Sabiedriskie mediji Eiropā bez vienotas pārvaldības stratēģijas

2017. gada 15. August • Galvenais raksts, Jaunākie raksti, Mediji un politika, Mediju ekonomika • by

Skats uz BBC Londonas redakciju. BBC ir viena no lielākajām un labāk finansētajām Eiropas sabiedriskajām raidorganizācijām Eiropā.

Šis pētījums par Eiropas sabiedriskajiem plašsaziņas medijiem (public service mediaPSM, latviski turpmāk – SPM) atklāj, ka 2008.gada pasaules finanšu krīze daļai sabiedrisko raidorganizāciju nozīmēja būtiskas stratēģiskas pārmaiņas gan šo mediju politikā un finansēšanas kārtībā, gan saturā, kamēr citus sabiedriskos medijus krīze ietekmēja nebūtiski. Dati atklāj, ka dažādās Eiropas valstīs SPM budžeti kardināli atšķiras un šīs mediju organizācijas nedarbojas pēc vienotas finanšu vai pārvaldības stratēģijas.

Eiropas Žurnālistikas observatorija (EJO) SPM budžetus, tirgus stratēģijas un to atbildīgumu (angl. accountability) deviņās Eiropas valstīs 2017.gada sākumā salīdzināja nolūkā noskaidrot, vai un cik lielā mērā sabiedrisko mediju organizācijas ir ietekmējusi ekonomiskā krīze. Pētījuma mērķis bija piedāvāt sabiedrisko mediju politikas un finanšu situācijas kopainu gandrīz desmit gadus pēc ekonomiskās krīzes.

Rezultātā Eiropas SPM budžetos un finansēšanas metodēs atklājās ievērojamas variācijas. EJO pētījums balstīts attiecīgajās valstīs dzīvojošu mediju pētnieku veiktā analīzē un publiski pieejamos dokumentos. Tas sniedz ieskatu kā lielos (Vācija, Lielbritānija, Itālija), tā vidējos (Polija, Rumānija) un arī mazos mediju tirgos (Čehija, Portugāle, Šveice, Latvija). Dažās valstīs SPM sastāv no televīzijas, radio un ar tiem saistītām digitālajām platformām, kā interneta portāliem, YouTube kanāliem un sociālo mediju lapām un kontiem, savukārt citās ietver arī valsts finansētu ziņu aģentūru. Jānorāda, ka EJO pētījums skar tikai raidorganizāciju darbību un to interneta risinājumus.

Pētījumā lietotais termins “sabiedriskie plašsaziņas mediji” (public service media) visprecīzāk atspoguļo, ka šīs mediju organizācijas mūsdienās darbojas lielākoties vairākās tehnoloģiskajās platformās, lai gan nevar nepamanīt, ka to darbību vēl arvien lielākoties nosaka sākotnējais raidorganizāciju mantojums.

Sabiedrisko mediju budžeti Eiropā atšķiras

Teju desmit gadus pēc ekonomiskās krīzes SPM budžeti Eiropā pat ļoti būtiski atšķiras un ir robežās no 20 miljoniem eiro līdz vairāk nekā 6 miljardiem eiro gadā. Vislabāk finansētais Eiropas sabiedriskais medijs ir vācu ARD, kamēr vismazāko finansējumu saņem TVR (Rumānijas Televīzija), kas 2016.gadā paglābās no bankrota.

Atšķirības ir vēl redzamākas, ja salīdzina, kāds ir SPM budžets uz vienu iedzīvotāju. Kamēr Rumānijā, Latvijā un Polijā 2016.gadā tie bija 10–12 eiro uz vienu iedzīvotāju, Vācijā un Lielbritānijā šis skaitlis bija daudz lielāks – 82 un 87 eiro uz vienu iedzīvotāju. Šveices sabiedriskais medijs šādā salīdzinājumā uzrāda visaugstāko rezultātu – 181 eiro uz vienu iedzīvotāju, taču jāņem vērā, ka tas rada saturu četrās valodās, attiecīgi arī tā uzturēšanas izmaksas ir lielākas nekā citu valstu SPM.

