Latvijas medijos laiku pa laikam nonāk ziņas par dažādiem Ukrainā notiekošiem protestiem. Arī pēdējās nedēļas laikā Latvijas medijos redzami virsraksti par pēdējā laika skaļākajiem protestiem – ukraiņu žurnālisti ceļ trauksmi par to, ka valstī mazinās mediju brīvība. Kas īsti notiek Ukrainā?

Ņemot vērā, ka Kijevā pirms pāris nedēļām notika 64.Vispasaules laikrakstu kongress (World Newspaper Congress, WNC), Ukrainas mediju brīvības trauslums kļuva redzams visai starptautiskajai mediju profesionāļu sabiedrībai un ne tikai. Kongresa atklāšanas ceremonijā, kurā Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs centās pārliecināt sabraukušos viesus, ka „Ukraina, bez pārspīlēšanas, ir nonākusi no pilnīgas cenzūras līdz brīvai un atvērtai sabiedrībai”, aptuveni ducis ukraiņu žurnālistu piecēlās kājās un pacēla plakātus, kuros signalizēja par Ukrainā pastāvošo mediju cenzūru.

Jankuovičs uz šo klusējošo un miermīlīgo žurnālistu protestu nereaģēja nekā. Tā vietā viņa miesassargi vispirms centās panākt, lai protestējošos žurnālistus neielaiž kongresa telpās, un centās viņiem atņemt sagatavotos plakātus. Taču tika panākts pretējais – kongresa dalībnieki acumirklī izplatīja ziņas tviterī, radot tūkstošiem tvītu un pieminējumu. Tādējādi protesta akcija ieguva plašu publicitāti, ko atspoguļoja arī vadošie ziņu mediji, piemēram, The New York Times, The Washington Post, Deutsche Welle un daudzi citi. Tas tikai apliecina, ka aktīvisti no ukraiņu neformālās žurnālistu  kustības, kas iestājas pret cenzūru Ukrainas medijos, bija izvēlējušies vispiemērotāko vietu šī miermīlīgā protesta organizēšanai.

Kamēr Ukrainas prezidents apgalvo, ka apgalvojumi par runas brīvības ierobežojumiem valstī ir balstīti uz maldīgiem stereotipiem un objektīvas informācijas trūkumu, tikmēr žurnālisti, kā arī vietējās un starptautiskās mediju nevalstiskās organizācijas ir ilgā laika periodā apkopojušas gadījumus, kuros izpaudusies vēršanās pret medijiem, īpaši, laikā, kas sekoja Janukoviča ievēlēšanai par prezidentu 2010.gada februārī. Tas, ka Ukrainā pasliktinās mediju brīvība, tika pamanīts un atzīmēts jau 2010.gadā, kad Reportieri bez robežām (Reporters Without Borders) atzīmēja, ka Ukrainā, līdzīgi kā Filipīnās, Grieķijā un Kirgizstānā, piedzīvots dramatiskākais mediju brīvības kritums. Situācija šajā ziņā 2011. un 2012.gadā ir tikai pasliktinājusies, ņemot vērā, ka pret žurnālistiem un medijiem ir vērsti arvien dažādāki cenzūras veidi. Freedom House 2011.gada indeksā Ukrainas novērtējums tika pazemināts no „brīvas” un „daļēji brīvu”. Arī IREX savā Mediju ilgtspējas indeksā 2011 atzīmēja arvien pieaugošās bažas par runas brīvību Ukrainā. Patlaban Ukraina ir ierindota 116.vietā starp 179 valstīm, ikgadējā Reportieri bez robežām Preses brīvības indeksā.

Ukrainas mediju nevalstiskā organizācija, Masu informācijas institūts, jau daudzus gadus uzskaita mediju brīvības ierobežošanas gadījumus valstī. Šā gada pirmajos sešos mēnešos organizācija jau fiksējusi 35 gadījumus, kuros bijusi vērojama vēršanās pret žurnālistiem, kā arī 35 gadījumus, kuros likti šķēršļi žurnālistu profesionālajām aktivitātēm un realizēta cenzūra.

