Lielākā daļa vācu ziņu redaktoru pauž viedokli, ka īso vēstījumu sociālā tīkla „Twitter” nozīme šobrīd tiek pārvērtēta.

Šī sajūta iezīmējas Westfälische Wilhelms University Münster komunikācijas zinātņu institūta pētījumā “Twitter.com un žurnālistika: sociālo tīklu ietekme uz ziņām”. Kristofs Neibergers (Christoph Neuberger), Hanna Jo fom Hofe (Hanna Jo vom Hofe) un Kristiāns Nirnbergks (Christian Nuernbergk) ir aptaujājuši 70 Vācijā strādājošu mediju organizāciju redaktorus, tai skaitā, reģionālo un nacionālo dienas laikrakstu, nacionālo raidsabiedrību, nedēļas un svētdienas laikrakstu un žurnālu redaktorus, kā arī tikai interneta vidē darbojošos mediju redaktorus.

Vairāk kā divas trešdaļas jeb 70% aptaujāto žurnālistu ir pārliecināti, ka „Twitter” nozīmība šobrīd tiek pārvērtēta. Tikmēr jautājumā par to, vai šis sociālais tīkls no žurnālistikas viedokļa gūs vēl lielāku nozīmību, viedokļi sadalās gandrīz vienlīdzīgi. Gandrīz puse (49%) respondentu uzskata, ka „Twitter” žurnālistiskā vērtība vēl pieaugs, kamēr pārējie tā nedomā.

Pētījuma rezultātā noskaidrojās, ka gandrīz visām (92%) aptaujātajām redakcijām ir izveidoti savi „Twitter” konti jeb profili. Trīs no piecām redakcijām, kurām pagaidām šāda  konta nav, tuvākajā laikā plāno tādu izveidot.

Gandrīz piektā daļa aptaujāto redakciju (19%) ikdienā izsūta vairāk kā 40 „Twitter” ziņojumu. 22% čivina 11 līdz 20 reizes dienā. Vairākums redakciju tikmēr izsūta ievērojami mazāk ziņojumu. Proti, 42% aptaujāto izsūta 0-10 ziņojumus dienā. Interesanti, ka dienas laikraksti izsūta mazāk ziņojumus nekā citi aptaujātie mediji.

Zema atdeve
No aptaujātajām redakcijām 41% sāka lietot „Twitter” 2009.gada pirmajā pusgadā. 28% pievienojās šim sociālajam tīklam 2009.gada otrajā pusē, 16% – 2008.gada otrajā pusgadā, kamēr četras redakcijas sāka izmantot šo sociālo tīklu vēl agrāk.

Lai arī 97% aptaujāto „Twitter” izmanto, lai no tā aizvestu lietotājus uz savām interneta vietnēm, 93% norāda, ka tikai 10% no visiem viņu interneta vietņu apmeklētājiem ienāk no „Twitter”. Tādējādi šī sociālā tīkla atdeve ir vērtējama kā drīzāk zema. Atsaucoties uz aptaujāto norādījumiem, panākt būtisku sociālo mediju ietekmi uz jaunu lietotāju piesaisti iespējams panākt tikai izmantojot vairākus sociālos tīklus.

Žurnālistikas likumus nemaina
Lielākā daļa redakciju (94%) izmanto „Twitter” pētnieciskos nolūkos. Lielākajā daļā gadījumu žurnālisti izmanto „Twitter”, lai gūtu priekšstatu par sabiedrības viedokli kādā jautājumā. 59% aptaujāto šī iemesla dēļ „Twitter” izmanto „bieži”. Vēl žurnālisti „Twitter” izmanto atgriezeniskās saites iegūšanai par saviem rakstiem, kā arī lai noskaidrotu tēmas, par kurām būtu vērts ziņot. Tajā pat laikā netiek minēts gandrīz neviens gadījums, kad „Twitter” tiktu izmantots specifiskai izpētei, piemēram, aculiecinieku vai ekspertu meklēšanai, vai arī faktu un informācijas pārbaudīšanai.

Tomēr, kā rāda pētījums, „Twitter” parādīšanās un salīdzinoši vieglākās informācijas ieguves iespējas nav mainījušas redakciju attieksmi pret žurnālistisko noteikumu ievērošanu. Proti, gandrīz visi (97%) aptaujāto norādījuši, ka „Twitter” var tikt izmantota kā viena no pētniecības metodēm, bet nevis kā vienīgā. 91% pārstāv viedokli, ka ar „Twitter” palīdzību uzieto informāciju var izmantot kā avotu tikai tad, ja tās radītājs ir zināms un tas ir atzīstams par uzticamu. 77% respondentu uzskata, ka uzticamību var pārbaudīt, sazinoties ar ieraksta autoru.

Interakcija ar lietotājiem
Divas trešdaļas jeb 66% aptaujāto redakciju norāda, ka izmanto „Twitter”, lai komunicētu ar saviem lietotājiem. 58% aktīvi aicina lietotājus piedalīties diskusijās, veicinot lietotāju mijiedarbošanos ar medija saturu. Lietotāji ziņo žurnālistiem par neticamiem vietējas nozīmes notikumiem, piemēram, enerģijas pārrāvumiem, apšaudēm un tranzītsatiksmes bloķēšanu. Divos gadījumos lietotāji ir izmantojuši „Twitter”, lai informētu žurnālistus par kļūdām viņu gatavotajos materiālos. Vienā gadījumā šis sociālais tīkls izmantots, lai gūtu idejas raksta virsrakstam.

Kopumā, gandrīz divas trešdaļas aptaujāto saskata „Twitter” kā „drīzāk mazsvarīgu” rīku viņu ikdienas gaitās. To kā nozīmīgāku uzskata nedēļas laikraksti, žurnāli un raidsabiedrības, nevis citi drukāto mediju kolēģi. Gandrīz 60% no pirmajiem uzskata, ka „Twitter” viņu ikdienas darbā ir „drīzāk nozīmīgs”, kamēr tikai 26% citu drukāto mediju žurnālistu pauž līdzīgu viedokli.

Šo Landesanstalt für Medien Nordrhein-Westfalen centra  uzdevumā veikto pētījumu var lejuplādēt šeit (pētījums vācu valodā).