New York Times un citi mediji Amerikas Savienotajās valstīs tika daudz „sisti” no lasītāju un blogeru puses pēc tam, kad tie nolēma nepārpublicēt strīdīgi vērtētās Charlie Hebdo karikatūras pēc pagājušajā nedēļā piedzīvotā teroristu uzbrukuma izdevuma redakcijai. Kāda izdevuma virzienā vērsta kritika tik ļoti saniknoja Times izpildredaktoru Dīnu Baketu (Dean Baquet), ka viņš kādu žurnālistikas profesoru Facebook nosauca par „pakaļu”.

Marks Kūpers (Marc Cooper), žurnālists un žurnālistikas asociētais profesors Dienvidkalifornijas Universitātē, nosauca Times lēmumu nepārpublicēt nevienu Charlie Hebdo karikatūru par „absolūtu gļēvulību”. Savā Facebook lapā viņš publicēja polemisku Baketam adresētu jautājumu. „Cik tieši nevainīgus cilvēkus ir jānogalina, lai jūsu izdevums lemtu, ka tas mums var parādīt to, kas izprovocēja slepkavas uz šādu rīcību? Acīmredzot, 23 sašauti, to vidū, 11 nogalināti cilvēki, nav pietiekami daudz.”

„Dārgais, Mark,” Bakets atbildēja komentārā Kūpera Facebook lapā. „Novērtēju jūsu paštaisnos minējumus, kas izteikti pat neiedomājoties, ka varētu būt arī cits skatījums uz šīm lietām. Ceru, ka Jūsu studenti ir daudz atvērtāki savā domāšanā. Pakaļa.”

Kad Politico vērsās pie Baketa ar jautājumu par šo komentāru, viņš e-pastā atbildēja: „Daudzi cilvēki nepiekrīt manam lēmumam. Tādi ir arī Times rindās. Es to varu saprast. Kūpera kunga komentārs bija riebīgs un augstprātīgs. Tāpēc es pateicu viņam to, ko domāju.”

„Iestājaties par Charlie Hebdo un informējiet savu publiku. Pārpublicējiet karikatūras.”
Vēl viens cilvēks, kas kritizējis šo lēmumu, ir mediju pārzinātājs un blogeris Džefs Džarviss (Jeff Jarvis). Viņš Times lēmumu nepārpublicēt karikatūras nosauca par „absurdu”: „Ja tu esi laikraksts, ja tu esi Amerikas žurnālistikas paraugs, ja tu vēlies, lai citi iestājas par taviem žurnālistiem, kad un ja tie būtu apdraudēti, ja tu respektē savu auditoriju, lai tā pati nonāk pie sava viedokļa, tad, velns parāvis, iestājies par Charlie Hebdo un informē savu publiku. Pārpublicē karikatūras.”

„Ir atšķirība starp lētiem apvainojumiem un satīru, lielāka daļa no šiem ir lēti apvainojumi.”
Times sabiedriskās redaktores (saņem un atbild uz lasītāju un sabiedrības jautājumiem un komentāriem par ziņām un Times saturu – red. piez.) Margaretas Salivanas (Margaret Sullivan) blogā Bakets pamatoja savu lēmumu nepārpublicēt karikatūras: „Mums ir standarti, kas ir sen iedibināti un labi kalpo: ir atšķirība starp lētiem apvainojumiem un satīru. Lielākā daļa no šiem ir lēti apvainojumi.”

Citi Amerikas mediji, to vidū, Associated Press, CNN, Fox News, NBC un MSNBC, arī nolēma nepārpublicēt vai nepārraidīt šīs karikatūras. Lai arī tie aizstāv vārda brīvību, tie nevēlas tikt uzskatīti par tāda satura izplatītājiem, ko daži lasītāji vai skatītāji varētu uztvert kā neiejūtīgus un aizskarošus. Gluži pretēji, tādi tiešsaistes mediji kā BuzzFeed, The Huffington Post un Gawker pārpublicēja dažas no karikatūrām un norādīja uz to, kā citi mediji manipulēja ar attēliem, lai nevajadzētu atklāt karikatūru detaļas. Kā ziņoja Bloomberg un Gawker, New York Times pagātnē ir publicējis aizskarošas karikatūras, pirms Bakets sāka pildīt savus izpildrekdatora pienākumus.

Vai publicēt karikatūru reprodukcijas motivēja arī vēlme radīt lasītāju plūsmu?
Metjū Ingrams (Matthew Ingram) runāja ar tiešsaistes mediju darbiniekiem un atklāja patiesu interesi aizstāvēt vārda brīvību. Tajā pašā laikā viņam radās jautājums, vai lasītāju plūsmas veidošana uz savu vietni bija arī viens no motīviem pārpublicēt karikatūras? „Vai daži izdevumi pārpublicēja karikatūras daļēji, jo apzinājās, ka tās ir pretrunīgas un varētu piesaistīt auditoriju? Neviens to, protams, neatzīs, taču nevaru nedomāt, ka tas arī spēlēja zināmu lomu, pat to mediju vidū, kas juta, ka tas ir viņu pienākums aizstāvēt vārda brīvību.”

Līdzīgi Times, arī Guardian Lielbritānijā nolēma nepārpublicēt Charlie Hebdo karikatūras, kamēr daudzi citi Eiropas mediji publicēja šo karikatūru reprodukcijas. Redakcijas slejā Guardian paskaidroja savus apsvērumus nepārpublicēt karikatūras, vienlaikus aizstāvot Charlie Hebdo tiesības publicēt, ko tie vēlas. „Pats galvenais ir: atbalsts žurnāla neapstrīdamajām tiesībām pieņemt savus redakcionālos lēmumus neuzliek par pienākumu mums kļūt par šo lēmumu atbalsi vai to pastiprināt. Citiem vārdiem sakot, kāda tiesību aizstāvēšana teikt to, ko tie vēlas, neuzliek par pienākumu mums atkārtot viņa vārdus.”

Iznācis žurnāla jaunākais numurs
Šajā trešdienā Charlie Hebdo uzbrukumā izdzīvojušie žurnālisti piedāvāja lasītājiem jauno žurnāla numuru, kura vāku rotā raudošs Muhameds, turot rokās zīmi ‘Je suis Charlie’ (es esmu Čārlijs – red. piez.), un virsraksts „Viss ir piedots” (Tout est pardonne).  Ņemot vērā, ka mediji diskutē par to, vai pārpublicēt šos attēlus, nav izslēgts, ka aizvadītajā nedēļā piedzīvotie pārmetumi var atkārtoties.

Liela daļa laikrakstu pilnā mērā vai daļēji plāno pārpublicēt šos attēlus. Piemēram, Eiropas lielākie laikraksti, to vidū, Liberation, Le Monde un Frankfurter Allgemeine ir izmantojuši attēlu tiešsaistē, kamēr lielākā daļa sabiedrisko raidorganizāciju ir vai nu ļoti vispārīgi parādījuši tos vai arī nav rādījuši nemaz.

BBC parādīja karikatūru ļoti īslaicīgi laikrakstu apskatā programmas Newsnight ietvaros. Amerikā Washington Post, USA Today, LA Times, Wall Street Journal, The Daily Beast un CBS News parādīja izdevuma vāku, kamēr New York Times – nē. Austrālijā ABC demonstrēja šo karikatūru attēlu 24 stundu ziņu programmā, tiesa, pirms tam pārraidot brīdinājumu skatītājiem. Guardian arī nopublicēja šo izdevuma vāku, sakot, ka „tā ziņu vērtība noteica tā publicēšanu”.

Foto kredīts: Flikr, Ben Ledbetter Architect