Pēdējo mēnešu laikā Polijas jaunievēlētais konservatīvais parlaments ir atlaidis sabiedriskās televīzijas un radio vadību, iecēlis tās pēctečus un slēdzis televīzijas programmas, kas ir bijušas kritiskas pret to politiku. Tas ir paziņojis arī par plāniem palielināt valsts uzraudzības pilnvaras pār medijiem.

Šīs darbības, kas sekoja pagājušā gada nogalē izdarītajiem grozījumiem Polijas sabiedriskā radio un televīzijas likumā, ir izraisījušas demonstrācijas un starptautiskus apvainojumus, tai skaitā, bezprecedenta Eiropas Savienības komisijas uzraudzību. Tomēr neraugoties uz plašo kritiku, Polijas vadošā partija ir paziņojusi, ka tas ir tikai sākums viņu īstenotajai mediju reformai.

Attiecības starp politiķiem un medijiem Centrāleiropā un Austrumeiropā nekad nav bijušas vienkāršas. Sabiedriskā radio un televīzijas politizēšana ir viens no centrālajiem sāpju objektiem. Ikviens Polijas parlamenta sasaukums starp 1989. un 2015.gadu ir ticis vainots par to, ka izmanto sabiedriskos medijus kā politiskās propagandas instrumentu.

Tomēr pat zinot visu šo priekšvēsturi, vēriens, ar kādu tik īsi pēc ievēlēšanas pagājušā gada novembrī sācis darboties jaunievēlētais parlaments, ir pārsteidzis gan vietējos, gan starptautiskos novērotājus.

Parlamentam tagad ir tiesības iecelt mediju vadošos darbiniekus
Nesen veiktie grozījumi sabiedrisko mediju likumā padarīja iespējamu situāciju, ka parlaments varēja atbrīvot no amata sabiedriskās televīzijas un radio vadību un tās vietā iecelt parlamentam draudzīgus publicistus vai pārstāvjus no izteikti konservatīvi orientētiem medijiem. Mediju tīrīšana ir novedusi pie tā, ka labi zināmi un atzīti žurnālisti un ziņu vadītāji iesniedz atlūgumus. Tiek sagaidīts, ka notiks arī programmas izmaiņas, jo populāri televīzijas un radio raidījumi, kuri ir zināmi ar savu kritisko attieksmi pret varas pārstāvjiem, varētu tikt slēgti vai arī aizvietoti.

Tomēr tas nav tikai jautājums par notikumu straujo attīstību un apjomu, kas padara šīs izmaiņas tik satraucošas.

Īstā problēma ir tā, ka ir pilnībā mainīts tas, kā sabiedrisko mediju vadītāji ir izvēlēti un uzraudzīti. Saskaņā ar jauno likumu, Finanšu ministrijai jebkurā laikā ir tiesības tos iecelt un atlaist. Iepriekš visas šīs procedūras veica Nacionālās Radio un televīzijas padome (Krajowa Rada Radiofonii i Telewizji – KRRiT), neatkarīga institūcija, kuras darbība ir nostiprināta valsts pamatlikumā un kas pildīja sabiedrisko un privāto elektronisko mediju uzrauga lomu Polijā.

Pārmaiņas ir izsaukušas sabiedrības dusmas un starptautisku kritiku
Jaunais kontroles modelis ir pilnīgi pretējs tam, ko Eiropas Savienība, Eiropas Padome un tādas institūcijas kā Eiropas Raidorganizāciju padome (EBU) rekomendē runājot par sabiedrisko mediju satura kvalitāti un politisko neatkarību. Aicinot Polijas prezidentu Andžeju Dudu (Andrzej Duda) neparakstīt likuma grozījumus, EBU pārstāvji atklātā vēstulē uzsvēra: “[šīs izmaiņas ir] uzbrukums institūcijai, kura vairs ilgāk nebūs neatkarīga, ja tās tiks ieviestas dzīvē. Mūsu skatījumā šis ir nopietns solis atpakaļ un tas būtiski iedragās sabiedriskos medijus.”

Šādas pašas bažas pauda Eiropas Padomes (EP) cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks, EP ģenerālsekretārs Torbjorns Jaglands (Thorbjørn Jagland), Eiropas Parlamenta pārstāvji un mediju organizācijas dažādās pasaules valstīs.

“Tādas sistēmas ieviešana, kurā valdības ministrs pēc saviem ieskatiem var iecelt un atlaist iestādes vadību un valdi, ir pretrunā ar Eiropā pieņemtajiem un iedibinātajiem sabiedrisko mediju pārraudzības principiem,” rakstīja Eiropas Žurnālistu federācijas (EFJ), Eiropas Žurnālistu asociācijas (AEJ), Reportieri bez robežām (RSF) un Žurnālistu aizstāvības komiteja (CPJ).

