Pensionēti žurnālisti ir izveidojuši interneta vietni, tādējādi kļūstot par savu kādreizējo darba devēju konkurentiem.

Šķiet, ka mediji vēl nav aptvēruši un iemācījušies izmantot pieredzējušo senioru potenciālu. Tikmēr pēdējo divu gadu laikā Šveicē, piedaloties galvenokārt pensionētiem žurnālistiem, ir izveidotas divas interneta platformas. 2010.gada rudenī sāka darboties interneta vietne Journal21. Kopš tā laika šajā vietnē ir publicēti vairāk kā 2400 ieraksti par politiku, biznesu, kultūru un sabiedrību. Pusgadu vēlāk tika izveidota līdzīga interneta vietne Infosperber, kopš tā laika lietotājiem piedāvājot jau vairāk kā 1100 dažādus rakstus.

Abu šo interneta vietņu filozofija ir līdzīga. „Mēs tiekam pārpludināti ar informāciju un nelieliem ziņu gabaliņiem. Tomēr, lai to visu saprastu, ir nepieciešama dziļāka analīze, komentāri, fona informācija. Ļoti apzināti mēs nepiedalāmies ātri uzliesmojošajā un dziestošajā žurnālistikā. Mēs strādājam tiem lasītājiem, kas vēlas dziļu saturu… Mēs nevēlamies peldēt pa straumei,” apgalvo Journal21.

Arī Infosperber veidotāji vēlas „izcelt tēmas pēc to politiskās vai sabiedriskās nozīmības” un līdzsvarot „sabiedrisko attiecību tekstu veicināta satura parādīšanos citos medijos”.  Idejas autori apgalvo, ka šī interneta vietne ieraudzīs to, ko citi nepamana, taču tas nenozīmējot, ka tā centīsies konkurēt ar jau esošajiem lielajiem medijiem, gluži pretēji ar savu saturu centīsies tos papildināt.  Tādējādi Infosperber pievēršas novārtā pamestajai mediju kritikai.

Abu vietņu veidotāji pierāda, ka tie strādā saskaņā ar augstajiem standartiem, ko paši sev ir uzlikuši. Viņi sevi raksturo kā politiski un reliģiski neitrālus. Nav šaubu, ka pensionēti žurnālisti veidojot interneta vietni ir ‘”ekonomiski, politiski vai reliģiski” daudz neatkarīgāki par saviem kolēģiem, kas joprojām ir darbinieki uz pilnu slodzi kādā medijā vai arī strādā kā neatkarīgie jeb ārštata žurnālisti. Tiesa, šie abi projekti nāk komplektā ar brīvprātīgu sevis ekspluatēšanu, proti, ne Journal21, ne Infosperber par uzrakstīto nemaksā honorārus.

Atsaucoties uz bijušo Šveices nozīmīgākā ziņu raidījuma Tagesschau vadītāju Heineru Hugu (Heiner Hug), „Journal21 komandā darbojas 80 pieredzējuši žurnālisti, kas reiz ir strādājuši lielu Šveices un Vācijas mediju redakcijās. Daudzi no viņiem ir vai bija šo mediju galvenie redaktori, nodaļu vadītāji, korespondenti vai profesori. Ikviens šajā projektā darbojas savam priekam un ikviens ir pārliecināts, ka dziļa un kvalitatīva žurnālistika izdzīvos tikai tad, ja kāds par to rūpēsies”. Kopā ar Hugu Journal21 darbojas arī tādi zināmi žurnālisti kā Stefans Vehovskis (Stephan Wehowsky), Reinhards Maijers (Reinhard Meier), Emīls Lēmans (Emil Lehmann), Ignazs Staubs (Ignaz Staub) un Klaudija Kuhnere (Claudia Kühner).

Infosperber komanda ir daudz mazāka. Atsaucoties uz viņu pašu sniegto informāciju, projektā patlaban līdzdarbojas 40 žurnālisti. Ducis no viņiem iesniedz „rakstus ne retāk kā reizi divās nedēļās, otrs ducis – līdzdarbojas retāk”, norāda Urss Gaše (Urs P. Gasche), kurš bijis reiz ļoti zināms televīzijas žurnālists. Viņš sāka veidot šo platformu kopā ar mediju konsultantu Kristianu Mulleru (Chrisitian Müller) un Robertu Ruofu (Robert Ruoff), kurš ir bijis atbildīgais par Šveices sabiedriskā medija SF DRS izglītojošo programmu. Aktīvo līdzdalībnieku grupa tik tālu ir bijusi apbrīnojami stabila. Komandas kodols joprojām ir tas pats, kas sākot šo projektu.

Un kā notiek redakcionālais darbs? Journal21 ir ieviestas iknedēļas telefonkonferences un ikmēneša redaktoru tikšanās. Bez tam seši „rotējošie” redaktori tur rūpi par ikdienas darbu. Viņi „rediģē ienākošos tekstus, noraida tos vai arī lūdz veikt tajos labojumus. Šie redaktori var arī uzrunāt projekta dalībniekus un aicināt viņus uzrakstīt par kādu specifisku tēmu”. Spriežot pēc Huga teiktā, līdz šim tas tā ir veiksmīgi strādājis.

