Ziņām par eiro krīzi visā Eiropā bija tendence attēlot Eiropas institūcijas kā svarīgas, taču neefektīvas un tādas, kas pieņem drīzāk nacionālu, nevis eiropeisku pieeju krīzes risināšanai, liecina pētījums, ko veicis Reuters žurnālistikas pētījumu institūts Oksfordas Universitātē.

Eiro krīze radīja vislielāko apdraudējumu Eiropas integrācijai pēdējo 60 gadu laikā, pārbaudot Eiropas Savienības un Eirozonas struktūras un varu un apdraudot vienoto valūtu. Finanšu un politisko krīzi izraisīja problēmas banku sektorā, valstu fiskālajā politikā un kopējais parāds, kas piederēja Eirozonas valstīm. Eiropas un pasaules ekonomika joprojām izjūt krīzes sekas, dažās valstīs, piemēram, Grieķijā ekonomiskās problēmas ir joprojām ļoti reālas.

Pētījums skaidro, kā krīze tika atainota Eiropas presē un kādas sekas šis atspoguļojums atstāja uz sabiedrības izpratni par notikumu attīstību, tās iemesliem, atbildību par krīzes risināšanu, Eiropas institūciju lomu un efektivitāti un ietekmi uz Eiropas integrāciju un identitāti.

Pētījums analizē, kā krīzes cēloņi tika aprakstīti medijos, kā tie piešķīra kontekstu notikumiem, kā tika noteikti atbildīgie, kādi nacionālie stereotipi tika veidoti un izmantoti, kādas gaidas un uzticība Eiropas institūcijām tika pausta. Tas arī izzināja to, kāda loma bija Eiropas līderiem, cik apjomīgas bija sociālās un politiskās debates, kāda valoda tika izmantota, lai aprakstītu notikumus, kā atšķīrās notikumu atspoguļojums atkarībā no valsts un no laikraksta politiskās orientācijas, kāda bija dažādu žurnālistikas kultūru ietekme un vai ziņu atspoguļojumā bija saskatāms visas Eiropas publiskās sfēras idejas klātbūtne.

Pētījums atklāj, ka eiro krīze galvenokārt tika atainota kā finansiāla, nevis politiska problēma un tā visplašāk tika atspoguļota izdevumu biznesa sadaļās vai biznesa izdevumos.

Primārie citētie avoti bija nacionālo valdību vadītāji, baņķieri un ekonomisti. Salīdzinoši maz tika citēti politisko partiju līderi vai sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Lielākā daļa ziņu bija tirgus situācijā vai notikumos balstītas un neliela daļa laikrakstu reflektēja par to, kāda ir krīzes ietekme uz cilvēkiem un biznesu, lai gan ziņu autori visbiežāk bija pašmāju žurnālisti, nevis ārzemju korespondenti.

Kopumā mediji visas valstis atainoja kā cietējas, tiecās vainot ārvalstu spēlētājus un notikumus un prasīja visas Eiropas, nevis valstu iekšējos risinājumus krīzei. Tajā pašā laikā mediji ne visai veiksmīgi skaidroja iesaistītās Eiropas institūcijas un eiro sistēmas darbības mehānismus un iespējamās konsekvences. Atspoguļojums arī visai vāji skaidroja un novērtēja krīzi un piedāvāto risinājumu ekonomiskās un sociālās konsekvences.

Valstu naratīvi par krīzi un Eiropu bija balstīti iekšzemes problēmās un nacionālajās interesēs, un valstu pretnostatījumā Eiropas Savienībai. Pilsoņu ticība ES efektivitātei korelēja ar to, kā Eiropas institūcijas tika atspoguļotas presē. Tajā pašā laikā, lai arī uzticība ES institūcijām bija sarūkoša vai zema, vidēji Eiropas pilsoņi tomēr vairāk lūkojās ES virzienā,meklējot risinājumus eiro krīzei, nevis savu nacionālo valdību virzienā.

Pētījums norāda, ka eiropieši joprojām ir tālu no mentāli integrētas Eiropas un ka laikraksti joprojām veido to identitāti uz nacionāliem principiem. Tiesa, bija vērojama izteikta Eiropas kā sekundārās identitātes atzīšana un ka problēmas, ko rada eiro krīze nav tikai nacionāls, bet visas Eiropas jautājums. No krīzes atspoguļojuma varētu sagaidīt, ka tas varētu vairot gaidas attiecībā pret to, kā ES institūcijām vajadzētu risināt nopietnas ekonomikas un finansu krīzes, vienlaikus tas varētu veicināt neuzticību un skepsi par ES starp tiem, kam ir negatīva dispozīcija pret ES.

Analīze ir balstīta salīdzinošā pētījumu projektā, kas analizēja vairāk kā 10 000 ziņu rakstu 10 Eiropas valstu (Beļģijas, Somijas, Francijas, Itālijas, Vācijas, Grieķijas, Nīderlandes, Polijas, Spānijas un Lielbritānijas) preses izdevumos un mēroga ziņā nelīdzinājās nevienam citam Eiropas pētījumam. Pētījumu vadīja Reuters žurnālistikas pētījumu institūts Oksfordas Universitātē, tajā iesaistījās universitāšu sociālo zinātņu pētnieki no visas Eiropas.

Pētījums ir aprakstīts grāmatā “The Euro Crisis in the Media: Journalistic Coverage of Economic Crisis and European Institutions”, ko šajā nedēļā izdeva I.B Tauris.

Foto kredīts: Flickr, Creative Commons Oliver H