Atšķirīgi finansēšanas un pārvaldības modeļi

Dažās no analizētajām valstīm sabiedriskais radio, televīzija un papildu interneta platformas un kanāli veido vienu mediju organizāciju, kamēr citās valstīs radio un televīzija darbojas atsevišķi. Tā Čehijā, Polijā, Rumānijā un Latvijā sabiedriskā radio un sabiedriskās televīzijas pārvaldība notiek divos atsevišķos uzņēmumos.

Arī SPM finansēšana dažādās Eiropas valstīs notiek pēc atšķirīgiem modeļiem. Dažās valstīs izmanto ieņēmumus no fiksētām abonentmaksām, citās tiešu valsts budžeta finansējumu vai reklāmas ieņēmumus.

Vairums EJO pētījumā analizēto sabiedrisko mediju ir aktīvi reklāmas tirgus dalībnieki. Reklāmas ieņēmumi veido vairāk nekā 50% Polijas Televīzijas budžeta. Arī Itālijā komerciāli finanšu avoti, lielākoties no televīzijas reklāmas, veido aptuveni 40% RAI ieņēmumu, bet pārējo nodrošina iekasētās abonentmaksas.

Britu raidkorporācija BBC ir vienīgais no analizētajiem SPM, kam aizliegts sniegt reklāmas vai sponsorēšanas pakalpojumus. BBC pamatfinansējumu veido ieņēmumi no ikgadējās abonentmaksas, kas ir 163 eiro (£147) no mājsaimniecības, kamēr aptuveni ceturto daļu budžeta veido BBC Worldwide Ltd. ieņēmumi no BBC raidījumu un pakalpojumu pārdošanas starptautiskajā tirgū. Saskaņā ar BBC ikgadējo ziņojumu, BBC Worldwide nodrošina BBC starptautisko diennakts ziņu dienestu angļu valodā, BBC World News un BBC.com.

Šveicē sabiedriskajai televīzijai un sabiedriskajam radio pieder būtiska (aptuveni 60% radio un 30–38% TV) tirgus daļa. Tas nelabvēlīgi ietekmē šīs zemes komerciālās raidorganizācijas, kuras saskaras arī ar kaimiņvalstu – Vācijas, Itālijas, Francijas – sabiedrisko un komerciālo raidsabiedrību nopietnu konkurenci. Lai mazinātu šo nelabvēlīgo ietekmi, neliela daļa (4%) no nacionālās raidsabiedrības abonentmaksas ieņēmumiem subsīdiju veidā tiek nodota Šveices komerciālajām raidsabiedrībām.

Eiropā vislielāko finansējumu saņemošais vācu ARD ir reģionālo raidsabiedrību konglomerāts. Tā ieņēmumus veido salīdzinoši augsta abonentmaksa (raidorganizāciju maksājums Rundfunkbeitrag, kas mēnesī ir EUR 17,50 no mājsaimniecības jeb 210 eiro gadā), ko veic samērā liels mājsaimniecību skaits. Maznodrošinātās ģimenes un studenti ir atbrīvoti no šī maksājuma. Sabiedriskais finansējums veido 86% no ARD un 85% no ZDF, otra Vācijas sabiedriskā medija, budžeta.

Grafikā atspoguļota korelācija starp iedzīvotāju skaitu un sabiedrisko mediju budžetu konkrētajā valstī.