Infosperber darbojas pēc līdzīgas sistēmas. Četras reizes gadā tiekas pieci galvenie redaktori, kuri lemj par konceptuāliem redakcionāliem lēmumiem, organizatoriskiem vai ar interneta lapas optimizāciju saistītiem jautājumiem. Rotējošā kārtībā katrs no viņiem kļūst arī par atbildīgo redaktoru portāla ikdienas darba nodrošināšanai. „Sarežģītās situācijās viņš vai viņa var vērsties pie pārējiem redakcijas komandas dalībniekiem,” saka Gaše. Ja šis atbildīgais redaktors sazinās ar autoriem vai lietotājiem, e-pasta kopija tiek nosūtīta visiem redakcijas padomes locekļiem, lai „nodrošinātu, ka mēs visi esam vienlīdz informēti”. Lai arī projektā nav skaidras hierarhijas, tomēr pastāv atšķirības starp vadošo redakcionālo komandu, ikdienas komandu un gadījuma rakstura ārštata autoriem. Galvenie redaktori var rediģēt citu iesūtītos rakstus. Ikdienas komandas dalībnieki var paši ievietot savus rakstus sistēmā, tos atzīmējot kā „neredzamus”, „gatavus pārlasīšanai” vai ievietot uzreiz interneta vidē. Arī autori, kas raksta neregulāri, var ievietot savus rakstus sistēmā, taču tie nebūs pieejami internetā pirms tos nebūs pārlasījis kāds no galvenajiem redaktoriem.

Journal21 ir veidots pēc asociācijas principiem un ir oficiāli reģistrēts. Infosperber aizsargā Šveices Neatkarīgās informācijas veicināšanas fonds (Schweizerische Stiftung zur Förderung unabhängiger Information). Atsaucoties uz projekta interneta vietnē atrodamo informāciju, „ne kāds miljonārs, ne kāda liela izdevniecība” nevar to nopirkt.

Ņemot vērā, cik daudz pieredzējušu un labas gribas cilvēku ir apvienojušies šajos projektos, varētu domāt, ka daudzi mediji varētu gribēt veidot sadarbību ar šiem projektiem, taču tikai bezmaksas laikraksts 20Minuten ir nācis ar šādu piedāvājumu. Journal21 veidotāji to tomēr noraidīja, sakot, ka „mēs vienkārši nevēlamies 20Minuten birku”, stāsta Hugs. Tā vietā, projekts labprātāk sadarbojas ar elitārākiem izdevumiem, kā piemēram, Medienwoche un Monat.

Tikmēr Infosperber gan ir pieņēmis 20Minuten piedāvājumu, tiesa, tikai interneta versiju līmenī. Proti, bezmaksas laikraksts var pārpublicēt savā interneta vietnē Infosperber rakstus apmaiņā pret šīs vietnes popularizēšanu. Vēl projekts sadarbojas ar Bāzeles TagesWoche.

Bet kāpēc Journal21 un Infosperber nesadarbojas vai pat neapvienojas savā starpā? „Konceptuāli žurnālistika, ko veicam, ir līdzīga,” saka Gaše. „Journal21 ir spēcīgāki sniedzot informāciju par notikumiem ārzemēs.” Taču, spriežot pēc Gaše teiktā, Journal21 sevi prezentē drīzāk kā blogu, nevis informācijas platformu. Infosperber pat piedāvāja bezmaksas rakstu apmaiņu vai pat apvienošanos, pirms tā startēja, taču no Heinera Huga nesekoja nekāda ieinteresētība. Viņš „vēlējās izveidot Journal21 kā atsevišķu zīmolu”.

„Mēs bijām pirmie. Mums ir liela labi zināmu un pieredzējušu žurnālistu un redaktoru komanda. Mēs esam veiksmīgi un tādi turpināsim būt,” par abu projektu sadarbības iespējām saka Hugs. Tas kaut kādā mērā izskatās pēc Šveices dīvainības, jo valstī darbojas arī divas līdzīgas žurnālistikas kvalitāti veicinošas, taču savā starpā konkurējošas asociācijas – Asociācija par kvalitatīvu žurnālistiku (Verein Qualität im Journalismus) un Mediju kritikas asociācija (Verein Medienkritik). Tiesa, ne Journal21, ne Infosperber pagaidām nav iesaistījušies savstarpējās publiskās cīņās.

Journal21uzturēšana pirmajā pusotrā gadā ir izmaksājusi 70 000 Šveices franku (aptuveno 58 300 eiro), tikmēr Infosperber līdz šim izmaksājusi 23 000 Šveices franku ( aptuveni 19 150 eiro).

Vēl gan būtu pāragri vērtēt šo abu projektu panākumus. Taču tie abi norāda uz citu pastāvošo mediju problēmu, proti, to nespēju izmantot vecāka gadagājuma un „65+ paaudzes” potenciālu sava satura veidošanā. Šādu ekspertu un gudrības neievērošana ir ne vien kompetences un zināšanu zaudējums sabiedrībai, bet arī tik nepieciešamās dažādības zaudēšana redakcijās. Ir grūti saprast, kāpēc intelektuāli spēcīgiem profesionāļiem vecumā virs 65 gadiem ir jāpamet redakcijas.

Raksta oriģināls publicēts 2012.gada 19.jūnija Neue Zürcher Zeitung