Ar zināmu regularitāti Latvijā izraisās diskusijas par to, ka sabiedrībai nav zināmi patiesie mediju īpašnieki jeb patiesā labuma guvēji.

Nu diskusijas nonākušas jaunā līmenī – gada sākumā Latvijas Žurnālistu asociācijas rosinātie grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” nonākuši Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kur 2011.gada 8.martā vienbalsīgi atbalstīta to tālāka virzība.

Šo grozījumu būtība ir likumā iekļaut prasību masu medijiem atklāt to patiesos īpašniekus līdz konkrētām fiziskām personām. Proti, pieņemot grozījumus, turpmāk masu mediju dibinātājiem būtu pienākums reģistrācijas brīdī, bet jau reģistrētajiem masu medijiem – līdz 2011.gada 1.jūlijam, atklāt to īpašniekus – patiesā labuma guvējus. Tiek piedāvāts noteikt masu mediju dibinātājiem pienākumu ziņot Uzņēmumu reģistram par visām izmaiņām to īpašnieku sastāvā.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Žurnālistu asociācijas un Rīgas Preses kluba rīkotajā ekspertu diskusijā tika spriests par šo grozījumu nozīmi. Asociācijas vadītāja, mediju eksperte un Rīgas Stradiņa universitātes Komunikāciju katedras vadītāja Anda Rožukalne patlaban veido mediju īpašnieku, politiķu un ekonomisko interešu shēmu, kas jau līdzšinējā izstrādes stadijā apliecinot, ka teju visiem politiskajiem spēkiem ir tiešas saites ar preses izdevumiem vai raidorganizācijām. A.Rožukalne norāda, ka tas tikai apliecina to, ka medijiem ir vāja atbildība pret sabiedrību, sabiedrībai ir vājas prasības pret medijiem, bet medijiem spēcīga ietekme, kā rezultātā valstī ir vāja pilsoniskā sabiedrība, viņas teikto atspoguļo portāls nozare.lv.

Apzinoties masu mediju nozīmi demokrātijas nodrošināšanā un stiprināšanā, būtu tikai loģiski, ka mediji kā ceturtās varas pārstāvji, sargsuņa funkcijas nodrošinātāji paši vispirms nodrošinātu sava biznesa caurskatāmību. Pretējā gadījumā nonākam līdz absurdam: no citiem mediji prasa atklātību un caurskatāmību, taču paši uz sevi tos pašus atklātības kritērijus nevēlas attiecināt.