Kā redzams grafikā, SPM budžetu būtiski ietekmē iedzīvotāju skaits un valsts ekonomiskā varenība. Avoti: iedzīvotāju skaits: Eurostat, 2016; sabiedrisko mediju budžets: ARD, Vācija, 2015; BBC, Lielbritānija, 2015; RAI, Itālija, 2016; SRGSSR, Šveice, 2016; TVPPR, Polija, 2016;, ČT, Čehija, 2016; RTR, Portugāle, 2015; TVRSRR, Rumānija, 2016; LTVLR, Latvija, 2015. Valstīs, kurās radio un televīziju pārrauga atsevišķi uzņēmumi, ir izmantota abu organizāciju finanšu datu summa.

Globālā finanšu krīze un sabiedriskie mediji: kā raidsabiedrības reaģēja uz krīzi?
Vismaz īstermiņā – no 2008. līdz 2009.gadam, pasaules finanšu krīze izraisīja SPM reklāmas ieņēmumu kritumu un noveda pie abonentmaksātāju skaita krituma. EJO pētījums atklāj, ka liela daļa Eiropas sabiedrisko mediju bija spiesti mainīt savu darbības stratēģiju, lai varētu amortizēt ieņēmumu kritumu.

1. Čehija: 2008.gada krīzei bija nebūtiska ietekme

Čehija izgāja cauri ekonomiskajai krīzei salīdzinoši viegli un sabiedriskās raidorganizācijas neskāra būtiskas finansiālās grūtības. Valsts komerciālās raidstacijas gan lobēja ideju par reklāmas apjoma ierobežošanu Čehijas Televīzijā, kas noveda pie attiecīga politiskā lēmuma šajā jautājumā.
Čehijas Televīzijas galvenais finanšu avots ir abonentmaksa un ieņēmumi no komercdarbības, piemēram, reklāmas pārdošanas.

Čehijas mediju tirgus mēroga ziņā ir pielīdzināms Portugāles mediju tirgum, un arī šo valstu sabiedrisko mediju budžeti ir līdzīgi. Tiesa, Čehijas SPM algo divas reizes vairāk darbinieku nekā Rádio e Televisão de Portugal.

2. Itālija: pārmaiņas abonentmaksas iekasēšanā

Itālijas sabiedriskais medijs RAI, kura budžeta lielu daļu veido pašu nopelnītais, pēc finanšu krīzes saskārās ar lielām grūtībām. Īpaši sarežģīts bija 2009.–2010.gads, jo reklāmas ieņēmumi kritās, lai arī licences maksājumu apmērs saglabājās iepriekšējā līmenī.

RAI ieņēmumus ietekmēja arī tas, ka ļaudis izvairījās no abonentmaksu veikšanas. Līdz pat 2016.gadam abonentmaksas nesaņemšanas gadījumu skaits bija īpaši augsts – vidēji 26% (Kampānijas apgabalā tas pārsniedza pat 50%). Taču 2015.gadā premjerministrs Mateo Renci ieviesa būtiskas reformas: abonentmaksa tika sasaistīta ar mājsaimniecību elektrības rēķiniem, būtiski samazinot nemaksāšanas iespējamību. Rezultātā, lai gan vienlaikus katrai mājsaimniecībai abonentmaksa tika samazināta, 2016.gadā RAI ieņēmumi pieauga par 12,5%, liecina 2016.gada pārskats.

3. Latvija: finansējuma samazinājums un iztrūkums

Sabiedriskās televīzijas – Latvijas Televīzijas – galvenais finanšu avots ir valsts dotācija (aptuveni 60%), pārējo veido reklāmas ieņēmumi. 2008.gada izskaņā Latvijas valdība samazināja sabiedriskā radio finansējumu par 25%. Tas, summējot ar 35% reklāmas ieņēmumu kritumu 2009.gada pirmajos sešos mēnešos, noveda pie darbinieku atlaišanas. 2009.gada sākumā radio paziņoja par uzkrātajiem zaudējumiem vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.  Esot bankrota priekšā, raidorganizācijas ģenerāldirektors atkāpās no amata, bet Latvijas valdība  steidza segt radušos iztrūkumu.