Reaģējot uz šo kritiku, valdošā izteikti konservatīvā partija “Likums un Taisnība” (PiS) jauno likuma grozījumu nepieciešamību pamatoja ar nepieciešamību padarīt Polijas sabiedriskos medijus “godīgus un objektīvus”.  Partija apgalvoja, ka tas ir nepieciešams pēc tam, kad iepriekšējā valdošā koalīcija bija pārņēmusi tos pilnīgā kontrolē.

Valdība plāno “transformēt” sabiedriskos medijus
Pašreizējie grozījumi no “Likums un Taisnība” puses tiek uzskatīti vien par īslaicīgu risinājumu. Pilna sabiedrisko mediju reforma tiek plānota, sākot ar 2016.gada vidu. Atsaucoties uz Pjotra Glinska (Piotr Glinski), kultūras un nacionālā mantojuma ministra apgalvojumiem, jaunais mediju likums transformēs sabiedriskos medijus, un Polijas Preses aģentūru no komerciāla uzņēmuma padarīs par “nacionālās kultūras institūciju”, kas tai nodrošinās “stabilu finansējumu un attīstības iespējas”. Pamatojoties uz valdošās partijas oficiālo pārstāvju teikto, jaunās reformas galvenie mērķi būs:

1. Izveidot Nacionālo mediju padomi, jaunu institūciju, kas kontrolēs Polijas sabiedriskos medijus. Tās locekļi tiks izvirzīti pēc tieši tāda paša principa kā esošās Nacionālās Radio un televīzijas padomes (NBC) locekļi: divus nominēs prezidents, divus – Seima (Polijas Parlamenta apakšpalāta) un vienu Senāts (Polijas Parlamenta augšpalāta).
2. Ieviest jaunu sabiedrisko mediju finansēšanas modeli (esošā licences maksa varētu tikt aizvietota ar “audiovizuālo mediju maksājumu”, lai gan joprojām nav skaidrs, kā tas varētu tikt iekasēts) un, iespējams, piesaistīt papildu finansējumu no privātajām raidsabiedrībām.
3. Mainīt to, kā darbojas pašreizējā Nacionālā Radio un televīzijas padome: šai padomei vairs nebūs mediju regulatora pilnvaras, taču tā būs atbildīga par vārda brīvības tiesību aizsardzību.

Šo ierosinājumu detaļas joprojām ir neskaidras, jo jaunais mediju likums vēl nav nodots sabiedriskais apspriešanai. Taču tas, kas ir skaidrs, šis jaunais institucionālais un tiesiskais rāmis būtiski samazinās pašreizējās Nacionālās Radio un televīzijas padomes lomu un ietekmi, taču vairos parlamenta un valdības kontroli pār medijiem, aizstājot līdzšinējos mehānismus un praksi ar tiešu valdības kontroli.

Visas šīs ar sabiedriskajiem medijiem saistītās izmaiņas, šķiet, ir nepietiekamas pēc varas izsalkušajai valdībai. Kā nākamos PiS vēlētos atgriezt Polijai (partijas vadība to sauc par “re-Polonizāciju”) valsts privātos medijus. Partijas līderi vairākkārt ir apgalvojuši, ka Polijas medijiem vajadzētu būt “daudz poliskākiem”. Tiesa, šādas pārmaiņas ir daudz mazāk ticamas, jo tās nebūtu iespējams ieviest nepārkāpjot būtiskus Eiropas Savienības pamatlikumus.

Valdība ir informējusi arī par plāniem mainīt uzraudzības likumus, lai iegūtu brīvāku pieeju digitālajiem datiem un palielinātu policijas tiesības monitorēt telekomunikāciju jomu un internetu. Janavāra izskaņā šie ierosinājumi izsauca jaunas masveida demonstrācijas dažādās Polijas pilsētās.

Vēl pirms tam (19.janvārī) Eiropas Parlamentā tika apspriesti Polijas valdības nesen pieņemtie likuma grozījumi, īpaši, tie, kas skāra medijus un Konstitucionālo tiesu. Lai arī nav zināms tas, kādas sekas šīs pārmaiņas nesīs, un arī starp esošajām Eiropas Parlamenta frakcijām  pastāv maz vienošanos, šī ir pirmā reize, kad Eiropas Parlaments ir pieprasījis situāciju uzraudzīt īpašai Eiropas Savienības komisijai.

Kopš tā pieņemšanas Eiropas Komisijā 2014.gada martā, šī ir pirmā reize, kad Eiropas Savienības Tiesību normu mehānisms ir ticis iedarbināts. Tā ietvaros tiks pētīts, vai jaunie Polijas likumi, kas skar Konstitucionālo tiesu un Polijas radio un televīzijas uzraudzību, nepārkāpj Eiropas Savienības demokrātijas pamatlikumus.

Lai arī ir maz ticams, ka Polijas valdību gaida jebkādas smagas sekas, tomēr valdošajai partijai vajadzētu uztvert šo par pirmo, taču ļoti nopietnu brīdinājumu savā virzienā.

Foto kredīts: Flickr.com, CC – Grzegorz Zukowski