Mūsdienās žurnālistiem ir pieeja lielam skaitam dažādu „rīku” jeb „rīkkopu”, no kurām tikai dažas pastāvēja pirms pāris gadiem un desmitgadēm.

Šādi praktiskie rīki, kas no vienas puses var ietvert tādas no paaudzes paaudzē mantotas relikvijas kā novecojušus zīmuļu asināmos un papildu bateriju komplektu, mūsdienās vairāk tomēr saistās ar elektroniskām datu vākšanas metodēm un datoranalītisko žurnālistiku. Lielākajā daļā gadījumu gan problēma slēpjas tajā, ka žurnālisti nezina, ka šādas iespējas pastāv un kur tās meklēt.

Viens no jaunākajiem Eiropas Žurnālistikas centra (European Journalism Centre) projektiem arī uzskatāms par šādu rīku, kas radīts, lai palīdzētu žurnālistiem ziņot par dabas katastrofām.

Ārkārtas žurnālistika ir jauna, gudri izveidota „rīkkopa vēl labākai un akurātākai ziņošanai”. Šī interneta vietne apvieno dažādus, pamatā, jauno digitālo tehnoloģiju un interneta aplikāciju resursus, ko var izmantot žurnālisti, ziņojot par neparedzamiem, pēkšņiem notikumiem, piemēram, dabas katastrofām un politiskiem konfliktiem. Īpaša uzmanība te vērsta, lai piedāvātu jaunus veidus, kā ziņot par stihiskiem ugunsgrēkiem, kas ir gan fiziski, gan emocionāli smagi un prasa nemitīgu informācijas atjaunināšanu.

Šādu specializēto interneta vietņu (rīkkopu) skaits pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaudzis. Ir lapas, kas piedāvā instrukcijas, kā optimizēt interneta meklēšanu. Ir lapas, kas piedāvā atrast cilvēkus, ko savādāk neatrastu. Ir lapas, kas atjaunina un sakārto publicēto informāciju. Ir lapas, kas palīdz saprast digitālās publicēšanas tiesības. Ir lapas, kas piedāvā dažādas topogrāfiskās kartes un tabulas par sauszemi, jūru un gaisu. Ir lapas, kas palīdz interpretēt datus un dažāda veida statistiku. Ir lapas, kas orientētas uz dažādu traģēdiju datu un aprakstu apkopošanu u.c. Šis saraksts nemitīgi papildinās ar jaunām iespējām.

Kāds reiz teica (vai, atsaucoties uz internetā atrodamo informāciju, Mičs Kapors (Mitch Kapor) no Electronic Frontier Foundation reiz teica), ka „ņemt informāciju no interneta ir gluži tas pats, kas dzert no ugunsdzēsības šļūtenes”. Lai arī salīdzinājumam joprojām var piekrist, tomēr mūsdienās ir nākuši klāt veidi, kā klasificēt un sakārtot interneta sniegto informāciju.