4. Lielbritānija: iesaldēta licences maksa un būtisks finansējuma samazinājums

Samazinājumi britu sabiedriskajā raidorganizācijā BBC sākās jau 2007.gadā, kad tās ģenerāldirektors Marks Tomsons paziņoja par plāniem samazināt raidorganizācijas apmērus. Vairāk nekā 2500 darbavietu tika likvidētas un samazinājumi skāra arī raidījumu veidošanu.

Reaģējot uz ekonomisko krīzi, 2010.gadā Lielbritānijas valdība paziņoja, ka uz sešiem gadiem iesaldēs abonentmaksu (£145,50 jeb 163 eiro no mājsaimniecības gadā). Premjerministrs Deivids Kamerons norādīja, ka korporācijai “jādzīvo savu līdzekļu robežās”. Tai lika uzņemties papildu finansiālās saistības, ieskaitot BBC World Service darbības finansēšanu.

Samazinājumi sekoja arī 2011.gadā, kad budžets saruka par 20%. Tas rezultējās BBC3 raidīšanā tikai tiešsaistē (kas tika skaidrots arī kā mēģinājums piesaistīt gados jaunāko auditoriju) un BBC aktīvu pārdošanu, ieskaitot BBC Televīzijas centru.

5. Polija: joprojām neaizsargāta pret politisko spiedienu

Polijā mazāk nekā 25% no SPM budžeta veido valsts dotācija, ieskaitot ieņēmumus  no abonentmaksas. Lai gan salīdzinoši maz atkarīgi no valsts finansējuma, šīs zemes sabiedriskie mediji (Polijas Televīzija, TVP, un Polijas Radio, PR) nav pasargāti no politiskā spiediena. Tas tāpēc, ka no 2016.gada valdošajai konservatīvajai partijai “Likums un taisnība” ir tiesības izvirzīt trīs no pieciem pārstāvjiem Polijas Televīzijas pārvaldes institūcijā. Šāds politiskās ietekmes līmenis jau ir atstājis iespaidu uz sabiedriskā medija saturu: nacionālo ziņu tēmas sabiedriskās televīzijas saturā arvien vairāk tiek pasniegtas atbilstoši valdības politikas nostādnēm.

Pēdējie divi Polijas Televīzijas pārskati rāda arī arvien pieaugošus zaudējumus: 9 miljoni eiro (36,6 miljoni polu zlotu) 2015.gadā un 45 miljoni eiro (180 miljoni zlotu) 2016.gadā.

6. Portugāle: valsts finansējuma samazinājums uz pusi

Pēc 2008.gada finanšu krīzes Portugāles valdību konsultēja Lielais Trijnieks – Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Centrālā banka un Eiropas Komisija, kā sasniegt finanšu mērķus attiecībā uz budžeta deficītu un valsts parādu. Viens no šo konsultāciju rezultātiem bija tāds, ka Portugāles sabiedriskajam medijam RTP uz pusi – no teju 110 miljoniem eiro 2011.gadā uz 52 miljoniem eiro 2013.gadā – tika samazināts valsts finansējuma apjoms. Diskusijas nonāca pat līdz tam, vai vispār un kāda ir vajadzība pēc Portugāles SPM. Pašlaik RTP budžetu veido tikai iekasētās abonentmaksas un reklāmas ieņēmumi.

7. Rumānija: sabiedriskais medijs izglābās no bankrota

Rumānijas sabiedriskās televīzijas TVR finansiālā situācija sāka pasliktināties pēc 2005.gada, kad veica dārgus iepirkumus un īstenoja sliktu pārvaldību, kas 2016.gadā noveda teju līdz maksātnespējai. Rumānijas sabiedriskā televīzija ir piedzīvojusi finansiālas grūtības vairāk nekā desmit gadu garumā un septiņu direktoru vadībā. Rezultātā divi no televīzijas kanāliem – ziņu un kultūras kanāls – ir slēgti.

