Žurnālistika un sabiedriskās attiecības ir kļuvušas ļoti saistītas. Šis pieņēmums novedis pie jaunas britu interneta vietnes izveides churnalism.com, kuras mērķis ir mazināt neprofesionālo praksi šajā jomā.

Cik bieži žurnālisti gluži vienkārši izrediģē saņemtās preses relīzes un publicē tās kā oriģinālas ziņas? Kad ziņas ik dienu pārpludina sabiedrisko attiecību teksti, šis jautājums kļūst īpaši būtisks. No žurnālistiem tiek gaidīts radīt arvien vairāk satura pēc iespējas īsākā laika sprīdī. Šādā situācijā, protams, vilinošs risinājums var šķist jau sagatavotu, interesantu un literāri labi uzrakstītu preses relīžu izmantošana. Tikai, cik daudz tam ir kopīga ar patiesu, profesionālu žurnālistiku?

Vārds ‘churnalism’ ir radīts, lai raksturotu ziņu, kas tiek publicēta kā žurnālistisks teksts, tomēr patiesībā ir tikai rediģēta preses relīze, bez būtiska žurnālistiskā ieguldījuma. 2011.gada sākumā organizācija „Media Standart Trust” izveidoja jaunu interneta vietni churnalism.com, kuras mērķis ir parādīt šo žurnālistisko neprofesionalitāti prezentējošo praksi, ļaujot lasītājiem uztvert atšķirību starp oriģinālu žurnālistisko saturu un ‘churnalism’.

Ideja ir gaužām vienkārša. Ikviens lietotājs šajā interneta vietnē izveidotā informācijas ievades laukā var iekopēt jebkuru preses relīzi un salīdzināt to ar datubāzē apkopotajām ziņām. Ja meklētājs datubāzē atrod žurnālistisko saturu, kas par vairāk nekā 20% pārklājas ar konkrētās preses relīzes saturu, tas tiek atzīts par ‘churnalism’ materiālu. Šajā vietnē lietotājs var arī redzēt, cik lielā mērā ziņa ir tapusi, izmantojot kopēšanu (‘copy-paste’), kuras preses relīzes daļas ir kopētas un izmantotas, kuras – ne.

Patlaban datubāzē ievietoti ap trīs miljoniem rakstu, kas kopš 2007.gada sākumā publicēti Lielbritānijas presē, BBC un Sky News online.

Kāds ir gaidāmais churnalism.com efekts? Idejas autori cer, ka žurnālisti atgriezīsies pie avotu meklēšanas un intervēšanas, nevis tikai pārkopēs preses relīzes un pasniegs tās kā savus oriģinālos rakstus.