Kabeļtelevīziju piedāvātā satura (izņemot varbūt laika ziņu kanālus) regulāra patērēšana noteikti prasa iepriekšēju garīgu sagatavotību, kā minimums jogas iemaņas vai vismaz prieku un laimi visās citās dzīves sfērās, jo kabeļtelevīziju saturā pāri visam dominē izsmiekls, nievas, klaigāšana un asinis stindzinošu notikumu atspoguļošana.

Kad pirms vairāk kā nedēļas pie kāda Arizonas štata lielveikala tika sašauta demokrātiskās partijas kongresmene Gabriela Giforda (Gabrielle Gifford), žurnālisti to saistīja ar pēdējā laika īpaši „indīgo” Amerikas politisko retoriku.

Īpaši tika izcelts politiķes Sāras Palinas (Sarah Palin) ieradums izmantot šauteni kā metaforu, kā arī viņas Facebook profilā publicētais uzsaukums un Amerikas karte, kurā atzīmēti demokrātu pārstāvētie štati un apgabali un aicinājums visiem kopā panākt, ka demokrāti no šiem štatiem tiek nomainīti. MSNBC raidījumu vadītājs Keits Olbermans (Keith Olbermann) savā šovā pacēla šo jautājumu, sakot, ka „mums ir jānoliek šautenes. Tikpat svarīgi, uz visiem laikiem ir atbrīvoties no šautenes metaforas izmantošanas kā tādas”. Viņš tieši uzrunāja arī Sāru Palinu, sakot: ja viņa „nenoraida savu nozīmīgo lomu vardarbības veicināšanā un vardarbības retorikas uzturēšanā Amerikas politikā, viņai no politikas ir jāaiziet”.

Mediju pētniecības un novērošanas centra „Media Matters for America” izveidotājs Deivids Broks (David Brock) pat izsūtījis atklātu vēstuli News Corp. vadītājam Rūpertam Mērdokam (Rupert Murdoch), kurā rakstīja:

„Kopš 2009.gada sākuma esmu brīdinājis Jūsu mediju kompāniju, kā arī citus medijus par briesmām, ar ko draud ekstrēmā pret valdības politiku vērstā retorika, kas principā situāciju tikai saasina gluži kā eļļa, kas pielieta ugunij. Es brīdināju par Glena Beka (Glenn Beck) uzsaukumu, paziņojot, ka viņš ir „progresīvais mednieks” un ka valdība bija pilna ar nelietīgiem vampīriem pirms viņš savus skatītājus pamācīja „likt šīs asinskārās dēles pie kauna staba”. Es brīdināju par Palinas mudinājumu saviem atbalstītājiem nevis „atkāpties, bet pārlādēt”, kā arī par viņas nospraustajiem 2010.gada „mērķiem”, uz kartes atzīmējot šāviņu mērķus 20 kongresmeņu pārstāvētajos štatos un apgabalos, tai skaitā, Gabrielas Gifordas pārstāvētajā Arizonas štatā, simboliski parādot, no kuriem politiķiem vajadzētu atbrīvoties.  Uzstājoties nacionālajā televīzijā, es teicu ka, veicinot cilvēkos dusmas, izmantojot vardarbīgu retoriku, tiek radīta aizdomu pilna un paranojiska sabiedriskā doma, kas var novest līdz vēl vienai Oklohomas traģēdijai.”

Vēstulē Broks aicinājis Mērdoku vai nu mazināt vardarbīgās retorikas izpausmes tam piederošajā Fox kanālā vai arī uzņemties atbildību par šīs retorikas izraisītajām konsekvencēm.  Šis aicinājums „uzņemties atbildību”, šķiet, ka tikai uzjundījis tālāku polemiku starp tiem, kas izsaka pārmetumus un tiem, kas cenšas sevi attaisnot.

Mērdoku gan, visdrīzāk, šādi brīdinājumi neuzrunās. Būsim godīgi, īpaši jau tāpēc, ka dažādas ķildas medijiem var būt ļoti ienesīgas. Sarkastiska valoda un uzbrūkoša tipa personības ar reitingiem spēj darīt brīnumus, turklāt TV programmas, kas specializējas uz politikas apskatiem un dzēlīgām konfrontācijām, spēj piesaistīt vislielāko auditoriju. Mūsdienu mediju tirgū vairs nav vietas veco labo laiku misteram TV personībām Rodžeram vai Rouzam. Viņi ir iemainīti pret tādām ētera personībām kā Fox News diktors Bils O’Reilijs.

Būsim atklāti, šī vardarbīgā politiskā retorika medijos mudināja jauno vīrieti nošaut vairākus cilvēkus pie Tuksonas iepirkšanās centra. Tradicionāli žurnālistu funkcija ir savā darbā atbildēt uz jautājumu „kāpēc”, kas būtu tikai atbalstāmi. Diemžēl realitātē, 24/7 ziņu ciklā, ne visi stāsti labi iederas ziņu piedāvājumā.