Viskliedzošākais cenzūras mēģinājums no Ukrainas valsts vadības puses ir bijis vērsts pret televīzijas kanālu TVi, kas ir viens no retajiem, kas atļaujas brīvi kritizēt valdības darbu. Šis kanāls jau ilgstoši saskaras ar dažādām grūtībām, kas nāk kā cena neatkarīga satura piedāvāšanai saviem skatītājiem. Kanālam 2010.gadā tika atņemta virszemes apraides frekvence. Pirms pāris mēnešiem nodokļu policija veica reidu TV kanāla birojā, ņemot vērā, ka kanāla vadība tiek turēta aizdomās par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Kabeļtelevīziju operatori pēdējo mēnešu laikā TVi ir izņēmuši no sava programmu piedāvājuma vai arī iekļāvuši to piedāvājuma dārgākajās „pakās”. Šādi rīkojušies jau aptuveni 80 kabeļoperatori. Tikai pāris dienas pēc Vispasaules laikrakstu kongresa Ukrainas žurnālisti un arī plašāka sabiedrība rīkoja virkni protestu, iestājoties pret šādu valdības vēršanos pret TVi.

Kamēr kongresa laikā notikušais žurnālistu protests pamazām ir atstājis mediju dienaskārtību, valdošā koalīcija piemeta eļļu ugunij, apstiprinot likumprojektu, kas paredz kriminālatbildību par nepārbaudītu ziņu publicēšanu medijos. Ukrainas parlamenta, ko lielā mērā kontrolē prezidents vai tā atbalstītāji, 18.septembrī pieņemtā apmelošanas likumprojekta pirmais lasījums paredz sodu pat līdz pieciem gadiem cietumā. Ierosinātais likumprojekts, kam vēl jāgūst parlamenta apstiprinājums otrajā lasījumā un tad jānodod izsludināšanai prezidentam, paredz ļoti striktas sankcijas pret ikvienu, kas „tīši izplata nepatiesu informāciju, kas aizskar personas godu un cieņu, vai nodara kaitējumu biznesa reputācijai”. Par vieglākiem pārkāpumiem draudēs sods līdz 25 000 Ukrainas grivnām (1235 lati). Vēl par šāda veida pārkāpumiem varēs piespriest sabiedriskos darbus pat divu gadu garumā un, kā jau minēts, arī cietumsodu līdz pieciem gadiem.

Pēc tam, kad tikai 2001.gadā šādi nodarījumi tika dekriminalizēti, šī likumprojekta ierosināšana Ukrainas demokrātijai nozīmē būtisku soli atpakaļ pagātnē. Ņemot vērā, ka šis viss notiek īsi pirms šajā oktobrī gaidāmajām Ukrainas parlamenta vēlēšanām, ir sākušies jauni protesti, kas vērsti pret vārda brīvības ierobežošanu Ukrainā un ir izsaukuši arī starptautiskās sabiedrības nosodījumu. Duņa Mijatoviča (Dunja Mijatovich), Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas Mediju brīvības pārstāve mudināja Ukrainas parlamentu noraidīt šo likumprojektu. „Es vēršos pie visiem parlamenta pārstāvjiem, lai jūs noraidītu ierosināto likumprojektu, jo tas varētu būtiski pasliktināt mediju brīvību valstī. Runas brīvības kriminalizēšana mūsdienu demokrātijā nozīmē vēlmi apslāpēt publiskās debates un vēlmi pasargāt valsts pārvaldes pārstāvjus no kritikas, kā arī novest pie mediju pārstāvju pašcenzūras,” teica Mijatoviča.

Ukrainas žurnālisti ir apvienojuši spēkus, lai cīnītos pret šo likumprojektu. Tikai pāris dienu laikā Facebook grupai „Saki “nē” melu likumam. Tas skar visus” (Say No to the libel bill. It concerns everyone), kurā iesaistījušies daudzi respektabli žurnālisti un redaktori, pievienojušies jau vairāk kā 2500 sekotāju. „Ukrainas žurnālisti ir pārliecināti, ka šis likums tiktu selektīvi izmantots, lai vērstos pret tiem, kas kritizē pie varas esošos. Šāda situācija iznīcinās vārda brīvību Ukrainā, jo daudzi žurnālisti atteiksies no jebkādas kritikas, kas vērsta pret valdību, jo tā varētu tikt tulkota kā apmelošana,” lasāms šīs sociālā tīkla grupas aprakstā.

Kamēr likumprojekta nākotne vēl ir neskaidra, tomēr tā parādīšanās politisko diskusiju laukā vien liecina par mēģinājumiem ierobežot mediju brīvību Ukrainā. Ņemot vērā šos signālus, ukraiņu žurnālisti vēršas pie starptautiskās sabiedrības, cerot uz atbalstu.