Šā gada sākumā valdība atteicās no abonentmaksas un paziņoja, ka palielinās Rumānijas televīzijas un Rumānijas sabiedriskā radio dotāciju no valsts budžeta par aptuveni 7,5 reizēm salīdzinājumā ar 2016.gadu. Kritiķi iebilda, ka šāds valdības solis tiek sperts nolūkā padarīt SPM atkarīgākus no valsts pārvaldes un politiķiem. Taču vismaz īstermiņā šis finansējuma pieaugums ļaus TVR segt ievērojamos parādus valsts budžetam.

8. Šveice: finansējuma samazinājumi

Ekonomiskajai krīzei nebija tūlītējas ietekmes uz Šveices SPM, lielākoties tāpēc, ka šo mediju budžetu pamatā veido abonentmaksa un tās maksāšanas kultūra šajā zemē ir ļoti augsta. Kopš 2008.gada tomēr ir bijuši vērojami nozīmīgi finansējuma samazinājumi, ieskaitot 2016.gadu, kad izskanēja draudi atņemt finansējumu Šveices itāliešu orķestrim. No tā astoņus miljonus lielā budžeta 25% finansē Šveices Radio un televīzijas korporācija. Pieaudzis arī politiskais spiediens, kas aktualizējies pēc aizvien lielāku popularitāti gūstošās iniciatīvas No Billag, kas lobē ideju par pilnīgu abonentmaksas atcelšanu.

9. Vācija: mainīta abonentmaksas noteikšanas kārtība

Finanšu krīzei bija neliela tūlītēja iedarbība uz Vācijas SPM, taču lika valdībai mobilizēties un veikt izmaiņas sabiedrisko mediju finansēšanas kārtībā. Kopš 2013.gada ikvienai mājsaimniecībai Vācijā ir jāveic ikmēneša abonentmaksa EUR 17,50 apmērā (210 eiro gadā). No šī maksājuma ir atbrīvoti tikai maznodrošinātie un studenti. Jaunais maksājums aizstāja iepriekš pastāvējušo GEZ (Vācijas TV licencēšanas birojs) radio un TV abonentmaksu, kas bija jāveic par katru mājsaimniecībā esošo iekārtu, nevis mājsaimniecību kopumā, kā tagad. Šīs izmaiņas padarīja maksājumu pieņemamāku un vieglāk pārvaldāmu visām iesaistītajām pusēm.

EJO pētījums parāda, ka dotāciju un ieņēmumu kritumam ir bijusi būtiska ietekme uz Eiropas SPM neatkarīgi no to lieluma. Atšķiras gan, kā šī ietekme ir izpaudusies. Bez tam krīze ir izrādījusies izdevība oponentiem, ieskaitot komerciālo mediju organizācijas, apstrīdēt SPM leģitimitāti visā Eiropā, neatkarīgi no tā, cik labi finansēti vai labi pārvaldīti tie katrā valstī bijuši. Sabiedriskajiem medijiem nācies stāties pretī mēģinājumiem ierobežot tiem pieejamos reklāmas ieņēmumus, tikusi apstrīdēta abonentmaksas nepieciešamība un zem sitiena ir ticis likts pat sabiedriski finansētu raidorganizāciju jēdziens.

 

Šī ir pirmā daļa no pētījuma par Eiropas sabiedriskajiem medijiem. Otrā daļa, kas koncentrēsies uz SPM neatkarību, sekos jau drīzumā.

 

Pētījuma tapšanā piedalījās arī Tīna Betels-Švabauere, Ainārs Dimants, Mihals Kušs, Kerolaina Līss, Anna Pinto Marčinjo, Antonija Matei, Stefans Russ-Mols, Masimo Skaglioni, Sandra Štefanikova un Ādams Szinols.  

Foto kredīts:Dave, Flickr CC licence

Print Friendly, PDF & Email

Atslēgvārdi:, , , , , , , , , ,

Send this to friend