdevniecība “Go Media” ieguvusi britu izdevēja Imagine Publishing žurnāla “How it Works” licenci, ko Latvijā izdod ar nosaukumu “Uzzini!”. Izdevniecība “Go Media” uz pusēm pieder Gunai Spuravai un Lietuvas firmai UAB “On Media”.

Mūsu auditorija – sievietes
Vairāki jauni mediji orientējas uz stabilo sieviešu auditoriju, kurai seko arī liela daļa no spēcīgākajiem reklāmdevējiem.

Digitālais žurnāls Lillā. Dibināts 2012.gada beigās,  spilgtā uznāciena dēļ par sevi pārliecinājis 2013.gada laikā. Viens no retajiem jaunajiem mediju produktiem, kas piedzima jau gatavs. Saturiski pārdomāts. Izstrādāts kā zīmols. Necieš no ilūzijas, ka kvalitatīvu mediju var uzturēt bez nopietnām investīcijām saturā un formā. Galvenais tā eksperiments – piedāvāt žurnālu lasīšanai dažādās digitālajās ierīcēs, vienlaikus ļaujot izbaudīt to satura uztveres priekšrocības.

Saturiski ietver sievietēm adresētās lasāmvielas karstāko vēlēšanos – gribu, lai mani saprot manis pašas kontrolētā veidā. “Lillā” struktūra atkārto lielāko sieviešu žurnālu populārās rubrikas, piedāvājot vēl vienu versiju par labu un skaistu dzīvi. Žurnālā maz pretrunu, dominē baudas, izjūtas, noskaņas… Saturu veido pieredzējuši autori. Kā informē redakcija, “Lillā” jau ir vairāku tūkstošu lasītāju liela auditorija. “Lillā” lielu uzmanību pievērš dizainam, tam ir potenciāls kļūt par kāda sabiedrības slāņa stila daļu.

Portāls Monday.lv pieder sievietēm adresētajiem jaunajiem medijiem un iederas arī nākamajā tendencē – oriģinālajās mediju nišās. Neved sievietes sapņu pasaulē, jo uztver lasītājas nopietni. Ja sievietes strādā vissarežģītākajos darbos, pieņem visgrūtākos lēmumus, tad ar viņām par to ir vērts runāt, jā, ar gudrajām, čaklajām, spējīgajām “lietišķajām” sievietēm, kuras daudz strādā un neizvairās no reālās dzīves arī mediju satura izvēlē. Viņām interesē viss un ir svarīgi, ja kāds ar viņām sarunājas viņu līmenī. Monday.lv spēks ir gudrs saturs un ne mazāk gudra auditorija.

Mediju formātu sajukuma laikā jāpiemin dažas jaunas interneta vietnes, kuras diezin vai var pretendēt uz medija statusu, jo līdzinās blogam vai citus pakalpojumus pavadošai informācijai, tomēr – ja paveiksies, dažu gadu laikā var kļūt par nopietniem mediju vides dalībniekiem.

Mia.lv iet blogosfērā pierasto un pieņemto personiskās uzticēšanās veidošanas ceļu. Tā saturs ir daudzveidīgs un parocīgi izvietots, taču pašdarbnieciski plakans. Portāls vairāk atgādina vietu, kas cenšas piesaistīt skaistumkopšanas kursiem – pēc apraksta spriežot, tā ir portāla veidotāju ekspertīzes joma.

Buduars.lv sevi sauc par “tikšanās vietu sievietēm ap un pēc 40”. Tā veidotājas ir trīs jaukas sievietes, kuras vēlas ļoti daudz dot citām, tāpēc piedāvā ārkārtīgi dažādas tēmas ļoti mainīgā saturiskā kvalitātē. Uzrunājošais stils un draudzeņu loka sajūta rada uzticību un vēlmi parunāties, bet par sniegto padomu kvalitāti reizēm vajadzētu šaubīties.

