Foto žurnālists Irākā. Apmācības un tehniskais nodrošinājums nepietiekams.

Laikraksti Irākā izmanto pētniecisko žurnālistiku, lai piesaistītu un noturētu auditorijas no aiziešanas pie vietējām digitālo ziņu vietnēm. Tomēr pētniecisko projektu augstās izmaksas, ierobežotā piekļuve informācijai un apdraudētā preses brīvība ir kavējusi šīs nozares attīstību valstī.

Nesen veikts pētījums “Šķēršļi pētnieciskajai žurnālistikai Irākā no irākiešu žurnālistu skatu punkta” atklāj, ka Irākas tradīcijām bagātās mediju organizācijas periodiski finansē pa kādam pētnieciskajam projektam, bet ir atturējušies no lielākiem ieguldījumiem šajā žanrā.

Dr. Bushra Al-Hamdani, Irākas universitātes profesors, intervēja četru valsts vadošo laikrakstu – Zaman, Mada, Assabah un Mashrek, žurnālistus, kā arī pārstāvjus no Bagdādē bāzētā Pētnieciskās žurnālistikas reportieru tīkla (NIRIJ), kas tiecas popularizēt pētniecisko žurnālistiku. Kopumā tika intervēti 25 žurnālisti.

Dr. Al-Hamdani veiktais pētījums ir izgaismojis izaicinājumus, ar kuriem saskaras Irākas pētnieciskie žurnālisti. To vidū ievērojamie riski, ko ietekmē valsti apsēduši reliģiju un sektu kari. Žurnālisti bieži ir valdību atbalstošo kaujinieku vai opozīcijas grupu mērķis, un viņi ir mazaizsargāti pret šiem draudiem. Pētnieciskie žurnālisti saskaras arī ar juridiskiem šķēršļiem un caurspīdīguma trūkumu valsts pārvaldē, atklāj pētījums. Tas sasaucas ar Reportieri bez robežām veidoto jaunāko Pasaules Preses brīvības indeksu, kas Irāku ierindojis 158. starp 180 valstīm.

Zemas algas un maz resursu

Valdības avotu atklātības un caurskatāmības trūkums starp respondentiem tika minēts visbiežāk (80%). Lielākā daļa arī norādīja uz finansu resursu trūkumu, kas neļauj veikt pētniecisko darbu, īpaši, ierobežojot iespējas iegādāties dažādas ierakstu tehnoloģijas. Tikai piektā daļa intervēto žurnālistu atzina, ka viņiem ir atbilstošs tehniskais nodrošinājums.

Kā nopietns izaicinājums pētnieciskās žurnālistikas attīstībai un nostiprināšanai tika minēts jautājums par to, kā panākt, lai žurnālisti, kuri saņem zemu atalgojumu, spētu turēties pretī kukuļu piedāvājumiem.

No intervēto puses tika minēta arī attieksme pret pētniecisko žurnālistiku mediju organizācijas iekšienē. Vairāk kā puse (60%) pētniecisko žurnālistu teica, ka jūtas nenovērtēti savā kolektīvā. Tikai 12% aptaujāto atbildēja apstiprinoši par to, vai viņu pārstāvētajā redakcijā pastāv jebkāda pētnieciskās žurnālistikas kultūra.

Koncentrēšanās uz apmācībām

Lai arī tālākizglītība tiek uzskatīta par nozīmīgu žurnālistu karjeras daļu, tikai daži kursi tiek piedāvāti šajā sarežģītajā žurnālistikas žanrā. Tikai 12% intervēto apliecināja, ka viņi ir apmeklējuši starptautisku organizāciju rīkotus kursus.

Apmācības iespēju nodrošināšanas jomā daudz ir darīts un daudz vēl ir plānots darīt. 2016.gadā divas universitātes Bagdādē sāka realizēt maģistratūras kursus pētnieciskajā žurnālistikā, savukārt Sulaymaniyah un Dohuk universitātēm palīdzēja Kopenhāgenā bāzētā Starptautiskā mediju atbalsta (IMS) organizācija, kas šajā jomā darbojas jau sešus gadus.

Osama Al Habahbeh, IMS Irākas programmas menedžere, skaidro: “IMS ir nodrošinājusi pētnieciskās žurnālistikas vienību izveidi, kamēr NIRIJ treneri ir nodrošinājuši apmācības gan mācībspēkiem, gan studentiem.”

Šiem kursiem jau ir bijusi ietekme. Atsaucoties uz Rebazu Mohammedu, IMS programmu koordinatori Irākā, NIRIJ veikums ir piesaistījis preses un valdības aģentūru uzmanību. Viens pētījums  par medikamentiem, kuriem beidzies derīguma termiņš, ir novedis arī līdz tiesas prāvai un kompensāciju izmaksām cietušajiem.

Citi pētnieciskās žurnālistikas projektu temati Irākas medijos ir ietvēruši valsts naudas izšķērdēšanu, tiesiskuma trūkumu, valsts pārstāvju neizdarības un uzticēšanās problēmas. Nesens NIRIJ pētījums “ISIS nekustamo īpašumu impērija” bija veltīts mistiskai tūkstošu īpašumu aktu pazušanai Mozulā.

Lai arī Dr. Al-Hamdani pētījums koncentrējas tikai uz irākiešu žurnālistiem, citas arābu valstis saskaras ar līdzīgām problēmām.  Lielākā daļa arābu valstu nav likumu, kas aizstāvētu pētnieciskos žurnālistus, piemēram, nav nostiprinātas informācijas pieejamības tiesības vai avotu konfidencialitātes nodrošināšanas iespējas.

Šī pētījuma rezultāti tika prezentēti konferencē “Towards a vision for the future to build a responsible media”, ko pagājušajā gadā organizēja Irākas Universitātes Informācijas fakultāte sadarbībā ar NIRIJ.

Foto kredīts: James, Flickr Creative Commons Licence