Tiklīdz Amazon boss Džefs Bezos (Jeff Bezos) paziņoja par to, ka iegādājies laikrakstu Washington Post, cilvēki sāka interesēties par šī soļa iemesliem. Ko gan ar vienu no viszināmākajiem un respektablākajiem izdevumiem visā industrijā iesāks cilvēks, kurš savulaik ir apgalvojis, ka pēc 20 gadiem drukātā prese vairs neeksistēs? Divi Amerikā dzīvojoši mediju eksperti dalās savās domās par šo darījumu.

Mediju analītiķis Kens Doktors (Ken Doctor), kurš ir mājaslapas Newsonomics.com izveidotājs un iknedēļas Newsonomics slejas autors Nieman Journalism Lab, bija pārsteigts, kad izdzirdēja par Bezos darījumu, taču teica, ka vēlāk “viss glīti sakrita savās vietās”. “Mēs redzam, kā lieli publisko kompāniju izdoti laikraksti nonāk privātās rokās. Mēs redzam, kā jauni multimiljonāri un miljardieri bez iepriekšējas publicēšanas pieredzes iegādājas laikrakstus.” Īsi pirms Bezos iegādājās Washington Post, Bostonas beisbola komandas Red Sox īpašnieks Džons Henrijs (John Henry) iegādājās izdevumu Boston Globe. Miljardieris Varens Bafets (Worren Buffett) pēdējā gada laikā savā īpašumā ieguvis vairāk nekā 60 avīzes.

“Ņemot vērā, ka Washington Post atpalika no saviem tuvākajiem līdzgaitniekiem un bija turpmākās biznesa stratēģijas meklējumos, tiešām nav pārsteidzošs fakts, ka notika šis laikraksta pārdošanas darījums,” saka K.Doktors. Kaplan, Washington Post izglītības nodaļa, ko izmantoja, lai subsidētu avīzi, pati kļuva nerentabla. Grahamu ģimene, kam Washington Post piederēja astoņas desmitgades, “nespēja sakombinēt naudas plūsmu un mediju vadības izjūtu turpmākajiem pieciem digitālās transformācijas gadiem”, pārliecināts K.Doktors.

“Tas, kas mani pārsteidza vairāk par faktu, ka Washington Post ir negaidīti pārdots, bija pārmērīgi pozitīvā reakcija uz to, ka jaunais īpašnieks ir Džefs Bezos,” saka Skots Maijers (Scott Maier), žurnālistikas profesors Oregonas Universitātē. Pat Washington Post darbinieki, šķiet, ir ļoti atvērti tam, ka beigusies Grahamu ģimenes izdevējdarbība. “Manuprāt, tas nozīmē, ka masu mediji ne tikai apzinās, bet arī pieņem jauno digitālo redzējumu par laikrakstu nākotni,” saka S.Maijers.

Intervijā Vācijas laikrakstam Berliner Zeitung pagājušā gada beigās Bezos teica: “Esmu pārliecināts, ka pēc 20 gadiem nebūs vairs neviena drukātā laikraksta. Varbūt tikai kā luksusa prece, ko tikai dažas viesnīcas var atļauties kā ekstravagantu pakalpojumu saviem viesiem. Drukātās avīzes vairs nebūs izplatīta lieta pēc 20 gadiem.”

Tomēr mediju analītiķis Kens Doktors uzskata, ka bailes par to, ka Bezos koncentrēsies uz Washington Post digitālās versijas attīstīšanu un drukāto versiju slēgs pēc iespējas drīzāk, ir pārspīlētas. Viņš netic, ka Bezos vēlas zaudēt ienākumus, ko uzņēmumam nes drukātais izdevums, kas uz šo brīdi veido vairāk nekā 75% no visiem ienākumiem. “Ja tu izslēdz šo slēdzi, tu zaudē šos ieņēmumus. Bezos būs jāiemācās saprast šo ekonomiku,” saka K.Doktors.

