Preses kritiķis, rakstnieks un Ņujorkas Universitātes žurnālistikas profesors Džejs Rozens (Jay Rosen) izveidojis interneta vietni Pressthink.org – blogu, kurā „dalās novērojumos par žurnālistikas paradumiem” un mēģina „atklāt konsekvences, kādas rodas pasaulē no tā, ka mūsu rīcībā ir tieši tāda prese, kāda tā ir”.
Tuvojoties 25.gadadienai kopš viņš māca topošos mediju profesionāļus, viņš konspektīvi apkopojis svarīgāko par mūsdienu žurnālistiku.
Interesanti, ka to izdevies ietilpināt četros punktos:
- Jo vairāk cilvēku iesaistās preses darbā, jo spēcīgāka tā ir. Tas attiecas gan uz cilvēkiem, kas gatavo ziņas, gan informācijas avotiem, jo bez tiem, iespējams, nebūtu vispār iespējams sagatavot ziņu materiālus. Tas pats attiecas uz aculieciniekiem – jo vairāk cilvēku dalīsies savos vērojumos, vido un foto uzņēmumos par apkārt notiekošo, jo spēcīgāka kļūs prese. Šo līdzdalības jautājumu profesors aprakstījis arī savā grāmatā „What are journalists for?”.
- Žurnālistikas profesija aizgāja greizi tad, kad tā sāka sniegt „viedokli no nekurienes”.
- Ziņas uzlabosies tikai tad, kad tās kļūs noderīgākas cilvēkiem, nevis būs tik rutīnas pārpilnas kā patlaban.
- Informācija pati par sevi vien mūs neinformē.
Vairāk par katru no šiem aspektiem lasi, Dž.Rozena blogā: http://pressthink.org/
Atslēgvārdi:Jay Rosen, līdzdalība, New York University, paradumi, pressthink.org, rutīna, žurnālistika