StilsBeztabu.lv ir vēl viena līdzīga skaistas un aizraujošas dzīves versija, aiz kuras stāv TV3 pieredzi uzkrājusī Gundega Skudriņa. Viņai patīk viss, kas ir skaists un kvalitatīvs, tāpēc patērētājsabiedrības baudas interenta vietnē pasniegtas gaumīgi, ar izdomu, skaisti. Ja tā nebūtu, rastos iepaids, ka vietne ir personalizēts pielikums TV un citiem projektiem. Kāpēc gan ne, ja saturs nav sliktāks par daudzos stila, modes un interjera žurnālos redzēto?

Valdzinošās nišas
2013.gadā Latvijā izveidoti arī pēc satura unikāli mediju produkti. To vidū jāpiemin divi radio kanāli – Boom FM un Radio Rīga.

Boom FM ir radio jomā ļoti pieredzējušā Kaspara Upaciera (Ufo) projekts, kas piedāvā dažādus raidījumus, bet tā atpazīstamības ķīla visa gada garumā bijis aktieris Artuss Kaimiņš un viņa vadītā “Suņu Būda”. Projektu var uzteikt par enerģisku ironiska mediju satura aizlaistā laukā rušināšanu. Kaitinošie raidījumi, kuros Kaimiņš neslēpti pārstāv vienīgo pareizo viedokli, ir pārsteidzoši labi sagatavoti. Ja jau kritiskās domāšanas paraugs izskatās tieši tā, lai būtu – nav taču pārāk liela izvēle, vai ne? Boom FM savā apskāvienā pieņēma arī kā skabarga mīkstā vietā funkcionējošo “Panu Kleksi”, aiz kura vārda dzīvo žurnālists Māris Zanders, jo no viņa komerciāla komforta dēļ atteicās Radio SWH.

Radio Rīga 94.5 FM nozīmē vēl vienu radio kanālu, kurā klausāmi labi raidījumi, pieredzējuši profesionāļu vadībā un mūzika, kas atšķiras no tās “visiem visur populārās”, kas citos komercradio. “Radio Rīga”, kas pieder Kristapam Zīdam, apstiprina zināmo, ka kvalitatīvs saturs un sajūsma twiter.com nenozīmē milzīgu auditoriju un biznesa veiksmi – pēc TNS Latvia datiem “Radio Rīga” 2013.gada rudenī aizņēma 0,4% no radio klausīšanā laika daļas, piesaistot 26 000 jeb 1.4% no radio klausītājiem.

Neparastākā nišā iekārtojās biedrības “Forum of Latvian Design” portāls fold.lv, kas stāsta par dizainu, arhitektūru, reklāmu un vēl citām jomām “radošo industriju” apdzīvotajā pagalmā. Mediju finansē LR Kultūras ministrija un Kultūrkapitāla fonds, fold.lv cenšas aptvert dizaina jomas notikumus un kā līdzvērtīgs spēlēties pasaules profesionāļu rotaļu laukumā. Vizuāli un saturiski aizraujošs, līdzinās kvalitatīvam blogam.

Biznesam un cilvēkiem biznesā nopietni pievērsies jaunais žurnāls “Ir Nauda” (pieder “Ir” izdevējam a/s “Cits Medijs”). Stāsti par biznesa cilvēkiem, padomi, procesu apskats bez pretrunām un konfliktiem vairāk sniedz atbalstu, sarunas iemeslu un uzmundrinājumu, retāk dodot iespēju piedzīvot izglītojošas atklāsmes.

Jaunienācēji mediju tirgū ir svarīgi, tomēr būtiskākā izaugsme bija vērojama citur – kultūras portālu grupā, kurā satura kvalitātes izrāvienu piedzīvoja Satori.lv. Savukārt TV kanālu pārkārtošanās MTG paspārnē nesa atziņu par vienveidīgas izklaides neapturamu dominēšanu. Savu ceļu vairāk vai mazāk pārliecinoši meklēja sabiedrisko mediju portāls lsm.lv., nenovīdības vilni pat pirms piedzimšanas pārlaida jaunajiem klausītājiem paredzētais pieci.lv un tā topošā versija LR5.

Arī 2014.gadā nāks klajā jauni mediji. Ja gribat atbildi uz sākumā uzdoto jautājumu – nē, Latvijas mediju sistēmu 2013.gada jaunienācēji nemainīja, jo centās iejusties esošajā!

Foto kredīts – Magnus A. / Flickr Cc