Vadāmie lidmodeļi sākotnēji tika radīti militārām vajadzībām un kā cilvēka intelektuālo spēju apliecinājums. Nu ar tiem visā pasaulē sāk saskarties arī ikdienā un to ražošana kļūst par veiksmīgu biznesu.

Par aptuveni 300 eiro (210 lati) ikviens var iegādāties AR Drone 2.0, četru propelleru lidaparātu, kas no liela augstuma spēj uzfilmēt augstas kvalitātes video. Operatori, tehnoloģiju un robotikas fanātiķi tagad var iegādāties ļoti vienkāršu lidaparātu, lai filmētu vai uzņemtu fotouzņēmumus. Tas apliecina šī tehnoloģiskā risinājuma plašo žurnālistikas potenciālu. Nākotnē, iespējams, ne pilotiem, ne ziņu veidotājiem (žurnālistiem) vairs nevajadzēs riskēt ar dzīvību vai lidot tālas distances ar helikopteru, jo debesis būs pilnas ar šādiem “lidojošajiem” žurnālistiem. Šo lidaparātu žurnālistiskās lietderības novērtējums ir ievērojami audzis kopš par tiem aktīvāk sāka runāt pagājušā gada ziemā, kad pēc lieliska Varšavas nemieru laikā ar RoboKopter lidaparātu uzņemta video parādīšanās YouTube, izveidojās sava veida “lidojošās” žurnālistikas kustība. Šis video skatītājiem no pavisam jaunas perspektīvas parādīja nekārtības, ko neviens cits žurnālists nespēja piedāvāt.

Pirmie četru propelleru lidaparātu izmantošanas piemēri žurnālistu vajadzībām sāka parādīties pagājušā gada decembrī, kad tādējādi tika iegūti lieliski fotouzņēmumi par demonstrācijām Maskavā. BBC bija viens no retajiem ziņu medijiem, kas izmantoja šādi iegūtus fotoattēlus, lai saviem skatītājiem pastāstītu par notiekošo Krievijā.

Cits, daudz nesenāks piemērs, bija vērojams 2012.gada janvārī, kad fotoamatieris atklāja kādu iespējamu nelikumīgu izgāztuvi, uzņemot fotogrāfijas pie kādas Dallasas lopkautuves. Pēc tam, kad autors pamanīja neparasto ūdens krāsu upē blakus lopkautuvei, viņš sazinājās ar atbildīgajiem dienestiem. Tam sekoja izmeklēšana, kurā kā viens no pierādījumiem tika izmantoti nelielā lidmodeļa uzņemtie fotouzņēmumi. Lai arī šis gadījums pieskaitāms pilsoniskajai žurnālistikai, tas tomēr apliecina šīs tehnoloģijas daudzpusību.

Austrālijas ziņu medijs Channel Nine bija starp pirmajiem, kas sāka izmantot šos lidaparātus redakcijas vajadzībām. Žurnālisti nesen izmantoja šo lidaparātu, lai veidotu pētniecisko materiālu par imigrantu aizturēšanas centru, kas atrodas Ziemassvētku salā. Komanda tādējādi piekļuva centra ēkai, kas citkārt būtu nepieejama aiz augsta žoga.

24 gadus vecais austrāļu uzņēmējs Džastins Gongs (Justin Gong) šādā „lidojošajā” žurnālistikā redz lielu potenciālu, tāpēc izveidoja kompāniju Xaircraft, kas nodarbojas ar lidmodeļu ražošanu. Gongs, kura tēvs ir pensionēts Ķīnas Gaisa spēku kaujas lidmašīnas pilots, ir strādājis par ziņu operatoru un ir veidojis filmas, tāpēc izprot šīs tehnoloģijas potenciālu. „Es domāju, tas kardināli mainīs to, kā mēs uzņemam fotogrāfijas un filmējam,” saka Gongs.

Ievērojamākais pamudinājums izmantot šādus lidaparātus žurnālistikā nāk no akadēmiskās vides, precīzāk, no Nebraskas Universitātes Lidmodeļu žurnālistikas (drone journalism) laboratorijas. Laboratoriju vada Mets Vaits (Matt Waite), žurnālistikas profesors un 2009.gada Pulicera prēmiju ieguvušās interneta faktu pārbaudes platformas  PolitiFact veidotājs. Laboratorijas uzdevums ir analizēt literatūru un eksperimentēt, izmantojot Parrot Air Drone, lai atklātu šo lidaparātu praktisko pielietojamību žurnālistikā.  Laboratorija cer izveidot jaunu lidaparāta versiju, kas būtu vēl funkcionālāka un redakciju darba specifikai draudzīgāka. Vaits ir pārliecināts, ka tehnoloģiskās nesakritības drīz vien tiks novērstas un šādi lidaparāti kļūs par daudzu ziņu veidotāju ikdienu.

Tomēr saistībā ar lidojošo „žurnālistu” izmantošanu joprojām ir aktuāli vairāki juridiski un ētiski jautājumi, kas galvenokārt saistīti ar privātuma ievērošanu un respektēšanu. Iespējamība, ka šo lidaparātu veiktajos uzņēmumos būs redzami pilsoņi, kas to nav ļāvuši, tiek uzskatīta par iejaukšanos indivīda privātajā dzīvē. Tieši šis aspekts varētu kavēt straujāku šīs tehnoloģijas izplatību.

Tajā pat laikā Amerikas Savienotajās Valstīs ir pieņemts jauns likums, kas ir „atvēris” debesis privātajiem un komerciālajiem lidmodeļiem. Likumā ir noteikti šo lidaparātu standarti un tehniskā specifikācija, piemēram, svars ne lielāks par 2 kilogramiem un lidošanas augstum ne augstāks par 120 metriem. Tiek lēsts, ka jaunais likums palīdzēs šiem nelielajiem lidaparātiem “kāpt pa žurnālistikas karjeras kāpnēm”. Tomēr ir arī virkne skeptiķu, kas norāda uz šo noteikumu ēnas pusēm, starp kurām galvenokārt ir bažas par lidaparātu ļaunprātīgu izmantošanu sensāciju iegūšanai un cilvēku padarīšanai par realitātes šovu dalībniekiem un tādu ieroču pārvadāšanai, kas varētu ievainot cilvēkus.