Tajā pat laikā Doktors uzskata, ka pāreja no drukātā uz digitālo formātu ir neizbēgama: “Nākamajos piecos gados ir jāsaprot, kā sastutēt kopā jauno digitālo un esošo drukāto un kā pārkārtot attiecības ar reklāmdevējiem un lasītājiem.” Viņš gan netic, ka pēc 20 gadiem visi drukātie izdevumi būs izzuduši, taču tie, visdrīzāk, nākotnē kļūs par šauriem nišas produktiem. “Planšetdatori ļoti ātrā tempā aizstāj avīzes. Izdevējiem tas izmaksā lētāk un tas ir arī daudz ekoloģiskāk,” saka Doktors. Viņš norāda uz konsultāciju uzņēmumu Mequoda, Pew Research Center un Reynolds Journalism Institute pētījumiem, kas liecina, ka arvien vairāk un vairāk lietotāju ASV – viņu vidū ilgus gadus uzticami drukātās preses lasītāji – drukāto izdevumu vietā izvēlas lasīt izdevumus savos planšetdatoros. “Var tikai parēķināt un nonākt pie tā, ka dienas laikrakstiem ir atlikuši tikai pieci līdz desmit gadi. Svētdienas vai nedēļas nogales izdevumiem gan varētu būt ilgāka dzīve,” domā K.Doktors.

“Man ir aizdomas, ka drukātās preses nāve pienāks ātrāk,” pārliecināts S.Maijers. Un tā obligāti nav jāuztver kā katastrofa. Digitālās izdevējdarbības industrija nes sev līdzi dažādus finansiālus un ekoloģiskus labumus. “Iespējams pat vēl svarīgāk par to ir tas, ka digitālie laikraksti piedāvā iespēju radīt patiesi personalizētu, interaktīvu, multimediju ziņu un reklāmas saturu – spēcīgu kombināciju, kas spēs glābt žurnālistiku no bojāejas,” pārliecināts S.Maijers. Viņš arī uzskata, ka Bezos būs digitālais pionieris: “Mans minējums ir, ka Bezos atradīs ceļu, kas spēs glābt ne tikai Washington Post no finansiāliem zaudējumiem, bet rādīs ceļu arī citiem plašsaziņas līdzekļiem, tāpat kā tas notika izdevējdarbībā, ieviešot Amazon Kindle grāmatu e-lasītāju.”

Tikmēr K.Doktors iesaka Bezos meklēt sinerģiju starp Washington Post un citiem viņa uzņēmumiem. Viņaprāt, Amazon ir būtiska priekšrocība uz citu tiešsaistes iepirkšanās nodrošinātāju fona, sākot ar piedāvāto servisu un pasūtīšanu viena klika attālumā, kas nu jau kļuvis par “digitālās pasaules zelta standartu”. To varētu pārcelt arī uz ziņu industriju. Doktors iedomājas par sava veida “Netflix for News”. Amerikāņu kompānija Netflix ir pasaulē vadošais TV epizožu un filmu skatīšanās abonēšanas pakalpojumu nodrošinātājs. Washington Post viņaprāt varētu uzlabot savu žurnālistisko pamatdarbību ar jaunas “ziņas pēc pieprasījuma” platformas radīšanu, kurā tiktu apkopotas ziņas no dažādiem laikrakstiem. Tā kļūtu par vietu, kur lasīt, iepirkties, koplietot un būt informētiem bez liekām darbībām. Apvienojumā ar ziņu arhīvu tā varētu būt daudzsološa biznesa ideja. Tiesa, vispirms gan Bezos vajagot radīt labāku Washington Post mobilo versiju.

Neskatoties uz visai eiforisko attieksmi pret Washington Post pārdošanu, pārmaiņas ASV laikrakstu industrijā rada jautājumus par žurnālistikas nākotni. S.Maijers norāda, ka mēs vēl nezinām un nevaram būt pārliecināti par to, ka tādi privātīpašnieki, kā Bezos nodrošinās caurskatāmību un neatkarību, kas ir būtisks brīvas preses priekšnoteikums. Vai vidēja lieluma laikraksti spēs pastāvēt digitālajā pasaulē, kas tradicionāli nāk par labu specializētajiem vai lielajiem tirgus spēlētājiem, bet ne vienmēr tiem, kas atrodas pa vidu? Vai jaunā digitālā valstība nāks par labu un atbalstīs rokošo žurnālistiku, vai arī turpinās klika attālumā esošo  ziņu (byte-size) ceļu, ko ir viegli savākt un izplatīt, kas jau ir piemeklējis vietējo ASV televīziju ziņu industriju? Viens gan ir skaidrs: ziņu industrija ir noskaņojusies pārmaiņām un pārmaiņas ir tas, ko tā saņems.

Šis raksts ir tulkots no angļu valodas. Raksta oriģināls ir publicēts vācu valodā „Jeff Bezos wird eine Vorreiterrolle einnehmen”.

Foto kredīts: Esther Vargas / Flickr CC