Datu žurnālisti – mūsu laiku žurnālistikas panki

2014. gada 3. September • Jaunie mediji, Žurnālistikas tematiskās nozares • by

Mūsdienās žurnālistiem nav iespējams darboties, ja tie neprot izmantot datus, pārliecināts žurnālists un Dāņu mediju un žurnālistikas skolas asociētais profesors Nils Mulvads (Nils Mulvad). Mulvads, kurš vada arī savu datu analītikas kompāniju Kaas and Mulvad, uzskata, ka datu izmantošana un analīze ir kļuvusi par vienu no galvenajiem mediju uzdevumiem.
“Kādreiz tu nevarēji strādāt par žurnālistu, ja nespēji intervēt cilvēkus. Tas pats attiecas uz datu žurnālistiku digitalizācijas laikmetā,” viņš saka.

Mulvads tic, ka daudziem žurnālistiem datu žurnālistika ir kas vairāk kā tikai datu vizualizēšana, izmantojot interaktīvās kartes un grafikus. “Datu žurnālistika ir kā agrīnā brīdināšanas sistēma, jo, analizējot datus, dažkārt iespējams ieraudzīt problēmas pirms tās vēl paspējušas nodarīt lielu kaitējumu, vai pirms mums par tām ļauj nojaust citi žurnālistikas instrumenti,” viņš saka.

Dati vienmēr ir bijuši žurnālistiem svarīgi. Mulvads norāda, ka, piemēram, Wall Street Journal radās 1889.gadā uz Dova Džonsa ikdienas biržas ziņu apkārtraksta bāzes. Arī sporta žurnālistikā dati vienmēr ir bijuši būtiski. Arī Džona Snova karte par holēras uzliesmojumu un izplatību deviņpadsmitā gadsimta Londonā mainīja to, kā mēs skatījāmies uz šo slimību, sniedzot datu žurnālistiem piemēru, kā vajadzētu strādāt šodien.

Tomēr datu žurnālistika, ko mēs zinām mūsdienās, savos pirmssākumos starptautiski tika saukta par ‘computer-assisted reporting’ (CAR). 1950.gados ziņu reportieri sāka analizēt datus, izmantojot sociālajai un zinātniskajai analītikai paredzētas programmatūras. Viens no pirmajiem CAR piemēriem bija 1952.gadā, kad CBS telekanāls izmantoja UNIVAC I datoru, lai analizētu ASV prezidenta vēlēšanu atdevi.

niels_mulvad29_0

Nils Mulvads

“Lai nodarbotos ar datu žurnālistiku, ir nepieciešama trīs prasmju – žurnālistikas, programmēšanas un web dizaina, kombinācija,” saka Mulvads, piebilstot, ka dažkārt tas viss ir apvienots vienā cilvēkā, bet dažkārt ir nepieciešama vesela komanda. “Lai strādātu datu žurnālistikā, ir nepieciešams saprast statistikas un citu sociālo zinātņu pētniecības metožu pamatus. Ar datiem ir jābūt ļoti uzmanīgiem, lai tos atbilstoši izmantotu un nenāktu klajā ar secinājumiem, kam nav pamatojuma. Tas arī ir iemesls tam, kāpēc datu žurnālistiku dažkārt sauc arī par uz pierādījumiem balstītu žurnālistiku,” saka Mulvads.

Viņš norāda, ka ļoti bieži dati ir tikai pirmais solis stāsta veidošanas procesā. “Žurnālisti pārāk bieži intervē cilvēkus, kuri pārzina datus. Taču ir ļoti svarīgi, ka žurnālisti paši ieskatās datos, nevis paļaujas tikai uz pētniekiem, jo arī šiem cilvēkiem var būt viņu slēptie mērķi, viņu secinājumi var būt mazliet “izpušķoti”, lai attaisnotu sava darba nozīmi. Žurnālistiem turpretim vajadzētu pašiem datu apjomā prast ieraudzīt svarīgāko un tikai pēc tam veidot intervijas par secināto,” pārliecināts Mulvads.

Ir veikti dažādi pētījumi par to, vai un kā žurnālisti izmanto sociālos medijus, kas atklāja, ka visbiežāk tie kalpo “iedvsemai”, taču ļoti reti tie tiek uztverti kā reāli informācijas avoti, kuros atrast cilvēkus, meklēt faktus un iegūt skaitļus. Mulvads gan uzskata, ka šie žurnālisti nesaredz būtisko: “Sociālos mediju var izmantot, lai analizētu sociālās attiecības un draudzības saites, kas var ļoti noderēt, piemēram, pētnieciskajā žurnālistikā. Ir pat daži izmeklējošās žurnālistikas stāsti, kas izveidoti, pamatojoties uz analīzi par personu sociālajiem lokiem Facebook vai LinkedIn pltaformās. Kāda meitene Slovākijā atklāja pat iespējamos korupcijas gadījumus veselības aprūpes pakalpojumu iepirkumos, analizējot visus noslēgtos līgumus un personīgos kontaktus starp slimnīcu vadības un uzvarējušo uzņēmumu pārstāvjiem. Cilvēki sociālajos medijos par sevi atstāj ļoti daudz datu, tāpēc ir labi zināt, kā tos iegūt un izmantot.”

Viņaprāt, daži no labākajiem datu žurnālistikas piemēriem nāk no pārrobežu, neatkarīgiem žurnālistikas tīkliem, piemēram, Starptautiskā pētnieciskās žurnālistikas konsorcija, kas izveidoja vairākus stāstus par nodokļu paradīzēm. Šie stāsti ir noveduši pie pilnīgas naudas atmazgāšanu ierobežojošas likumdošanas pārskatīšanas Eiropas Savienības līmenī, ietekmējot milzīgus uzņēmumus un turīgas privātpersonas visā Eiropā. “To nebūtu bijis iespējams sasniegt bez datu žurnālistikas rīku izmantošanas,” pārliecināts Mulvads. “Šajā projektā svarīga bija arī starptautiskā sadarbība starp žurnālistiem, ņemot vērā, ka bija nepieciešamas padziļinātas zināšanas par katru iesaistīto valsti. Taču šodien, pateicoties tādiem instrumentiem kā sociālie mediji, bezmaksas programmatūras, viss ir iespējams. Datu žurnālisti ir sava veida mūsu laiku žurnālistikas panki,” saka Mulvads.

 

Raksta oriģināls publicēts poļu valodā un lasāms šeit: Nils Mulvad: Dziennikarstwo danych to współczesny punk

Raksts tulkot arī angļu valodā un lasāms šeit: Data Journalism is the Punk of Our Times

Foto kredīts: O’Reilly Conferences / Flickr Cc; The Danish School of Media

Print Friendly, PDF & Email

Atslēgvārdi:, , , , , , ,

Send this to friend