Mediju industrija, īpaši, Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs piedzīvo krīzi, tomēr sociālie mediji un citi modernie digitālie formāti nodrošina to, ka vismaz mediju atbildības un uzticamības veicināšanas jomā ir iespējami uzlabojumi.

Piemēri, kas to apliecina, apkopoti Labas prakses rokasgrāmatā: mediju atbildība un caurskatāmība Eiropā (Best Practice Guidebook: Media Accountability and Transparency Across Europe), ko publicējis pētniecības projekts MediaActT (Media Accountability and Transparency in Europe). Rokasgrāmatā aprakstītas tehnikas, kas palīdz uzlabot mediju caurskatāmību un veicina auditorijas iesaistīšanos, kā arī aprakstīts tas, kā šāda jauna prakse maina ziņu radīšanas procesu.

Starp daudzajiem piemēriem aprakstīta, piemēram, mediju īpašnieku atklāšana un mediju iekšējo vadlīniju un kodeksu publiskošana, kas mediju lietotājiem ļauj saprast, kurš un kā veido medija ziņas. Vēl veids, kā veicināt mediju caurskatāmību, ir redakcijas blogi. Šeit kā labi piemēri minami BBC redakcijas blogi, kā arī žurnālistu blogi Šveicē. Tikmēr itāļu dienas laikraksts La Repubblica piedāvā vispār unikālu ieskatu redakcijas darbā, ierakstot būtiskas redakcijas konferences un darba plānošanas, kas pēc tam ir skatāmas internetā. Tas lasītājiem ļauj saprast ziņu radīšanas procesa aizkulises, parāda to, kā notiek ziņu atlase un kādas ir ziņu radīšanas rutīnas.

Cita roksgrāmatas daļa ir veltīta tam, kā medijiem risināt dažādu kļūdu novēršanu. Daudzi mediji Eiropā ir radījuši instrumentus, kā efektīvi novērst dažādas satura kļūdas. Piemēram, Šveices laikraksts Tagesanzeiger un 20 Minuten, kā arī vācu dienas laikraksts Berliner Morgenpost ir izveidojis īpašas „kļūdu slejas” (Leider Falsch). Cits kļūdu „izķeršanas” variants ir „labojumu kaste” (correction box), ko savā mājas lapā piedāvā, piemēram, holandiešu sabiedriskā televīzija NOS, ļaujot ikvienam skatītājam ar tās palīdzību ziņot par kļūdām.

Tikmēr, piemēram, britu laikraksts The Guardian ļauj saviem lasītājiem veidot dialogu ar redakciju, izmantojot mājaslapā atrodamo „ziņu sarakstu”, kas ietver interaktīvu kalendāru, kurā redzami drīzumā gaidāmie raksti, kā arī diskusiju logu, kurā lasītāji var komentēt to, ko un kāpēc laikrakstam noteikti vajadzētu atspoguļot. Lasītājiem ir arī iespēja sūtīt žurnālistiem idejas jauniem rakstiem, kā arī kritiku par iepriekšējām publikācijām, izmantojot e-pastu vai mikroblogošanas vietni Twitter.

Dažāda formāta čati, piemēram, „e-Redaktors”, ko piedāvā zviedru laikraksts Norran, ir vēl viens lēts, taču efektīvs veids, kā aizvietot tradicionālās vēstules redakcijai, kā arī uzlabot komunikāciju ar auditorijas interešu aizstāvjiem jeb ombudsmeņiem mediju organizācijās. Tiesa, somu sabiedriskā televīzija YLE2 ir izveidojusies kompleksu lietotāju iesaistīšanas formu. Proti, ziņu pārraidē astoņas minūtes no pusstundu garās programmas ir atvēlētas skatītāju radītā un ieteiktā satura pārraidīšanai.

Ar citiem labas prakses piemēriem var iepazīties MediaAcT rokasgrāmatā, kas lejuplādējms MediaAct interneta mājaslapā.

Bichler, K./Harro-Loit, H./ Karmasin, M./Kraus, D./Lauk, E. Loit, U. (2012): Best Practice Guidebook: Media Accountability and Transparency across Europe

Raksts ir tulkots. Raksts ariģināls ir lasāms vācu valodā “Mehr Offenheit als Rezept gegen die Krise”