Rīga Radio (94,5 FM), kas sevi pieteica vien 2012.gada pavasarī, mediju ekspertes Andas Rožukalnes piedāvātajā Latvijas mediju gada notikumu atskatā ierindots starp pagājušā gada drosminiekiem. Kristaps Zīds, Rīga Radio īpašnieka SIA Ascendum Media valdes priekšsēdētājs, stāsta par radio ideju, to, kas paveikts līdz šim, un ieskicē arī to, kas vēl gaidāms.

Rīga Radio sāka darboties pagājušā gada aprīlī, kad tā priekštecis Autoziņas FM neuzrādīja manāmus rezultātus un kā projekts, Kristapa Zīda vārdiem sakot, palika “karājoties gaisā”. Rezultātā tika mainīta frekvence no 99,0 FM uz 94,5 FM, dzima jauns nosaukums un formāts. Līdzīgi, kā nu jau daudzas radio stacijas, arī Rīga Radio, izmantojot mūsdienu tehnoloģiju sniegtās iespējas, klausītājiem piedāvā ne tikai mūziku radio viļņos, bet arī iespēju tiešraidē vērot dīdžejus darbībā caur kādu no trim studijas kamerām. Radio aktīvi sevi pieteicis arī sociālajos tīklos twitter un draugiem.lv, kur tiek izmantots ne vien paša radio konts, bet arī ētera personības savos privātajos kontos regulāri komunicē par radio jaunumiem ar saviem sekotājiem.

Arī muzikālā noformējuma ziņā radio atšķiras no citiem: 94,5 FM frekvencē var dzirdēt tā saucamo “easy listening” jeb vieglo mūziku, kas ietver gan elektroniku, gan vieglu rokmūziku, džezu un blūzu, kas nodrošina, ka kaut ko ausij tīkamu te var saklausīt teju ikviens. Jautāts, kas ir Rīga Radio mērķauditorija, Kristaps Zīds norāda: “Šobrīd mūsu formāts vairāk pārrunā Rīgas dzīvi klubos, kafejnīcās, kur parasti uzturās cilvēki vecumā no 30 līdz 45 gadiem. To, ko viņi tur klausās, mēs cenšamies arī spēlēt. DJ Monsta (īstajā vārdā Uldis Cīrulis – red.) cenšas šo muzikālo „formulu” pārnest uz studiju.”

Bez klubu aprindās labi zināmā DJ Monsta, radio komandā apvienojušies vēl vairāki plašākā sabiedrībā vai noteiktās interešu grupās labi zināmi cilvēki, piemēram, Roberts Gobziņš, Gustavs Terzens, Eduards Švāns, Agnese Kleina un citi. Kristaps Zīds uzsver, ka šie cilvēki ir „lielas personības”, kas noteikti nāk par labu radio un tā popularitātes vairošanai. Pagaidām gan Rīga Radio auditorija nav pārāk liela un radio reitingos tas ierindojas lejasgalā vai pat ārpus tā. Piemēram, 2012.gada vasaras periodā, saskaņā ar auditorijas pētījuma datiem, Rīga Radio sasniedza 0,8% no kopējās Latvijas radio auditorijas, kas ir aptuveni 14 000 cilvēki nedēļā, ierindojoties topa 25.vietā līdzās Spin FM un Radio NABA, bet gada izskaņā, nesasniedzot 0,3% no kopējās auditorijas, tas no reitingu tabulas izkrita.

Saskaņā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes datiem, patlaban Latvijā ir vairāk nekā 60 radiostacijas, no kurām deviņas raida nacionālajā tīklā, bet 53 reģionālajā tīklā. 2012.gada 1.pusgadā, laikā, kad veidojās Rīga Radio, tās, vadoties no  TNS sniegtās informācijas, sadalīja 11% no kopējās mediju reklāmas tirgus daļas, kas pēdējos trīs gados praktiski nav mainījusies.

Ņemot vērā, ka ēdāju ir tik, cik viņu ir, bet „pīrāgs” (lasi – radio reklāmas tirgus daļa) pēdējos gados nav kļuvis būtiski lielāks, veidot jaunu radio staciju ir liela uzdrīkstēšanās, jo konkurence ir liela. Kristaps Zīds atzīst, ka “nebija tā, ka tieši tagad vajag jaunu radio”. Pēc viņa teiktā, bija ideja un cilvēki, kas bija gatavi to virzīt tālāk, kas arī bijis izšķiroši. Viņš arī uzsver, ka „projekts nav mašīna, kas nolietojas. Radio ir radio. Tas tāpat kā mākslas darbs ar katru gadu kļūst skaistāks, vērtīgāks, patīkamāks. Radio nevar tā novērtēt, tas ir peļņu nesošs vai nenesošs”.

Kristapa Zīda vērtējumā Rīga Radio ir sācis labi, sākotnējos plānos iekļaujas un ideju nākotnes projektiem arī netrūkst. Arī šovasar radio cilvēki varētu tikties ar klausītājiem brīvdabas pasākumos, līdzīgi kā aizvadītajā vasarā, kad Rīga Radio kopā ar saviem dīdžejiem Eduardu Beķeri, Robertu Gobziņu, Eduardu Švānu un DJ Monsta organizēja retro vakaru Kalnciema ielas kvartālā. Netiek izslēgta iespēja nākotnē radio studijā rīkot arī dzīvos koncertus, jo tehniski tas esot iespējams. Par citiem plāniem gan Kristaps Zīds runā izvairīgi: “Tās ir idejas, kas vēl jāīsteno, tāpēc neejam apkārt, stāstot tās citiem.”

* Šis ir studentu veidots saturs, kas tapis mācību prakses laikā.